Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Apdrošināšanas kompānijas "BTA" valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

BTA apdrošinātāji brīdina: nāksies pierast pie augstākas inflācijas

Bizness un ekonomika
3. maijā 05:55 2022. gada 3. maijā 05:55
  LETA
Marta sākumā Austrijas apdrošinātājs "Vienna Insurance Group" (VIG) paziņoja, ka ziedos kopumā piecus miljonus eiro, lai atbalstītu Ukrainas karā skartās ģimenes, tostarp VIG uzņēmumi Baltijā - "BTA Baltic Insurance Company" (BTA), "Compensa Vienna Insurance Group" un "Compensa Life Vienna Insurance Group" - šim mērķim ziedos kopumā 250 000 eiro. BTA valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers (Wolfgang Stockmeyer) intervijā aģentūrai LETA saka, ka kara tiešā ietekme uz apdrošināšanas tirgu gan nav īpaši liela. Tomēr būs jārēķinās ar tā izraisītām konsekvencēm ekonomikā, piemēram, būs jāpierod pie inflācijas, jo augstākas cenas nebūs pārejošs efekts. Arī apdrošināšanas industrijai atkal būs jāmācās no jauna veikt regulārus pārrēķinus atbilstoši inflācijai.

Kāds bija aizvadītais gads BTA?

Es varu teikt, ka tas bija tiešām sekmīgs un mēs sasniedzām nospraustos mērķus. Martā apritēja tieši divi gadi, kopš sākās pandēmija, un es domāju, ka BTA ir pierādījis, ka tas ir ļoti stabils uzņēmums ar biznesa modeli, kas ļauj apkalpot mūsu klientus pat šādos grūtos apstākļos. Pirmkārt, jau mēs esam spējuši apkalpot visus mūsu klientus. Covid-19 laikā nebija neviena mirkļa, kad mūsu darbība tiktu pārtraukta, un mēs esam spējuši ļoti elastīgi piemēroties situācijai. Vienlaikus šajā laikā bija jāatrod jauns līdzsvars, jo pieprasījums Covid-19 laikā nedaudz mainījās un apdrošinātājiem tam bija jāpielāgojas.

Mēs pagājušā gada laikā esam piedzīvojuši izaugsmi par 6% parakstīto prēmiju apjomā, un tas manā skatījumā ir ļoti labs rezultāts. Tāpat mēs esam spējuši strādāt ar peļņu.

Pandēmijas laiks nesa arī dažādas izmaiņas. Kas no tā paliks apdrošināšanas nozarē? Piemēram, vai redzēsim tādas pašas apdrošinātāju filiāles kā pirms pandēmijas, vai tomēr daudz kas būs tikai digitāli?

Protams, ka pandēmijas laiks daudzu lietu attīstību padarīja ātrāku. Mēs visi esam apguvuši jaunu veidu, kā strādāt, kā komunicēt. Tomēr tieša saskarsme un kontakti joprojām ir ļoti svarīgi, tādēļ tie saglabāsies. Mūsu biznesa pamatā tomēr ir uzticība starp apdrošinātāju un klientu. Tādēļ, jā, mēs visu mēģinām padarīt pēc iespējas efektīvāku, lai mūsu klientiem apdrošināšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un ērtāka, bet galu galā aiz tā visa stāv cilvēki, un mūsu klientiem šie cilvēki ir jāredz. Tādēļ daudz kas mainās, bet es esmu pārliecināts, ka personiskās attiecības paliks.

Minējāt, ka pandēmijas laikā nedaudz mainījās pieprasījums pēc apdrošināšanas produktiem.

Pašlaik ir redzams, ka cilvēki daudz augstāk vērtē savu un savas ģimenes veselību. Tādēļ ir liels pieprasījums pēc visiem ar to saistītajiem apdrošināšanas produktiem. Tas pats attiecas uz ceļojumu apdrošināšanu, jo tagad ir ļoti svarīgi, lai arī ārvalstīs cilvēki justos droši un pasargāti. Latvijā veselības apdrošināšana ir bijusi labi attīstīta vienmēr, bet tagad mēs redzam, ka tā ļoti strauji attīstās arī Lietuvā un Igaunijā.

Kurus apdrošināšanas veidus pandēmija ir ietekmējusi negatīvi?

