FKTK: Joprojām izaicinājums ir uzņēmumu kreditēšana, kas stagnē

Kādas pārmaiņas pēdējos gados FKTK darbībā un tās īstenotajā uzraudzībā ir ienesusi Covid-19 pandēmija? Vai un kuras no šīm izmaiņām ir ienākušas uz palikšanu?

Pandēmijā mēs dzīvojam jau ilgstoši, bet tā skāra mūs ļoti negaidīti. Pandēmijas sākumā nebija laika ilgām pārdomām un analīzēm. Toreiz vajadzēja ļoti ātri un operatīvi pāriet strādāt pilnībā digitāli un attālinātā režīmā visiem - gan mums kā uzraugam, gan tirgus dalībniekiem. Mēs redzējām, ka cilvēki tam tiešām ļoti ātri adaptējās - pielāgojās gan darbam citā režīmā, gan pakalpojumiem citā vidē.

Tieši digitālā vide nu jau ir kļuvusi par dominējošo, kurā notiek finanšu pakalpojumu pirkšana, pārdošana un servisa saņemšana. Jau pirms pandēmijas mēs runājām par digitālo laikmetu, taču tagad tas ir ar vēl lielāku ātrumu pavirzījies uz priekšu un noteikti būs uz palikšanu.

Arī mēs kā uzraugs visus savus procesus pilnībā pārcēlām uz attālināto režīmu, tajā pašā laikā saglabājot dialoga iespēju jeb tā saucamās klātienes pārbaudes, kas gan nenotiek klātienē, bet attālinātās intervijās, failu pārbaudes formā. Tas tikai pierādīja to, ka sabiedrība ir ļoti ātri spējīga mainīties un adaptēties kaut kam jaunam.

Domāju, ka lielākā daļa cilvēku, ne tikai finanšu nozarē strādājošie, nākotnē saglabās darbu hibrīda formātā - ne vairs tikai klātienē vai tikai attālināti, bet katrs atradīs sev piemērotāko un ērtāko formu.

Vai šajā laikā esat novērojuši arī kādas negatīvas tendences, ko radījis darbs un dzīvošana šādos jaunos apstākļos? Piemēram, vai attālinātais režīms finanšu pakalpojumu pieejamībā nav izslēdzis vai ierobežojis tos, kas ir uz "jūs" ar digitālajām tehnoloģijām? Vai tiek saņemtas sūdzības, ka attālinātā režīmā ne vienmēr klientam visi finanšu pakalpojuma nosacījumi ir izskaidroti pietiekami saprotami?

Šādas sūdzības mēs neesam saņēmuši. Mēs rūpīgi sekojam, lai attieksme pret ikvienu finanšu pakalpojumu saņēmēju būtu adekvāta un finanšu pakalpojumi būtu pieejami ikvienam.

Mēs redzam, ka bankas un pārējie finanšu tirgus dalībnieki ir pārdomājuši to, kā viņi sasniedz katru no klientu segmentiem. Tāpēc arī klātienes konsultācijas nav pilnībā izslēgtas, bet notiek pēc pieraksta konkrētā laikā, lai izvairītos no drūzmēšanās. Redzam arī, ka tirgus dalībnieki uzsvaru liek uz klientu atbalsta jeb zvanu centriem, jo lielākā daļa banku ir pastiprinājusi resursus tieši šajā jomā.

FKTK uzraudzībā tuvākajā laikā nokļūs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kad varētu sākt izsniegt pirmās atļaujas?

Mēs jau no pagājušās vasaras esam aktīvā dialogā ar potenciālajiem atļauju saņēmējiem. Ir gan jāprecizē, ka tas nav licencēšanas process, bet tā ir reģistrācija ar darbības atļaujas saņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā. Šobrīd mēs jau publiski aicinām pieteikties atļaujas saņēmējus, neskatoties uz to, ka likumu vēl skata Saeima. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā likums Saeimā tiks pieņemts un tas mums pavērs iespēju sākt atļauju izsniegšanu. Sagatavošanās darbi notiek, dialogs ir, un prognozēju, ka pirmā pusgada laikā pirmie trīs pieci dalībnieki tiks reģistrēti un saņems pirmās atļaujas. Otrajā pusgadā iegūt atļaujas varētu vēl kādi pieci dalībnieki. Tie ir gan jauni pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kas vēlas savu reģistrēšanās vietu pārcelt tieši uz Latviju.

