"Signet Bank": nekādas attiecību normalizācijas nebūs, tādēļ jādomā, kā dzīvot bez Krievijas kā ekonomiskā partnera

Kā karš Ukrainā ietekmēs bankas? Ar ko ir jārēķinās bankām, ar ko banku klientiem?

Jārēķinās ar sankcijām. Tāds vidējais Latvijas iedzīvotājs, kurš izmanto banku pakalpojumus, protams, nekādu ietekmi no tā nejūt. Savukārt uzņēmumiem, kuri joprojām cenšas strādāt ar Krieviju un Baltkrieviju, jāsaprot, ka šis ir brīdis, kad jāpieņem lēmumi. Ir acīmredzams, ka normālu attiecību - ne politisku, ne ekonomisku - ar šiem austrumu kaimiņiem vairs nebūs. Es arī nedomāju, ka šī situācija mainīsies tuvāko gadu laikā. Diezin vai.

Vienu satricinājumu jau Latvijas uzņēmumi piedzīvoja 1998.gadā, kad Krievija piedzīvoja defoltu. Tad daudziem uzņēmējiem nācās pārorientēties uz Rietumu tirgiem, un ilgtermiņā tas ir bijis ļoti veselīgi ekonomikai. Arī šis ir brīdis, kad jāsaprot, ka nekādas attiecību normalizācijas nebūs. Līdz ar to jādomā, kā dzīvot bez Krievijas kā ekonomiskā partnera.

Būs arī citāda ietekme - kādu laiku turpinās palielināties degvielas, energoresursu cenas, kuras sāka augt jau kādu laiku atpakaļ. Notikumi Ukrainā liecina, ka nekādas ātras normalizācijas nebūs. Tas savukārt līdzi nes jau tuvākajā laikā paredzamus centrālo banku lēmumus, lai inflāciju mazinātu. Proti, tas būs procenta likmju palielinājums, kas tālāk sadārdzinās kredītus. Tas viss ir jāņem vērā. Karam, protams, ir sava nozīme, taču manis pieminētās tendences bija sākušās jau pirms kara. Vienkārši tagad tas viss notiks daudz straujāk.

Minējāt, ka uzņēmumiem pašlaik ir laiks pieņemt lēmumus. Ko jūs redzat? Jūsu klienti ir pieņēmuši šos lēmumus vai tomēr nogaida un cer, ka kaut kas atrisināsies un stabilizēsies?

Pirmkārt, mēs kā baņķieri redzam to, ka klientu, kuriem būtu aktīvas ekonomiskās saites ar Krieviju, nav nemaz tik daudz.

Savukārt, ja skatāmies uz šiem uzņēmumiem, tad ir gan tādi, gan tādi piemēri. Piemēram, mēs pagājušajā gadā palīdzējām emitēt obligācijas IT produktu un risinājumu izplatītājam "Elko grupa". Viņi lēmumu par iziešanu no Krievijas tirgus un sava Krievijas meitasuzņēmuma pārdošanu pieņēma ļoti ātri. Bet ir arī pretēji piemēri. Mans personīgais padoms šiem uzņēmējiem - nedzīvot ilūzijās, ka kaut kas mainīsies un varēs turpināt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienkārši jāsaprot, ka tā nenotiks, un jādomā, kā dzīvot tālāk.

Jums ir nācies arī iesaldēt ar sankcijām pakļautām personām vai uzņēmumiem saistītus līdzekļus?

Nē. Mēs savu klientu bāzi zinām labi, un mums piesardzīga attieksme pret potenciāli sankcionējamām personām un to apkārtējo loku pastāv jau vairākus gadus.

Latvijas banku sektorā ir bankas, kuru darbību sankcijas un karš Ukrainā var iedragāt jūtamāk?

Diezin vai. Notikumi ap "ABLV Bank" 2018.gadā mūsu finanšu sektoram sagādāja nepatīkamus brīžus, bet tagad tādu klientu, kuri var radīt problēmas, bankās ir maz, arī ar Krievijas riskiem saistītu kredītu nav daudz. Tas pats attiecas uz banku vērtspapīru portfeļiem.