Piemēram, tad, kad bija stingri pārvietošanās ierobežojumi, cilvēki mazāk, nekā ierasts, izmantoja transporta līdzekļus. Tādēļ ietekmēti tika visi ar automašīnām saistītie apdrošināšanas veidi. Ietekmēta tika ceļojumu apdrošināšana. Taču tagad situācija ir atgriezusies normālās sliedēs. Piemēram, jau pašlaik ir jūtams, ka cilvēkiem ir liela vēlme atkal ceļot, tādēļ ceļojumu apdrošināšana varētu atgriezties ierastajā līmenī. Mēs sagaidām, ka apdrošināšanas tirgus atgriezīsies līdzsvarā, kāds tas bija pirms pandēmijas.

Vai apdrošināšanas tirgu var ietekmēt karš Ukrainā?

Jāsāk ir ar to, ka VIG darbojās Ukrainā, tādēļ mūsu grupu tas ir ietekmējis pavisam tieši. VIG ir darījis ļoti daudz, lai atbalstītu savus darbiniekus un viņu ģimenes. Vairāk nekā 200 ģimenes ir pārcēlušās uz Poliju, kur darbojas Ukrainai tuvākais VIG uzņēmums. Mēs Baltijā esam darījuši to pašu tikai mazākā mērogā, reizēm nodrošināt tīri praktisku palīdzību, piemēram, organizējot transportu, lai mūsu darbinieku ģimenes locekļi var aizbraukt līdz Rīgai vai Tallinai. VIG arī izveidoja fondu, kas pašlaik ir piesaistījis vairāk nekā 5 miljonus eiro, lai palīdzētu bēgļiem atrast mājvietas un sniegtu citu palīdzību. Noteikti, ka vēl lielāka palīdzība būs nepieciešama vēlāk, jo Ukrainā būs jāatjauno ļoti daudz kas.

Kas attiecas uz apdrošināšanas tirgu, tad Baltijas valstīm ir daudz saikņu ar to kaimiņvalstīm austrumos, tādēļ mēs ieguldām nopietnu darbu, lai monitorētu sankciju piemērošanu. Taču es neteiktu, ka šī ietekme ir liela, un mēs pilnīgi noteikti ar to varam tikt galā.

Vai starp jūsu klientiem ir daudz uzņēmumu, kuriem ir tirdzniecības vai kādi citi sakari ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, kas var ietekmēt to darbību?

Mums ir klienti, kuri, piemēram, nodarbojas ar pārvadājumiem, un, protams, ir skaidrs, ka pārvadājumi un kravu apdrošināšana šajā virzienā vairāk vai mazāk ir apstājusies.

Uz jūsu uzņēmumu tam būs liela ietekme?

Nē. Ietekme varētu būt mērāma dažu procentpunktu apmērā.

Vai tam būs ietekme uz Baltijas valstu ekonomiku kopumā? Līdz zināmai robežai - jā, jo Baltijas valstis atrodas blakus Krievijai, Baltkrievijai un te ir šīs biznesa saiknes. Taču pēc tam, kad karš beigsies un cerēsim, ka tas notiks salīdzinoši drīz, būs arī pozitīvais efekts. Daudziem uzņēmumiem būs jāpārskata tas, kur tie iegādājas izejvielas, preces, veic darbību un vai to ir vērts darīt politiski nestabilās valstīs. Es domāju, ka tā visa rezultātā ļoti daudz ražotņu pārcelsies atpakaļ uz Eiropu. Jau pirms kara sākās diskusijas par pusvadītāju, automašīnu ražotņu veidošanu Eiropā, lai nebūtu tik lielas atkarības no Āzijas piegādēm. Domāju, ka daudzas Eiropas valstis un it īpaši Austrumeiropas valstis no tā var iegūt. Tās būs ilgtermiņa izmaiņas, tādēļ kopumā es uz nākotni skatos optimistiski.

Viena lieta, ar kuru šogad jārēķinās, ir inflācija. Vai tādēļ augs apdrošināšanas polišu cenas?

Mans personīgais viedoklis ir, ka mums būs jāpierod pie augstākas inflācijas. Vēl pērn centrālās bankas teica, ka inflācijas efekts būs pārejošs. Es tam nevaru piekrist. No sākuma inflācija tika saistīta ar nesabalansētību tirgos pēc Covid-19 pandēmijas, taču tagad ir sācies karš Ukrainā un ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē mainīsies veids, kā tiek piegādāti energoresursi. Mainīsies tas, no kurienes tiek piegādāta gāze, degviela, citi energoresursi, un tas būs dārgāk. Turklāt šīs cenas saglabāsies un pie tām būs jāpierod. Turklāt energoresursu cenas pēc tam atspoguļosies citu produktu cenās. Tādēļ, pēc manām domām, inflācija kļūs par ilgtermiņa parādību un drīzumā tā nekur nepazudīs.