Ar ko Latvija viņiem ir interesanta?

Ja tas ir Latvijā strādājošs uzņēmums, dibinātāji ir Latvijas valsts piederīgie vai te ir biznesa saites, tad viņi primāri tagad skatās uz Latviju. Līdz šim šādiem jauniem tirgus dalībniekiem un inovācijām īsti nebija pretimnākšanas. Pēdējā laika aktīvais darbs jauno finanšu tehnoloģiju jomā ir parādījis, ka mēs esam šo virzienu noteikuši par prioritāti un atbalstām viņu darbību tieši Latvijā. Mūsu kolēģi šajā jomā darbojas ļoti aktīvi. Inovāciju centrā aug sniegto konsultāciju apjoms un skaits. Tāpat ir izveidota Regulatīvā smilšu kaste, kur var nākt un testēt "FinTech" jaunos biznesa modeļus. Apjoms aug, un redzam, ka interese ir.

Vai šajā uzraudzības jomā rēķināties arī ar kādiem izaicinājumiem, un cik esam tam gatavi, jo ir bijuši daudzi globāli skandāli, piemēram, saistībā ar pūļa finansēšanas platformām?

Protams, tas ir kaut kas jauns un jaunums arī mums kā uzraugam. Ir daudz jomu, kurās mums ir jābūt ciešā sazobē ar Eiropas uzraudzības iestādēm. Izaicinājums ir arī tajā, ka pašlaik ir divas Eiropas iestādes - Eiropas vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas banku iestāde -, kuras nosaka tehniskos standartus. Tie vēl nav apstiprināti, un mums šobrīd ir jādarbojas tādā nedaudz taustīšanās režīmā. Mēs mācāmies katru dienu, kā mums strādāt šajā jomā, radot skaidru, saprotamu un drošu vidi klientiem un potenciālajiem investoriem, tajā pašā laikā nepadarot šo vidi pārlieku birokrātisku un ar nevajadzīgām administratīvajām barjerām. Tā ir līdzsvara meklēšana, cik ļoti būt inovatīviem un atbilstošiem regulējumam.

Vai šajā jomā atšķirībā no bankām nebūs garantiju fonda?

Šobrīd tas nav paredzēts. Taču vienotais Eiropas regulējums padara šo pakalpojumu drošāku, mazinot iespējamos ieguldītāju krāpniecības riskus. Regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka arī pienākumu ievērot prasības, kuru mērķis ir nodrošināt informācijas atklātību un novērtēt ieguldītāju izpratni par riskiem, ko tie uzņemas, ieguldot kolektīvās finansēšanas projektā.

Minējāt Regulatīvo smilšu kasti. Ir plānoti vēl kādi "FinTech" jaunumi?

Jaunumi ir ik pa laikam. "FinTech" jau pats par sevi nozīmē, ka kaut kas ātri dzimst un iespējams ir arī tas, ka ātri mirst, ja neatrod pieprasījumu tirgū. Bet, protams, mēs vairāk vēlētos palīdzēt tiem uzņēmumiem, kuru biznesa idejas ir dzīvotspējīgas. Ja runājam par FKTK kompetences jomu, jāpiemin, ka Eiropas Savienībā pašlaik tiek strādāts pie regulas par kriptoaktīvu tirgiem, kur varētu parādīties jauni pakalpojumu sniedzēji, kas nodarbojas ar virtuālo aktīvu pārvaldību. Eiropas Savienībā diskutē arī par tehnisko pakalpojumu sniedzēju, piemēram, maksājumu datu starpniecības uzņēmumu darbības uzraudzību.

Kā bankām sokas ar naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību izpildi - kādas tendences bija 2021.gadā un ko sagaidāt šogad?

Pēdējos gadus mēs ar šo jomu esam strādājuši ļoti daudz, ļoti dziļi un plaši. Mēs redzam, ka bankas ir izdarījušas ļoti daudz, ir ieviestas un pilnveidotas iekšējās kontroles sistēmas, kas arī bija galvenais klupšanas akmens pirms tam. Arī mēs paši FKTK esam ļoti daudz pilnveidojušies, izstrādājuši metodoloģijas un caur dialogu ar bankām esam nonākuši pie kopīgas izpratnes normatīvo aktu pilnveidē. Darbs turpinās visu laiku.