Jau minējāt augstākās cenas. Ar ko vēl ir jārēķinās ekonomikā?

Noteikti jārēķinās ar preču un pakalpojumu pakāpenisku sadārdzināšanos. Es gan nedomāju, ka būtu jārunā par hiperinflāciju un tagad visu naudu vajadzētu steigšus samainīt zeltā un citos dārgmetālos. Bet jārēķinās, ka inflācija būs. Tāpat, visdrīzāk, sekos procentu likmju celšana, tādēļ vairāk būs jāmaksā par kredītiem. Arī tas diemžēl jāņem vērā.

Līdz galam nav skaidrs, kā centrālās bankas tiks galā ar inflācijas apkarošanas uzdevumu, jo procentu likmju celšana automātiski nozīmēs arvien straujāk augošu valsts parādu nastu, kas tika uzkrāta visās attīstītajās valstīs pandēmijas laikā. Papildus jāņem vērā, ka katrai Eiropas valstij būs krietni vairāk jātērē aizsardzībai, kas turpinās veicināt valsts budžetu deficītu.

Vai tas var radīt sava veida šoku, jo zemo procenta likmju periods nu jau ir bijis ļoti ilgs un cilvēki savā ziņā ir pieraduši, ka likmes ir šādas?

Es nedomāju, ka būs šoks. Te man ir jāatgādina, ka pēdējos gados ļoti pastiprinājusies arī regulācija tam, kā mēs kā banka varam aizdot naudu. Pastāv diezgan stingri noteikumi - cik liels var būt kredīts attiecībā pret aizņēmēja deklarētajiem ienākumiem, tādēļ likmju pieaugumam nevajadzētu radīt lielas problēmas. Bankas turklāt, izsniedzot kredītus, bijušas pietiekami piesardzīgas - gan pateicoties regulācijai, gan pateicoties 2008.gada krīzes mācībām. Savukārt, ja skatāmies uz nebanku kreditētājiem, tad tur likmes ir daudz augstākas nekā bankās, tādēļ bāzes procentu likmes pieaugums, piemēram, par diviem procentpunktiem, nekādu lielo starpību neradīs.

Tādēļ sabiedrībai kopumā par to satraukties nevajadzētu. Taču mikro līmenī, protams, ka katram cilvēkam par to jādomā, plānojot finanšu operācijas nākotnē.

Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka ir koriģējusi ekonomikas izaugsmes prognozes. Kopējais noskaņojums ir, ka ekonomikas izaugsme sabremzēsies, taču joprojām turpināsies. Mēs neesam pārāk optimistiski? Vai tomēr nav iespējams scenārijs, ka ekonomika piedzīvo kritumu?

Krievijas sankciju ietekme uz tautsaimniecību tomēr nebūs grandiozi liela. Vēl gan jārēķinās ar pastarpinātu ietekmi uz iekšējo pieprasījumu augstāku energoresursu cenu dēļ, tomēr es uzticētos tām prognozēm, ko izsaka Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka. Tīri empīriski nešķiet, ka, Ukrainas karam saglabājoties līdzšinējos apjomos, proti, nepārejot uz citām teritorijām, Latvijai būtu jābaidās par ekonomikas nonākšanu recesijā.

Vienlaikus jāatceras, ka liels dzinējspēks mūsu ekonomikai ir Eiropas Savienības fondi. Pagaidām nav dzirdēts par izmaiņām to izmaksās, un, ja tas tā arī paliks, tad par recesiju satraukties nevajadzētu.

Situācijas attīstība, protams, joprojām ir pietiekami neparedzama. Kad mēs varēsim izteikt stabilākas prognozes? Pēc kara darbības beigām?

Manuprāt, no pašas karadarbības ekonomikā vairs daudz nav atkarīgs. Mana personīgā prognoze ir, ka sadursmes šādā vai citādākā formā turpināsies ilgi, un arī tad, ja tiks noslēgts pamiers, tas būs ļoti trausls. Globālo ekonomisko vidi tas nemainīs. Neviens neatcels ieviestās sankcijas, ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju tiks pārtrauktas jebkurā gadījumā. Te gan mēs runājam par scenāriju, ja karadarbība nepārceļas vēl uz kādas citas valsts teritoriju. Ja tas nenotiks, tad ekonomikas tālāko attīstību mēs varam prognozēt jau tagad.

