Trīs būvmateriāli, kas šobrīd būtiski sadārdzina mājas būvniecības izmaksas

Saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju atstāj ietekmi uz vairāku māju būvniecībā nozīmīgu izejmateriālu pieejamību, kas ierasti tika piegādāti no šīm valstīm. 

“Pēc pirmajiem pandēmijas mēnešiem, kas bija nogaidoši, mājokļu tirgus Latvijā uzņēma arvien lielākus apgriezienus. Augot pieprasījumam, pagājušais gads iezīmējās ar aktīvu jauno projektu attīstīšanu, ēku renovāciju un remontdarbu veikšanu, kas tika prognozēta arī šogad, taču iebrukums Ukrainā būvniecības nozarei radījis lielākus izaicinājumus nekā ilgstošā pandēmija. Vairāku vitāli svarīgu materiālu cenas ir būtiski augušas, vai to iegāde ir ļoti apgrūtināta. Līdz ar to šobrīd būvniekiem ir jāmeklē alternatīva būvmateriālu iegādei citās valstīs, kas palielina izejmateriālu cenu,” stāsta Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Bankas eksperts skaidro, kuru būvmateriālu cenas augušas visvairāk un var būtiski ietekmēt mājas būvniecības, renovācijas vai remontdarbu izmaksas.

Metāls

Dažādas metāla konstrukcijas un materiāli ir ļoti būtiski ēku būvniecībā. Tos izmanto no māju pamatiem, līdz pat jumta konstrukcijām. Praktiski viss būvniecībā izmantotais metāls Latvijā tiek importēts. Lielākā daļa līdz šim tika ievesta no Krievijas, taču apsīkstot piegādēm, jāmeklē citi piegāžu ceļi. 2021. gadā dzels un tērauds ir bijusi 5. nozīmīgākā importēto preču grupa un pieaugums pret gadu iepriekš bijis par 86%, kas apliecina šo preču nepieciešamību tirgū. Alternatīvas piegādēm no citām valstīm dēļ loģistikas izmaksām ir dārgākas.

Betons

Arī betons ieņem ļoti svarīgu vietu būvniecībā, reizēm tas var būt arī ēkas pamatmateriāls. Betona cenas celšanās vērojama jau pēdējos gados, jo, paaugstinoties prasībām pret vidi, tiek noteikti dažādi kaļķakmens ieguves ierobežojumi. Tuvākajos gados cementa ražotājiem Eiropā būs jāievieš dažādi CO2 izmešu mazinoši pasākumi, kas noteikti turpinās atsauksies uz gala cenu. Turklāt viena no galvenajām cementa eksportētājām Eiropā ir arī Ukraina, no kuras piegādes šobrīd ir ļoti apgrūtinātas. Arī energoresursu un degvielas cenu kāpums veicina betona gala cenas kāpumu.

Koks 

Lai gan šķietami kokmateriālu Latvijā netrūkst, globālais pieprasījums pēc augstvērtīgas koksnes, ko izmanto būvniecībā, pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Kopš 2019. gada tas veicinājis kokmateriālu cenu pieaugumu par aptuveni trešdaļu. Lai gan koks un koka izstrādājumi ir viena no galvenajām Latvijas eksportprecēm un eksporta pieaugums 2021. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš bijis par 45%, kokmateriāli sastāda arī ļoti nozīmīgu vietu importēto preču struktūrā, starp nozīmīgākajām importētājvalstīm ir Baltkrievija. Turklāt koka un koka izstrādājumu imports audzis vēl vairāk nekā eksports – par 60%. Prognozējams, ka šī izejmateriāla pieejamība saglabāsies augstā līmenī, bet pieredzēsim cenu kāpumu. 

Bez iepriekš minēto būvmateriālu cenu kāpuma, jārēķinās arī ar citu celtniecības procesā svarīgu materiālu izmaksu pieaugumu, ko veicinājusi energoresursu un degvielas cenu paaugstināšanās. Tāpat joprojām aktuāls ir darbaspēka trūkums nozarē – tā kā būvniecības darbi šobrīd notiek ļoti aktīvi, ir ļoti grūti atrast labus būvniekus, turklāt lielā pieprasījuma dēļ darbaspēka izmaksas arī ir būtiski pieaugušas. Ir arī jārēķinās, ka būvniecība var ieilgt gan materiālu trūkuma, gan piegādes kavēšanās dēļ.

Lai gan pašreizējie apstākļi privātmājas būvniecībā ir izaicinoši, nav prognozējams, ka būvniecības izmaksas tuvākā nākotnē varētu mazināties. Taču novērojam, ka klienti neatmet ieceri par jaunu mājokli un, lai tiktu pie sava mājokļa par tām pašām izmaksām ir gatavi  būvēt to par aptuveni 10 kvadrātmetriem mazāku. Šī tendence būvēt mazākas mājas varētu turpināties šajā gadā. Pašlaik ļoti rūpīgi tiek izvērtēta kopējā nepieciešamā mājokļa platība kā arī jau mājokļa būvniecības stadijā tiek domāts par dabai un ikmēneša maciņam ilgtermiņā draudzīgiem risinājumiem.