Pats svarīgākais šobrīd ir, lai mēs kopīgi stiprinātu riskos balstītu pieeju, lai bankas spēj novērtēt savu risku, apzināties un radīt atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas. Mēs varam redzēt, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies augsta riska ģeogrāfiju īpatsvars noguldījumos - šādu noguldījumu apjoms ir samazinājies līdz 5-6% kopumā visā nozarē. Šāds līmenis ir ļoti zems.

Vai joprojām turpināt saņemt sūdzības no banku klientiem par AML prasību radītajām problēmām, piemēram, atteikumu atvērt kontus?

Protams, mūsu lielākā rūpe ir par to, lai finanšu pakalpojumi ir pieejami visiem. Mēs esam ieguldījuši lielu darbu, lai veicinātu izpratni par AML prasību piemērošanu, un rezultātā sūdzību skaits ir ļoti strauji mazinājies. Pagājušajā gadā kopumā esam saņēmuši 11 šādas sūdzības, bet lielākā daļa no tām bija gada pirmajā pusē. No tā varam secināt, ka sūdzību skaits samazinās. Esam veikuši arī mediācijas pasākumus. Mediācijas pasākumi parādīja to, ka sūdzību gadījumos bankas nav rīkojušās prettiesiski vai nelikumīgi, jo pārsvarā tie bija gadījumi, kad klienti atteicās sniegt informāciju, kas bankām bija nepieciešama padziļinātai izpētei. Ja klients nesadarbojas, nesniedz informāciju, tad banka nevar veikt savu pienākumu, kā rezultātā bankai ir jāpieņem lēmums neuzsākt vai pārtraukt sadarbību ar šādu klientu. Caur šiem mediācijas pasākumiem, kur centāmies abas puses uzklausīt, mēs secinājām, ka bankas ir sapratušas, ka komunikācijai un pareizam klientu servisam ir ļoti liela nozīme. Ir ļoti svarīgi kompetenti darbinieki, kas spēj pareizi izskaidrot prasības un uzturēt normālas attiecības ar klientiem. Tie ir galvenie secinājumi.

Vai ir pārliecība, ka Latvijas bankas vairs nesadarbojas ar riskantiem klientiem?

Kā jau minēju, mēs esam diezgan pārliecināti, ka Latvijas bankas ir izveidojušas tādas aizsardzības sistēmas, lai būtu pārliecība, ka Latvijas finanšu sistēma vairs netiek izmantota naudas atmazgāšanas mērķiem. Esam šajā jomā pietiekami spēcīgi un nepastāv lieli riski. Protams, es arī nevaru teikt to, ka viss banku sektors, viss maksājumu iestāžu sektors vai visi tirgus dalībnieki ir homogēni un vienlīdz labi visā. Tā, protams, nav. Ir čempioni, kas to ir izdarījuši labāk, nekā esam prasījuši darīt, bet tas ir atkarīgs no pašas bankas un akcionāru struktūras. Jāsaka, ka kliedzošu problēmu Latvijā nav.

Pandēmijas laikā vairākas bankas ir ieviesušas iespēju attālināti atvērt kontu. Vai tas nerada kādus riskus?

Ļaujot konkrētai bankai īstenot šādus klientu identifikācijas pasākumus, esam caurskatījuši, vai šis pasākums ir drošs un paredz visus elementus AML prasību ievērošanai. Mēs redzam, ka bankas izmanto jaunākās un drošākās finanšu pakalpojumu tehnoloģiju iespējas. Risinājumi ir pietiekami droši, un tādēļ to izmantošana ir strauji augusi - attālināti identificēto klientu un atvērto kontu skaits ir audzis par vairāk nekā 50%.

Kā vērtējamas ABLV un PNB banku likvidācijas procesu norises - par ko liecina klientu pārbaudes? Vai var jau pateikt, cik daudz "pelēkās naudas" ir šajās bankās?