Kā ir vērtējamas līdz šim noteiktās sankcijas? Vai tās savu mērķi sasniegs?

Te ir jājautā, kāds, jūsuprāt, ir mērķis?

Kara apturēšana.

Ja mērķis ir apturēt karu vai izraisīt Krievijā valdošā režīma krišanu, tad īstermiņā sankcijas to, visdrīzāk, nesasniegs. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas valdošais režīms ir noskaņots īstenot savu programmu neatkarīgi no tā, cik daudz cieš Krievijas iedzīvotāji. Pagaidām arī nav redzamas pazīmes, ka kaut kas būtiski mainītos Krievijas iedzīvotāju noskaņojumā. Savukārt tas, ko sankcijas īstermiņā ir panākušas, ir Krievijas "nogriešana" no pasaules finanšu sistēmas, pasaules tirdzniecības. Šie mērķi tiek sasniegti diezgan efektīvi. Mēs redzam, ka Krievijai dzīvot kļuvis daudz sarežģītāk, bet vienlaikus Krievija izmisīgi vēlas savas elites un savu iedzīvotāju acīs saglabāt lielvalsts statusu. Piemēram, mēs redzējām, ka Krievija centās maksāt savus parādus ārvalstu valūtā, lai gan daudzi gaidīja, ka sankciju apstākļos tā to darīs Krievijas rubļos. Tādēļ šos mērķus sankcijas ir sasniegušas - Krievijas ekonomiskā un finanšu situācija ir daudz komplicētāka. Tāpēc ilgtermiņā, protams, sankcijām būs efekts, un tās sasniegs arī jūsu minēto mērķi.

Vienlaikus jāatzīst, ka sankcijas sarežģī dzīvi arī Rietumu finanšu institūcijām. Pēc katras jaunās sankciju paketes publiskošanas nākas konsultēties ar regulatoru, juristiem, pielāgot IT sistēmas. Tie visi ir izdevumi.

Lielas diskusijas ir par sankcijām enerģētikas sektoram, no kurām Eiropas Savienība līdz šim ir atturējusies. Ja tās tomēr tiek noteiktas, ko tas nozīmēs Eiropai, Latvijai?

Es domāju, ka tas agri vai vēlu notiks. Jautājums ir tikai par to, kad? Visdrīzāk, kad Eiropa būs droša par citiem enerģijas piegādes avotiem. Tādēļ, ja tas būs labi izplānots solis, tad nekādiem lieliem satricinājumiem nevajadzētu būt. Mēs jau redzam, kas ir izdarīts Latvijā, - mēs esam maza valsts un varam sevi nodrošināt ar gāzi arī bez Krievijas.

Kā šis laiks ir ietekmējis investīciju vidi? Vai jūsu klienti un sadarbības partneri domā par jauniem projektiem, vai arī pašlaik ir raksturīga nogaidīšana?

Es pat teikšu, ka nekāda nogaidīšana nav vērojama. Visi projekti, kuru finansējumu mēs sākām izskatīt pirms dažiem mēnešiem, ir uz galda, un nav tā, ka kāds gribētu tos pārtraukt vai nogaidīt. Dzīve rit uz priekšu un turpinās.

Protams, ir zināma daļa cilvēku, kuri baidās, ka Krievija var uzbrukt arī Latvijai. Taču, kā liecina sarunas ar uzņēmējiem, viņi negatavojas apturēt projektus, bet drīzāk papildus domā arī par plānu, kā rīkoties, ja īstenojas ļaunākie scenāriji. Arī jebkurai bankai Latvijā ir šāds plāns. Taču tādēļ nevajag apstādināt dzīvi un darbu. Sākumā, protams, bija šoks, bet arī finanšu tirgos ir redzams, ka tie ir atguvušies un akciju indeksi atkal aug. Tos pašlaik vairāk satrauc jautājumi, kas notiks ar inflāciju un kāda būs centrālo banku politika, nekā karadarbība.

Kā šogad varētu attīstīties kreditēšanas tirgus, tostarp ņemot vērā potenciālās procentu likmju izmaiņas?