Tā ir arī atbilde uz jautājumu, kas notiks ar apdrošināšanas polišu cenām. Ja augstākas izmaksas būs autoservisos, dārgākas kļūs auto detaļas, ja dārgāka kļūs veselības aprūpe, tad dārgāka kļūs arī apdrošināšana. Iepriekšējos gados inflācija bija tuvu nullei, taču tagad apdrošināšanas industrijai atkal būs jāmācās no jauna veikt izmaiņas un regulārus pārrēķinus atbilstoši inflācijai.

Kā tas var ietekmēt cilvēku vēlmi iegādāties apdrošināšanas polises? Piemēram, ja tagad būs jāmaksā vairāk par apkuri, cilvēki var izvēlēties neapdrošināt māju.

Jā, tā ir problēma. Inflācija skars visu sabiedrību. No vienas puses, protams, tas radīs arī lielāku spiedienu uz algu celšanu, taču ir jārēķinās, ka būs sabiedrības daļa, kura augstāku apkures vai elektrības rēķinu dēļ atteiksies no citiem izdevumiem. Vai tas būs labs lēmums? Es teikšu, ka nē, jo mēs redzam virkni jomu, kur apdrošināšanas līmenis ir par zemu. Kā piemēru es varu minēt mājokļus. Daudzi tos ir iegādājušies pirms 20 vai 30 gadiem un nepadomā par to, ja notiek kāda nelaime, un šis mājoklis ir jāatjauno vai jāiegādājas jauns, tad tagad nekustamā īpašuma cenas ir pavisam citā līmenī nekā tad, kad viņi iegādājās esošo mājokli. Tādēļ es pat redzētu nepieciešamību pēc daudz lielākas apdrošināšanas un apdrošināšanas segumu salāgošanas ar patieso īpašumu vērtību.

Vai inflācija visus apdrošināšanas veidus ietekmēs vienlīdzīgi, vai tomēr dažos no tiem polišu cenas varētu augt straujāk?

Inflācija ietekmēs visu. Viss sākās ar energoresursu cenām - tās sāka kāpt jau pērn, un mēs visi redzējām, ka tas izraisīja inflāciju, jo enerģijas cenas pēc tam ietekmē pilnīgi visus ekonomikas sektorus, visus biznesa veidus. Tādēļ cenu kāpums vienā noteiktā sektorā pēc tam atspoguļojas visā ekonomikā un skar visu sabiedrību. Tādēļ es arī neredzu nevienu apdrošināšanas veidu, kas no tā būtu pasargāts.

Kā jūs pašlaik raksturotu konkurenci Latvijas apdrošināšanas tirgū un kāda tā ir, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu?

Konkurence Baltijas valstīs vienmēr ir bijusi, jo sava nelielā apjoma dēļ šie ir ierobežoti tirgi. Tādēļ mēs izjūtam to kā augstu konkurences līmeni. Tomēr tas nav arī nekas jauns. Ļoti labi tas bija jūtams pandēmijas laikā, kad pieprasījums samazinājās un nekavējoties sākās cenu samazināšanās. Tādēļ var teikt, ka konkurence Baltijas tirgos strādā labi.

Protams, ka visaugstākais konkurences līmenis ir transportlīdzekļu apdrošināšanas veidos, jo polises var iegādāties internetā un ļoti viegli salīdzināt to cenas.

Vai pastāv iespēja, ka Baltijas valstu tirgos darbu sāk kāds jauns apdrošinātājs, vai arī ir tā, kā jūs sakāt, ka šie tirgi ir ļoti ierobežoti, tādēļ arī ne visai interesanti jauniem spēlētājiem?

Nu, piemēram, "Balcia" pārveido savu biznesu un ir par to paziņojusi. Tomēr, ņemot vērā tagadējo ģeopolitisko situāciju, es esmu diezgan pārliecināts, ka investori uz šo reģionu skatās ar piesardzību. Man gan nav konkrētu datu par to, bet tāda sajūta ir radusies. Taču tikpat labi, ja būtu kāds pievilcīgs piedāvājums, varbūt kāds būtu ieinteresēts. Tomēr, ja mēs runājam par kāda pilnīgi jauna uzņēmuma ienākšanu, kas sāk visu no nulles… Es nedomāju, ka tam pašlaik būtu piemērots brīdis.