Ja runājam par ABLV bankas likvidāciju, tad likvidatori ir apstiprinājuši, un to paredz arī likvidācijas plāns, ka visu klientu un izmaksu pārbaudes ir plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Mums kā uzraugam ir pienākums un atbildība sekot līdzi, lai banka ievēro Kredītiestāžu likumā noteiktās prasības - brīdī, kad banka veic klientu izpēti un ierauga aizdomīgu darījumu, tai ir jāziņo par to likumā noteiktajā kartībā.

Kāda ir situācija Noguldījumu garantiju fondā - cik daudz līdzekļu fondā bija uzkrāts 2021.gada beigās?

Līdz 2021.gada beigām Noguldījumu garantiju fondā bija uzkrāti 166,7 miljoni eiro, kas ir par 45,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Pieaugumu fondā galvenokārt veido tirgus dalībnieku regulārās iemaksas, kā arī ir atgūtie līdzekļi no likvidējamām bankām. 2021.gada laikā esam 25 miljonus atguvuši no PNB bankas un 6 miljonus eiro no "Latvijas Krājbankas".

Cik "Latvijas Krājbanka" un PNB banka vēl ir parādā Noguldījumu garantiju fondam?

Un PNB banka?

PNB bankas gadījumā tiek uzskatīts, ka fonds varētu atgūt pilnīgi visus līdzekļus. Pašlaik PNB bankas parāds fondam veido 142,2 miljonus eiro. Aktīvu izstrāde ir procesā. Kā jau minēju, pagājušajā gadā mēs atguvām 25 miljonus eiro. Pamata scenārijs paredz, ka varēsim atgūt pilnīgi visus līdzekļus, kas nākuši no Noguldījumu garantiju fonda.

Kāds pagājušais gads bija Latviju banku sektoram?

Pēc jūtama peļņas samazinājuma, kas bija redzams 2020.gadā, pagājušajā gadā situācija ir stabilizējusies, taču bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā. Covid-19 ietekmes risks joprojām tiek ļoti uzmanīgi monitorēts, jo tas nav pazudis un pandēmija nav beigusies. Kāda būs nu jau kārtējā Covid-19 viļņa ietekme uz reālo ekonomiku, uzņēmumu maksātspēju un banku aktīvu kvalitāti, varēsim redzēt tikai pēc kāda laika. Tajā pašā laikā ir labas ziņas - pelnītspēja pērn bankām ir strauji uzlabojusies, pat dubultojusies, salīdzinot ar 2020.gadu. 2020.gadā bankas tiešām ļoti piesardzīgi izvērtēja kredītportfeļus un tika veidoti papildu uzkrājumi potenciāli nedrošajiem kredītiem. Tāpat bija noteikti moratoriji. Mēs arī ar piesardzību sekojām līdzi, kāda būs situācija, kad moratoriji beigsies. Ja pagājušā gada sākumā samazinājās slikto kredītu īpatsvars un pieauga šaubīgo kredītu īpatsvars - kuri vēl nav īsti sliktajā zonā -, tad tagad mēs redzam, ka arī šaubīgo kredītu īpatsvars ir samazinājies un banku kredītportfeļu kvalitāte ir atgriezusies jau gandrīz pirmspandēmijas līmenī. Tie gan ir pagājušā gada nogales dati, un jāņem vērā, ka tie ir rezultāti pirms omikrona vīrusa paveida izplatības un Covid-19 ceturtā viļņa.

Krīzes laikā bankās būtiski, par padsmit procentiem, ir pieauguši noguldījumi, tagad gan tas ir nedaudz sabremzējies.

Banku likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji ir ļoti stabili, augoši un labi. 2020.gadā neviena no bankām neizmaksāja dividendes, tās tika novirzītas kapitāla stiprināšanai un uzreiz deva papildu drošības sajūtu visiem.

Redzam, ka šobrīd nenoteiktība turpina kavēt kredītportfeļa izaugsmi, jo tā ir vāja. Gada nogalē gan ir nedaudz vērojama izaugsme mājsaimniecību segmentā, ir nedaudz palielinājusies patēriņa kreditēšana. Tomēr joprojām lielais izaicinājums ir uzņēmumu kreditēšanā, kas stagnē.

Vai jums ir skaidrojums šai stagnācijai? Kas ir pārāk piesardzīgi - uzņēmumi vai bankas?

