Vai Krievijā ražota programmatūra rada draudus Latvijas drošībai?
Izskanējušas bažas par valsts drošību saistībā ar Krievijā ražotas datorprogrammatūras lietošanu valsts iestādēs. Kā piemēri minēti Valsts zemes dienests (VZD) un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Tomēr satraukumam nav pamata, jo šo programmu lietošana ir minimāla un iespēja caur tām piekļūt datu bāzēm ir nereāla.
Viena programma dokumentu apstrādei
VZD pārstāvis Hardijs Lāns informē, ka šobrīd dienestā lieto vienu Krievijā ražotu programmu: “2012. gadā Valsts zemes dienests publiskā iepirkumu konkursa rezultātā Elektronisko iepirkumu sistēmā iegādājās "Abbyy Recognition Server" – programmu dokumentu apstrādei un indeksēšanai digitālā arhīva vajadzībām.”
Šī programma no ārpasaules nav pieejama. Dati, ko tā apstrādā, glabājas no kopējās sistēmas izolētā serverī, un no ārpuses piekļuve tiem ir liegta. “Valsts zemes dienests rūpīgi uzrauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras darbību, lai varētu nekavējoties identificēt un novērst potenciālos drošības riskus,” norāda Lāns.
VZD jau labu laiku ir mēģinājis atrast vietā citu datorprogrammu, taču pagaidām tas nav izdevies. CVK informē, ka kopš 2017. gada neviena jebkādā veidā ar Krieviju saistīta programma netiek lietota.
Kas ir ABBYY
ABBYY ir viena no pasaules lielākajām programmatūras izstrādes kompānijām, kuras specializācija ir produkti, kas nodrošina skenētu dokumentu intelektuālo apstrādi, nodrošinot to gandrīz 200 valodās. Šīs programmas lieto vismaz 50 miljoni cilvēku un desmitiem tūkstošu organizāciju vairāk nekā 200 valstīs.
Kompānijas galvenie biroji atrodas Maskavā, Silīcija ielejā ASV, Minhenē Vācijā, kopumā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku. Pirmo programmu ideju autori bija Krievijā dzīvojoši akadēmiskās vides datorspeciālisti, bet 2019. gadā šī kompānija pilnībā iegādājās ASV uzņēmumu "Timeline IP" un tagad saucas "ABBYY Timeline".
Tagadējie īpašnieki netiek atklāti, taču ir zināms, ka viens no dibinātājiem un līdzīpašniekiem ir armēņu izcelsmes uzņēmējs Dāvids Jans, kurš arī ir pirmās programmas idejiskais autors. Vismaz pagaidām nekur pasaulē no drošības iestādēm nav izskanējušas bažas par šo programmu bīstamību.
Savulaik aizdomas par iespējamu lietotāju izspiegošanu izpelnījās pretvīrusu programmu ražotājs "Kaspersky", kura līdzīpašnieks ir Jevgēņijs Kasperskis. Ar aizdomām uz šo kompāniju lika raudzīties tas, ka tās dibinātāju un līdzīpašnieku vidū ir arī vairāki bijušie PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki. NATO dalībvalstīm rekomendēts atteikties no šīs programmatūras izmantošanas, un tas arī izdarīts. Tāds pats liktenis piemeklēja arī Ķīnas elektronikas gigantu Huawei.
Drošībnieki neiesaka
Valsts iestādēs, sevišķi tajās, kuru rīcībā ir ar valsts drošību saistīta vai cita veida svarīga informācija, Krievijā ražotas programmas masveidā lietotas netiek. Valsts drošības dienests (VDD) arī citviet neiesaka izmantot programmatūru un informācijas tehnoloģijas, kuras ražotas vai cieši saistītas ar Krieviju un citām valstīm, kas īsteno agresīvu kiberpolitiku pret NATO un Eiropas Savienību.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, VDD vērtējumā nav izslēdzams risks, ka Krievijas informācijas tehnoloģijas var tikt izmantotas destruktīviem mērķiem, piemēram, lai traucētu valsts iestāžu darbu.
Minimālās drošības prasības valsts iestāžu izmantotajām informācijas tehnoloģijām un programmatūrai ir noteiktas Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 442.
Valsts drošības iestādes 2019. gadā kopīgi sagatavoja izvērstākas rekomendācijas šajos jautājumos. VDD regulāri valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām organizē informatīvus seminārus un konsultācijas par izlūkošanas riskiem un nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem.
Arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāve Iveta Maura "Kas Jauns Avīzei" apliecina: “Pēdējā laikā šim jautājumam ir bijusi pievērsta pastiprināta uzmanība, un kopējā situācija valsts, kā arī pašvaldību iestādēs ir būtiski uzlabojusies.”