Ja runājam par "Signet Bank", tad mēs savus plānus par kreditēšanas apjomiem neesam pārskatījuši. Mēs arī neredzam, ka tie projekti, kas mums pašlaik ir izskatīšanā, varētu nerealizēties. Arī kopumā es nedomāju, ka kaut kas kreditēšanas tirgū būtiski mainīsies. Protams, ka situācija ir nestabila, taču, ja mēs skatāmies no šodienas perspektīvas, tad ir skaidrs, ka būs uzņēmumi, kuriem būs sarežģītāk, jo tie ir vairāk bijuši orientēti uz tirdzniecību ar austrumiem vai atkarīgi no energoresursu cenām, bet nekādus papildu riska koeficientus mēs pašlaik nevienam tādēļ nepiemērojam. Grūtāk komentēt, kāda situācija būs skandināviem piederošajās bankās, jo tur galvenie lēmumi tomēr netiek pieņemti Rīgā.

Par otru pusi - noguldījumiem un ieguldījumiem. Vai augošā inflācija motivēs cilvēkus ieguldīt arī riskantākos produktos? Un vai, augot procentu likmēm, pievilcīgāki var kļūt visparastākie termiņnoguldījumi?

Es domāju, ka šogad mēs vēl neredzēsim to, ka depozīti kļūst pievilcīgāki, jo acīmredzot eiro bāzes procentu likme īpaši nemainīsies. Tomēr ir redzams tas, ka jau kādu laiku cilvēki ir ieinteresēti, lai nauda vienkārši nestāv kontā. Protams, ka augstu inflāciju ir visai sarežģīti neitralizēt ar ieguldījumiem zema riska instrumentos. Mūsu specifika gan ir tā, ka mēs saviem klientiem piedāvājam diezgan plašas iespējas investēt obligāciju emisijās, kuras mēs organizējam saviem korporatīvajiem klientiem - šo obligāciju ienesīgums ir virs 6% gadā, un risks ir kontrolēts. Tādēļ šobrīd 6% ienesīgumu var sasniegt, arī neinvestējot akcijās vai spekulatīvos finanšu instrumentos. Ir arī redzams, ka cilvēki uz šādiem instrumentiem skatās ar interesi, jo jautājums "kā ieguldīt naudu?" pašlaik ir ļoti populārs. Protams, ka bez finanšu instrumentiem joprojām populārs veids, kā pasargāt līdzekļus no inflācijas, ir arī nekustamais īpašums. Arī par to ir redzama interese.

Nelaime gan laikam ir tā, ka tāds vidējais Latvijas iedzīvotājs joprojām cītīgi turas pie visparastākajiem depozītiem.

Tā ir taisnība. Tādēļ jau pagājušajā gadā gan finanšu nozare, gan arī "Signet Bank" uzsāka vairākas iniciatīvas, lai celtu finanšu pratību. Skaidrs, ka tā ir problēma iedzīvotāju līmenī, jo, ja nauda tiek turēta kontā uz 0%, cilvēki ar katru gadu kļūst nabadzīgāki inflācijas dēļ, un tā ir problēma makroekonomikas līmenī, jo šī nauda nedod to labumu, ko tā varētu dot, ja tiktu investēta caur finanšu tirgiem. Man tomēr gribas cerēt, ka tās pūles, ko pēdējos divos gados izglītošanā ieguldījusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan tirgus dalībnieki, sniegs rezultātus.

Un inflācija to varētu sekmēt?

Izskatās, ka tas šobrīd notiek. Tomēr kopā ar inflāciju nāks procentu likmju pieaugums, un, ja tas būs pietiekami liels, tad interese par vērtspapīriem atkal mazināsies, jo noteiktus procentus droši varēs nopelnīt ar depozītiem. Tādēļ argumenti vienmēr būs gan par, gan pret, un lielā mērā viss būs saistīts ar cilvēku finanšu pratības līmeni.

Vai tagadējās norises kaut kā ietekmē "Signet Bank" apvienošanos ar "Expobank"?

Nē, mēs ejam uz priekšu saskaņā ar plānu. Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes.