Problēma tāpēc, ka to veido dažādas strukturālas lietas - joprojām ir liela ēnu ekonomikas daļa, liela nenoteiktība, nepieciešamība pēc tiesiskās vides uzlabojumiem. Papildus šiem apstākļiem mēs no bankām dzirdam, ka ir ļoti maz tādu investīciju projektu, ko gribētos finansēt. Un tad ir jautājums - kam jābūt pirmajam? It kā uzņēmēji saka, ka neveiksim investīcijas, jo bankas nefinansē, bet no otras puses bankas saka, ka nav perspektīvu projektu, ko finansēt. Veidojas apburtais loks. Es piekrītu Latvijas makroekonomikas ekspertiem, ka pie vainas ir arī banku piesardzība, bet ne tikai. Tādēļ ir svarīgi saprast, kas ir tas "ne tikai" un kā to atrisināt, kāpēc Latvija nav labvēlīga vieta investīcijām un kas valstiskā mērogā vēl būtu jādara investīciju piesaistei, lai esošie uzņēmumi sāktu domāt par papildu ieguldījumiem. Mēs arī redzam, ka uzņēmumu kontos naudas apjoms pieaug, kas nozīmē, ka nenoteiktība un nedrošība ir ļoti liela un tā ir sabremzējusi vēlmi investēt attīstībā.

Ņemot vērā šobrīd ļoti aktuālo energoresursu cenu sadārdzinājumu, vai domājat, ka tas var ietekmēt kredītportfeļu kvalitāti gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā?

Esam sarunās ar bankām šo jautājumu apsprieduši. Mēs redzam, ka bankas šo jautājumu vērtē un situāciju monitorē. Jāsaka tomēr, ka, izsniedzot kredītu, ikmēneša maksājums ir pietiekami sabalansēts pret pārējo izdevumu grozu vai kopējiem mēneša ienākumiem. Situācija, protams, var būt mainīga, kāds kredītņēmējs var zaudēt darbu, daļu ieņēmumu, tādēļ situācija ir jāmonitorē. Iespējams, ka ir kāda ievainojamāka kredītņēmēju daļa, kuriem kredītmaksājums ir bijis tuvu maksimālai iespēju robežai, un tie var ciest visātrāk. Parasti šādās situācijās pirmā negatīvā ietekme ir redzama patēriņa kreditēšanas portfelī. Kā jebkurā krīzē, mēs vedinām bankas un klientus sadarboties, komunicēt, klientiem vērsties pie savas bankas un risināt problēmas laicīgi, nevis tad, kad jau ir iekrāti vairāki kavēti maksājumi.

Kā vērtējams "Rigensis Bank" lēmums atteikties no kredītiestādes licences un Zviedrijas "TF Bank" lēmums atvērt filiāli Latvijā?

Faktiski jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, ka virknei banku ir jātransformējas, jāmaina biznesa modelis un stratēģija. Arī mums kā uzraugam bija skaidrs, ka pilnīgi sekmīgi visām bankām šis process visdrīzāk nenoritēs. Šajā gadījumā "Rigensis Bank" izvērtēja situāciju un saprata, ka esošais biznesa modelis nav dzīvotspējīgs un akcionāri pieņēma viņiem vislabāko lēmumu. Es negribētu teikt, ka tas kaut kādā mērā signalizē par nevēlēšanos strādāt Latvijā. Tā ir specifiska banka ar specifiskiem aktīviem. Bankai pašai ļoti veiksmīgi izdevās savus aktīvus realizēt un pilnībā nokārtot visas saistības ar kreditoriem. Ja tas notiek šādā veidā, tad tas ir diezgan veiksmīgs stāsts, kā pareizi un cieņpilni izbeigt savu darbību un turpināt darbu citā jomā, kas nav saistīta ar licencētu kredītiestādi.

Vai pašlaik jums ir aizdomas, vai redzat pazīmes, ka kādai citai bankai var būt problēmas ar tālāko darbību, mainot biznesa modeli?

Mēs varam komentēt gadījumus, kas jau ir noteiktā noslēguma stadijā, taču atturēsimies runāt par tiem, kas pašlaik varētu būt pārdomu procesā, jo, protams, ka biznesa modeļa maiņas process vēl nav beidzies. Tāpat mēs redzam, ka Eiropā, īpaši pēdējo gadu laikā, ir aktuāls mazo banku konsolidācijas process. Iespējams, kaut kas līdzīgs varētu būt arī Latvijā.