Vai ticamāka būtu esošo tirgus dalībnieku konsolidācija?

Kā jau es minēju, tad iepriekšējos divos gados pieprasījuma samazinājuma dēļ apdrošināšanas polišu cenas kritās. Pašlaik ir cerības, ka tirgus atkal atgriezīsies līdzsvarā un ikviena uzņēmuma uzdevums pirmām kārtām ir domāt par to, lai tas būtu pelnošs bizness. Ir redzams, ka pašlaik dažiem uzņēmumiem ar to ir problēmas. Apdrošināšanas tirgū pirmo reizi ļoti ilgā periodā ir spēlētāji, kuri nav pelnoši. Vai tā ir zīme potenciālai konsolidācijai? Pagaidām to vēl ir ļoti grūti pateikt. Ja investori ir pietiekami drosmīgi un pacietīgi, tad viņi var arī gaidīt situācijas stabilizēšanos.

Pašlaik tirgū visiem ir divi uzdevumi. Pirmais ir atgriezt tirgu līdzsvarā, kas tika izjaukts iepriekšējo divu gadu laikā. Otrais ir sagatavot apdrošināšanas kompānijas gaidāmajam inflācijas periodam. BTA ir pelnoša, un mēs esam labās pozīcijās pirms šī pagrieziena ekonomikā. Ja kāds uzņēmums pašlaik cieš zaudējumus, tad tas jau ir sarežģītāks uzdevums. Taču vai šie uzņēmumi tādēļ būtu gatavi konsolidēties ar kādu citu? To ir ļoti grūti pateikt. Ikviena konsolidācija nozīmē arī investīcijas, un te mēs atgriežamies pie jautājuma, vai investori ir gatavi papildu ieguldījumiem laikā, kad vairāku simtu kilometru attālumā no šejienes notiek karš. Es par to šaubos.

Par VIG darbības modeli Baltijā - pašlaik VIG pieder gan BTA, gan "Compensa". Vai tas ir ilgtermiņa darbības modelis, vai arī kādā brīdī šie uzņēmumi tiks apvienoti?

Es to redzu kā darboties spējīgu modeli ilgtermiņā. BTA ir spēcīgas pozīcijas visos trīs Baltijas tirgos, savukārt "Compensa" ir pārņēmusi arī "Seesam" biznesu. VIG stratēģija ir darboties ar vairākiem zīmoliem, un iemesls ir tajā, ka mēs gribam būt tuvi klientiem, gribam darboties pēc iespējas plašāk, lai sasniegtu klientus. Tas ļauj būt aktīviem un dinamiskiem, izmantot visu izaugsmes potenciālu, kāds mums ir. Apvienošanās galvenais iemesls ir maksimāla sinerģija, taču sinerģiju mēs varam sasniegt arī citādi - konsolidējot administratīvos resursus, padarot mūsu operācijas vienkāršākas u.c. Tādēļ nav jāapvieno uzņēmumi. Savukārt labums no dažādiem zīmoliem ir tāds, ka jums ir vairākas komandas, kuras tirgū meklē visas attīstības iespējas. Tas ir kā motors, kuram ir vairāk zirgspēku.

Tomēr vai nesanāk, ka BTA un "Compensa" savstarpēji konkurē?

Kaut kādā ziņā jā, bet tas mūs arī papildus dzen uz priekšu. Mēs konkurenci uztveram pozitīvi.

Banku sektorā pēdējos gados nopietna problēma ir krāpniecība. Vai tas kaut kā ietekmē arī apdrošināšanas nozari?

Pirmkārt, man ir jāuzsver, ka mēs tam esam gatavojušies un krāpniecības identifikācijai ir izveidota arī atbilstoša infrastruktūra. Mēs neesam novērojuši, ka krāpniecības mēģinājumu skaits būtu ievērojami palielinājies.

Kādi ir tipiskie krāpšanas gadījumi, ar kādiem nākas saskarties apdrošinātājiem?

Visbiežāk tas notiek, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par transporta līdzekļiem. Vienlaikus pašlaik ir pieejams pietiekami daudz datu, lai varētu pierādīt, ka pieteiktais negadījums, kurā it kā ir cietusi automašīna, patiesībā nav noticis un automašīna ir bojāta pilnīgi citos apstākļos.

Ir stājusies spēkā jaunā norma, kas paredz, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polises var iegādāties arī uz vienu mēnesi. Vai tas jau ir radījis kādas izmaiņas tirgū?