Kādēļ tika pieņemts lēmums iegādāties visu banku, nevis, piemēram, kādu aktīvu portfeli?

Pirmkārt, tā bija "Expobank" īpašnieka vēlme, jo viņa interese bija atstāt šo tirgu. Ja viņš pārdotu tikai daļu aktīvu portfeļa - un šādi piedāvājumi viņam, visticamāk, ir bijuši -, tad paliktu likvidējama iestāde, kurai būtu jāturpina tērēt resursus. Arī mēs apvienošanā redzam pozitīvas lietas, jo, apvienojot abu banku infrastruktūras, kolektīvus, mēs iegūstam zināmu sinerģijas efektu. Tādēļ mums tas šķita piemērotāks variants, nekā iegādāties, piemēram, tikai kredītportfeli.

Jūs vērtējāt arī kādas citas bankas?

Mums ir salīdzinoši diversificēta akcionāru struktūra - deviņi akcionāri, no kuriem lielākajam pieder 25%. Visi akcionāri ir samērā turīgi, viņiem patīk, kā "Signet Bank" attīstās, un viņi ir gatavi investēt bankā, jo redz iespēju būtiski audzēt biznesa apjomu. Tādēļ jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu. Tirgū ir dažas bankas, ar kurām mēs perspektīvā varam runāt par apvienošanos.

Latvijas banku sektorā ir četri lielākie spēlētāji, tad seko "Rietumu Banka" un "BluOr Bank", kas arī ir pietiekami lielas. Tālāk seko nelielu banku grupa, lielākā no kurām pašlaik ir "Signet Bank". Pilnīgi skaidrs, ka šajā nelielo banku galā vajadzīga konsolidācija, jo šāds izmērs nav pietiekams, lai atpelnītu augošos administratīvos izdevumus, kas mūsdienās nepieciešami, lai uzturētu banku darbību. Tāpat nebūt visām bankām nesokas viegli ar biznesa modeļa maiņu pēc 2018.gada. Tādēļ mēs redzam, ka ir potenciāls tālākai konsolidācijai, un mēs viennozīmīgi esam ieinteresēti un spējīgi šo konsolidāciju veicināt.

Cik liela būs "Signet Bank", kad beigsies apvienošana?

Aktīvu apjoms būs aptuveni 420 miljoni eiro. Mūsu mērķis ir pabeigt apvienošanās procesu šogad, un, ja tas izdosies līdz rudenim, mēs būsim ļoti apmierināti.

Ko paredz jūsu attīstības plāni turpmākajiem gadiem?

Stratēģiski mēs turpināsim darīt to, ko darām šobrīd, - koncentrēsimies uz Latvijas uzņēmējiem un viņiem piederošiem vidējā izmēra biznesiem. Mēs esam alternatīva lielajām un, iespējams, nedaudz birokrātiskajām bankām, jo esam dinamiskāki un piedāvājam plašāku pakalpojumu spektru tieši finansējuma piesaistē. Pēdējos gados mēs esam sasnieguši labus rezultātus, organizējot obligāciju emisijas, un kapitāla tirgus virziens viennozīmīgi ir mūsu prioritāte. Mēs šajā segmentā joprojām redzam diezgan lielu potenciālu. Palīdzēt klientiem izvietot brīvus līdzekļus kapitāla tirgū ir mūsu prioritāte, un esam šajā segmentā attīstījuši ļoti plašu produktu klāstu un uzkrājuši ievērojamu pieredzi. Tāpēc arī bez citu banku iegādes esam spējīgi patstāvīgi augt.

Latvijas Banka pēdējā laikā kritizē komercbankas par to, ka tās kūtri kreditē uzņēmumus. Ko jūs varat teikt?