Ir arī vēlme nākt jauniem spēlētājiem. Jāsaka, ka "TF Bank" Latvijā pārrobežu biznesa darījumu jomā darbojas jau kopš 2016.gada. Filiāles atvēršana ir nākamais solis viņu stratēģijā, paplašināt klātbūtnes efektu, un tas ir tikai apsveicami. Es ļoti ceru, ka šogad mēs ieraudzīsim vēl kādu jaunu banku, kas vēlas strādāt Latvijā.

Kāds pagājušais gads bija apdrošinātājiem?

Apdrošinātājiem pagājušais ir bijis stabils gads, prēmijas ir nedaudz pieaugušas un kopējais prēmiju apjoms ir sasniedzis teju pirmspandēmijas līmeni. Vislielākais pieaugums ir vērojams tieši īpašuma apdrošināšanā un veselības apdrošināšanā, kā arī neliels palielinājums ir dzīvības apdrošināšanā. Kritums ir redzams OCTA segmentā, kas ir saistīts ar konkurences palielināšanos, un no patērētāju viedokļa tā ir pozitīva tendence.

Kā pašlaik var vērtēt kapitāla tirgus attīstību? Kas no FKTK 10 soļu programmas kapitāla tirgus attīstībai ir izdevies, kas nav?

Ja vērtējam datus par biržas kapitalizāciju pret iekšzemes kopproduktu, mūsu kapitāla tirgus rādītāji ir zemākie Eiropā. Mēs kā tirgus uzraugs esam savos stratēģiskajos mērķos iekļāvuši kapitāla tirgus attīstību, pagājušajā gadā mēs pie tā īpaši strādājām un redzam, ka aktivitāte jau ir nedaudz palielinājusies.

Aktivitāte šajā tirgū notiek sakārtošanās un attīstības virzienā. Attīstību kavē atstātais mantojums un negatīva vēsturiskā pieredze, kam esam visi izgājuši cauri, un tas ir bijis iemesls, kāpēc esam stagnējuši. Šobrīd mēs strādājam pie 10 soļu programmas ieviešanas, ko mēs kā uzraugs varam darīt, lai veicinātu jaunu emitentu un investoru interesi, strādājam valsts atbalsta jomā. Neskatoties uz to, ka kāds no kapitāla tirgus ir aizgājis, tie, kas ir nākuši vietā, ir kvalitatīvi un ilgtspējīgi. Interese ir, un arī šim gadam ir prognozes, ka gan obligāciju tirgū, gan akciju emisiju tirgū būs jauni dalībnieki.

Pagājušo gadu mēs sākām ar kapitāla tirgus attīstībai veltītu forumu un arī šogad 9.februārī organizējam nākamo forumu, kurā atskatīsimies, kā mums ir veicies ar 10 soļu programmas izpildi. Papildus organizēsim paneļdiskusijas blokus par to, kā uzņēmumiem skatīties uz kapitāla tirgu un kā to izmantot kā alternatīvu finansējuma saņemšanas avotu. Šobrīd mēs esam ļoti neveselīgā proporcijā, jo attīstības finansētāji lielākoties ir bankas. Ja mēs paskatāmies, kāda situācija ir Eiropā un pasaulē, tad proporcija tam, kas finansē inovācijas un attīstības projektus, ir pilnīgi pretēja. Amerikā 80% finansē kapitāla tirgus un tikai 20% - bankas, Eiropā proporcija ir zemāka, taču Latvijā kapitāla tirgus iespējas ir īpaši maz izmantotas. Mēs diskusijās gribam parādīt, ka kapitāla tirgus ir veids, kā finansēt ambiciozākus investīciju projektus un attīstības virzienus, kurus parasti bankas nefinansē.

Protams, kapitāla tirgū svarīgs ir pārvaldības jautājums, uzņēmumam ir jābūt ļoti labi pārvaldītam, lai vispār nonāktu līdz biržai. Esam ar partneriem daudz strādājuši pie Korporatīvas pārvaldības kodeksa ieviešanas, un tas ir būtisks stūrakmens, lai veiksmīgi nonāktu līdz kapitāla tirgum. Trešais svarīgais ir ilgtspējas jautājums. Kā ierasts, finanšu un kapitāla tirgiem nāksies būt karoga nesējiem, iet pa priekšu, un rādīt uzņēmējiem un sabiedrībai, kas ir pareiza izpratne par ilgtspēju.