Vēl ir tikai pats sākums. Man ir jāsaka, ka šī iespēja ir solis tajā virzienā, lai padarītu apdrošināšanu pēc iespējas ērtāku klientam. Es esmu pārliecināts, ka par iešanu šajā virzienā ir jādomā arī turpmāk, jo tas ļauj apdrošināšanai būt daudz elastīgākai un pielāgoties klientu vajadzībām, jo ir klienti, kuriem OCTA apdrošināšanu vajag visu laiku, bet ir klienti, kuriem to vajag tikai noteiktos periodos. Klientiem šāda kārtība ir daudz ērtāka. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts un īstermiņa polišu ieviešana ir nozīmīga.

Vai bīstamība savukārt neslēpjas tajā, ka cilvēki var gluži vienkārši piemirst, ka ir jāatjauno OCTA polise un kādu laiku braukt bez tās?

Protams, ka mēs savā ziņā esam pieraduši, ka ir šīs ilgtermiņa OCTA polises, un tagad tas ir mūsu kā apdrošinātāju darbs visu laiku saviem klientiem atgādināt, ka polises darbības laiks tuvojas beigām. Te ļoti svarīgi ir izstrādāt atbilstošas procedūras, lai šī polises atjaunošana notiktu automātiski, bet to būtu arī ļoti vienkārši apturēt, ja jums kādu iemeslu dēļ OCTA polisi vairs nevajag. Galvenais uzdevums ir, lai tas būtu ērti klientiem.

Tagad ir pavasaris. Kāda ir situācija ar lauksaimniecības apdrošināšanu? Vai zemnieki arvien vairāk to iegādājas?

Es domāju, ka izpratne par šiem produktiem aug un tos iegādājas arvien vairāk. Šis sektors viennozīmīgi attīstās. Lauksaimnieki arī ļoti labi saprot, ka ir ļoti daudz risku, kas ir saistīti ar laikapstākļiem - salnas, plūdi, sausums -, un valdības atbalsts apdrošināšanai palīdz virzīties uz to, ka šos riskus var mazināt.

Kādu BTA paredz šo gadu, vai tomēr tas pašlaik ir diezgan neprognozējams?

Pirmkārt, mēs gribam turpināt augt. Protams, ka tad, kad veidojām prognozes šim gadam, tika pieņemts, ka pandēmija mazināsies, ierobežojumi pamazām tiks atcelti, un neviens neparedzēja tādu lietu kā karš. Vienlaikus ir redzams, ka tirgus pašlaik attīstās daudz straujāk, nekā mēs pieņēmām pagājušā gada beigās. To pamatā virza divi faktori. Pirmais ir tas, ko es jau minēju, ka apdrošināšanas uzņēmumi mēģina atgūt līdzsvaru un atgūt zaudējumus, kuri radās pandēmijas laikā. Daži apdrošinātāji ir strādājuši ar zaudējumiem, un tas skaidri parāda, ka cenu līmenis ir par zemu un ir jāatgriežas pie normāla ieņēmumu un izdevumu līdzsvara. Otrs faktors - ir jāsagatavojas nākotnei, un tā ir inflācija. Arī tas nozīmē, ka cenas apdrošināšanā, visticamāk, kāps.

Mūsu plāns ir strādāt ar saprātīgu peļņas līmeni, bet ir arī jāatzīst, ka to nebūs viegli sasniegt, paturot prātā visus riskus un grūtības, kas būs šogad. Taču vissvarīgākais pašlaik ir būt gataviem nākotnei. Ja inflācija būs ilgstoša un tās līmenis būs 5 vai pat 10%, tad ir jāmaina domāšana, un vairs nevarēs sagaidīt, ka apdrošināšanas polisi varēs iegādāties par tādu pašu cenu kā pērn. Šī domāšana ir jāmaina, un visām apdrošināšanas kompānijām būs jāmaina darba stils, lai nepārtraukti varētu pielāgoties esošajai situācijai. Katru mēnesi būs jāpārskata nosacījumi, uz kādiem tiek pārdotas jaunās polises.

Citi šobrīd lasa

Zemenēm pilnas dobes! Dažiem gan tās var pat kaitēt
Jurijs Šatunovs paredzēja savu nāvi, apgalvo viņa menedžeris
VIDEO: Krievijas Ārlietu ministrija oficiālā brīfingā aizstāv antivakseri Vasiļevski, Lindermanu un citus Latvijā aizturētos aktīvistus
Pievienot komentāru