Mēs viennozīmīgi uzņēmējus nekreditējam kūtri, jo mūsu kredītportfelis pēdējos gados ir pieaudzis nevis par procentiem, bet reizēs. Pērn esam organizējuši obligāciju emisijas vairāk nekā 150 miljonu eiro apjomā. Tādēļ kopā klientiem esam piesaistījuši finansējumu 200 miljonu eiro apjomā.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ lielākās bankas, iespējams, ir kūtrākas, jāsaka, ka tam ir savi iemesli, un tie saistīti ar Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ, kā parasti, taisnība ir kaut kur pa vidu. Zināma taisnība, protams, ir arī Latvijas Bankai, kura saka, ka bankas varētu būt aktīvākas. Taču arī bankām ir savi iemesli. Regulācija atstāj savu ietekmi, jo ar katru gadu attiecībā uz bankām tās ir arvien vairāk un vairāk. Papildu prasības kapitālam, uzkrājumiem kredītiem. Jāatceras, ka arī bankas ir bizness un akcionāriem no tā ir jāpelna. Ja biznesa vide ir tāda, kurā risku daudz, regulējošo nosacījumu daudz, tad arī bankas nedarbojas tik agresīvi, kā citreiz gribētos.

Tāpat kā iedzīvotāji par depozītiem, arī Latvijas uzņēmēji ir kritizēti par to, ka tie ļoti tradicionāli turas pie kredītiem un maz skatās uz citiem finansējuma piesaistes veidiem, tostarp obligāciju, akciju emisijām. Jūs tās organizējat un vai varat teikt, ka tas mainās?

Mēs nevienu nekritizējam. Mēs varam palīdzēt paskatīties nedaudz plašāk. Visas šīs aktivitātes dod savu rezultātu, un mēs redzam, ka, ja pirms gadiem par obligācijām interesējās uzņēmumi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ bankās bija grūti saņemt kredītus uz normāliem nosacījumiem, tad tagad šī ir jau ļoti apzināta izvēle, jo uzņēmēji redz, ka kapitāla piesaiste caur obligāciju emisijām var dot labāku rezultātu nekā parastais bankas kredīts. Te gan arī ir jāuzsver, ka visiem kapitāla tirgus nebūt nav vajadzīgs un ir uzņēmumi vai projekti, kad ekonomiski izdevīgāk ir kreditēties bankā. Taču strauji augošiem uzņēmumiem kapitāla tirgus ir optimālāka izvēle. Vēl viens aspekts, kas jāpiemin, - Latvijā jau darbojas pietiekami daudz uzņēmumu, kuri savu nākotni redz biržā, un obligāciju emisijas ir ceļš, kā līdz akciju emisijai nonākt jau ar daudz labāku atpazīstamību investoru vidū. Tādēļ es uz šo virzienu skatos ļoti optimistiski.

Tas nozīmē, ka uzņēmumu skaits Rīgas un Baltijas biržās turpinās augt?

Tas viennozīmīgi turpinās augt gan obligāciju, gan akciju tirgū. Latvijā ir pietiekami daudz ambiciozu uzņēmēju ar plašu redzesloku, kas saprot, ka jebkurš uzņēmums lielāku vērtību var sasniegt tieši caur publisko kapitāla tirgu. Paskatieties pasaules lielāko uzņēmumu vai turīgāko cilvēku sarakstos - visi viņi nebūtu tur, kur viņi atrodas, bez kapitāla tirgus palīdzības. Diemžēl Latvijā vēsturiski attīstījusies kultūra turēt uzņēmumus šaurā īpašnieku lokā, ko es saistu ar vēlmi visu kontrolēt īpašnieku līmenī, nevelēšanos veidot modernu korporatīvas pārvaldības struktūru, kā arī ambīciju trūkumu. Tomēr šai uzņēmēju paaudzei jau seko jauna maiņa - gados jaunāki uzņēmēji, ar plašu un starptautisku redzesloku, labu izglītību - viņi noteikti saprot kapitāla tirgus piedāvātās priekšrocības un ir gatavi veidot savu uzņēmumu korporatīvo pārvaldību tā, lai šos labumus iegūtu. Es domāju, ka jau pēc pieciem gadiem iespējams sasniegt situāciju, kad vairs nebūs tā, ka "Nasdaq Rīga" tiek pieminēta tikai un vienīgi kā mazākā birža reģionā. Tas savukārt dos labumu ne tikai konkrētiem uzņēmējiem un biržai, bet visai sabiedrībai kopumā - caur lielākām investīcijām labākajos Latvijas uzņēmumos, lielāku vietējo investoru kapitālu un labklājību, straujāku ekonomikas izaugsmi.