Biržas pārstāvji jau gadiem runā, ka biržā būtu jānonāk arī kāda valsts uzņēmuma akcijām, kas varētu piesaistīt daudz lielāku ieguldītāju interesi.

Šis jautājums ir ietverts 10 soļu programmā. Mēs joprojām uzskatām, ka šādu lielu, valstij daļēji piederošu uzņēmumu akciju publiskā kotēšana būtu "ar vienu šāvienu vairāki zaķi" - būtu kur investēt, būtu likviditāte tirgum, būtu labs atspēriens. Tiesa, nevajadzētu kotēt valsts uzņēmumu akcijas tikai tādēļ, lai atbalstītu biržu. Pašam svarīgākajam iemeslam un motivācijai ir jābūt izaugsmes ambīcijām. Ir jābūt skaidram, kur likt kapitālu, kuru piesaistīs caur biržu. Ir jābūt akcionāru uzstādījumam, ko valsts no šī uzņēmuma sagaida - vai klusu un mierīgu pastāvēšanu, vai jau daudz ambiciozāku attīstības plānu īstenošanu.

Joprojām turpina uzdarboties arī krāpnieki. Vai ir kādas jaunas tendences, kas iezīmējušās krāpnieku darbībās?

Skaidrs ir tas, ka tā nav Latvijas lokāla problēma. Ar jauniem krāpniecības veidiem un viļņiem saskaras visas valstis. Labā ziņa ir tā, ka ir izdevies samazināt krāpniecības apmērus, tiesībsargājošajām iestādēm ik pa laikam izdodas tikt uz pēdām šiem krāpniekiem un saukt tos pie atbildības.

Krāpnieki ir dažādi - ir telefonkrāpnieki un ir investīciju krāpnieki. Ja telefonkrāpnieki cenšas izmanīt maksājumu kartes datus, PIN kodus un tikt pie naudas no konta, tad savukārt investīciju krāpniekus var atklāt tikai pēc kāda laika. No sākuma cilvēkam liekas, ka viņš ir ļoti veiksmīgi ieguldījis naudu un tikai pēc laika viņš saprot, ka ir apkrāpts vai iesaistīts krāpniecības shēmā.

Kā norit darbs pie gaidāmās FKTK iekļaušanās Latvijas Bankā? Vai ir pārliecība, ka visu izdosies īstenot bez sarežģījumiem?

Jau līdz ar likuma pieņemšanu mums bija izstrādāts plāns, un šobrīd mēs ļoti strikti turamies pie šī plāna. Ir apzināti visi veicamie uzdevumi, ir skaidrs laika grafiks, kādā šie uzdevumi ir veicami. Protams, ka tas ir ļoti izaicinoši, it sevišķi FKTK, jo ikdienas pamatfunkcijām paralēli notiek apvienošanās. Cilvēki ir ļoti noslogoti, taču, neskatoties uz tiešām saspringto grafiku, mums ir pamats domāt, ka viss notiek pēc plāna un veiksmīgi spēsim ar to tikt galā.

Kas notiks ar FKTK darbiniekiem?

Kā to paredz likums, visi FKTK pamatfunkciju darbinieki pāries darbā Latvijas Bankā. Attiecībā uz atbalsta struktūrvienībām ir atsevišķs process, kas noslēgsies februārī. Mēs gribam panākt to, lai jau februāra beigās katrs FKTK darbinieks skaidri zina, kādā gultnē turpmāk virzīsies viņa karjera.

Vai ir pārliecība, ka šīs izmaiņas kādā brīdī neietekmēs tirgus uzraudzību?

Tas ir galvenais uzvedums, kas ir jānodrošina, - darbības nepārtrauktība, pārliecība, ka esam efektīvi un darboties spējīgi. Esam arī definējuši piecus prioritāros darbības virzienus šogad, neskatoties uz apvienošanos ar Latvijas Banku. Tā ir efektīva, riskos balstīta uzraudzības joma, AML prasību ievērošanas uzraudzība, digitalizācija un inovācijas, ilgtspējas jautājums un kapitāla tirgus attīstība.