Kādu jūs savu nākotni redzat attiecībā uz privātpersonu apkalpošanu?

Uzņēmējs arī kā privātpersona ir mūsu mērķa klients. Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Taču, ja mēs runājam par plašu klientu apkalpošanu, tad tas nav mūsu darbības virziens. Šajā segmentā konkurence ir ļoti liela, turklāt ne tikai no tradicionālo banku, bet arī no "fin-tech" uzņēmumu puses. Tādēļ šajā darbības sektorā "ieejas biļete" ir diezgan dārga, jo ir jāveic lielas investīcijas produktos un tehnoloģijās. Tas nav virziens, kurā gribētu iet mēs.

Kā pašlaik var vērtēt konkurenci banku sektorā?

Jautājums, par kuru sektoru mēs runājam. Ja tas ir par lielo uzņēmumu kreditēšanu, tad tur konkurence veidojas starp četrām piecām bankām, un var teikt, ka tā ir vidēja. Ja runājam par vidēja izmēra uzņēmumiem, tad konkurence ir diezgan liela. Ikviens šāda izmēra uzņēmums piedāvājumus var saņemt no vismaz divām trim bankām un izvēlēties. Ja mēs lūkojamies uz obligāciju emisiju organizēšanu, tad konkurence jau atkal nav īpaši liela. Arī tādā segmentā kā brokeru, līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumi izvēle ir, bet nevarētu teikt, ka tā būtu ļoti liela. Tādēļ prieks, ka brokeru licences izņem arī savstarpējo aizdevumu platformas, kas liek domāt, ka šī sfēra turpinās attīstīties, jo arī tas ir veids, kā palielināt iedzīvotāju iesaisti finanšu tirgos.

Pašlaik par aiziešanu no tirgus ir paziņojis "Rigensis", savukārt "Indexo" ir paziņojis, ka vēlas kļūt par banku. Jūs redzat, ka šis tirgus mainās?

Tā ir normāla evolūcija. Pilnīgi skaidrs, ka Latvijas banku sektoram pēc 2018.gada ir jāiziet cauri noteiktam evolūcijas periodam. Arī mēs veicinām evolūciju, sākot konsolidācijas procesu.

Realitāte gan ir tāda, ka pārmaiņas notiek salīdzinoši lēni. Bankas ir ļoti regulētas iestādes, tādēļ procesi nenotiek tik dinamiski kā citos sektoros. Tādēļ, ja mēs runājam par būtiskām izmaiņām sektorā, tad tie ir pieci līdz desmit gadi, kuros to var sagaidīt. Pēc manām domām, pēc desmit gadiem Latvijā būs daudz mazāk banku un būs arī dažas jaunas bankas vai arī būs nomainījušies kādu banku akcionāri.

Kā jūs kā tirgus dalībnieks gaidāt FKTK un Latvijas Bankas apvienošanos? Piemēram, nav bažu, ka būs kādas aizķeršanās vai pārrāvumi tirgus uzraugu darbā?

Par to bažu nav. Abās iestādēs strādā augstas raudzes profesionāļi, un, arī no malas raugoties, ir pārliecība, ka apvienošanās process norit pēc rūpīgi izstrādāta plāna.

Latvijai tas, ka centrālā banka veic arī tirgus uzraudzību, ir pareizāks modelis, jo kopējās izmaksas gan sabiedrībai, gan finanšu sektoram būs mazākas un tas palīdzēs regulatoram būt stabilākam. Ja mēs paskatāmies uz laiku pēc 2000.gada, tad laikam tikai viens FKTK vadītājs no amata ir aizgājis brīvprātīgi, ir bijis daudz negāciju. Manuprāt, tas ir tādēļ, ka regulators tomēr bijis pārāk pakļauts kaut kādām politiskām iegribām, kas ir veicinājis nestabilitāti. Pēc finanšu sektora "kapitāla remonta" šī situācija gan ir mainījusies, un regulators ir kļuvis daudz stiprāks un neatkarīgāks, savukārt pēc apvienošanas tas būs absolūti stabils un neatkarīgs, jo ikviena centrālā banka ir ļoti neatkarīga un spēcīga iestāde.