Jā, te var labi nopelnīt! Gints Vīns aicina Latvijas uzņēmējus sākt darboties Gruzijā

Jā! Es uzskatu, ka Latvijas uzņēmējiem ir brīnišķīgas iespējas uzsākt pat ļoti sekmīgu darbību Gruzijā. Turklāt, darbojoties šai valstī, jūsu tirgus faktiski neaprobežojas ar tikai 3,2 miljoniem Gruzijas iedzīvotāju.

Galvenais tirdzniecības centrs lielam reģionam

Kā viena no visattīstītākajām, vismierīgākajām un drošākajām reģiona valstīm, Gruzija ir galvenais tirdzniecības centrs un hubs visam Dienvidkaukāza reģionam. Šeit vēl arvien kā senajos laikos pa Zīda ceļu ierodas un tirgojas armēņi, turki, azerbaidžāņi, kazahi, uzbeki, persieši un vai visa Arābijas pussala. Pat miljoniem Tuvo Austrumu valstīs strādājošajiem taizemiešiem Gruzija ir zaļā atvaļinājumu pavadīšanas, tūrisma un arī darba zeme.

Tbilisi pastāvīgi dzīvo (un, protams, tirgojas ar savām mājas zemēm) aptuveni 15 tūkstoši persiešu no Irānas un ap 20 tūkstoši turku, ēģiptiešu, libāņu, emirātiju, kuveitiešu un saudu. Viņiem Gruzijā pieder mājas, dzīvokļi, viesnīcas, veikali, tūrisma firmas, transporta kompānijas un pat vīnogu lauki Kakhetijā. Arī arvien straujāk no Moskovijas un Baltkrievijas bēgošie normālie krievi – viņi šobrīd jau daudz biežāk kā Baltijas valstīs savu mājvietu atrod Gruzijā, parasti tieši Tbilisi vai Batumi. 

Vārti uz milzīgu tirgu

Tieši tāpēc, uzsākot uzņēmējdarbību Gruzijā, faktiski paveras vārti gandrīz vai uz visām Tuvo Austrumu un postpadomju valstīm. Gandrīz tāpat kā no Dubajas, tikai 10 reižu lētāk, pierastāk un saprotamāk.

Atcerēsimies, ka Gruzija vēl arvien ir Eiropas Savienības un NATO kandidātvalsts un Gruzijā pat darbojas valsts institūcija, kas ir tieši atbildīga par visu Gruzijas valsts likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienību. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums ir pa tiešo pārņemts no Igaunijas, nodibināt uzņēmumu un, jā, arī atvērt bankas kontu ir pusstundas jautājums, nav nekādu ierobežojumu ārzemniekiem uzsākt biznesu vai iegūt savā īpašumā īpašumus, izņemot lauksaimniecības zemes – nu, tāpat kā Latvijā. Gruzija faktiski ir Eiropas Savienības likumdošanai vistuvākā ne-ES zeme!

Kāpēc Baltijas valstu investoriem Gruzija varētu būt interesanta?

Man patīk jūsu jautājums par tieši Baltijas valstu uzņēmējiem un investoriem. Diemžēl jākonstatē, ka gan igauņi, gan lietuvieši mums arī Gruzijā jau ir priekšā un nodarbojas ar nekustāmo īpašumu attīstīšanas biznesu, pārtikas produktu realizāciju, neliela apjomu ražošanas un pakalpojumu uzņēmumiem.

Interesanti, ka jau kādus 7-8 gadus viena neliela igauņu un lietuviešu grupiņa pārņēma savā paspārnē Gruzijas izsenis slaveno tējas biznesu, un šobrīd viņiem pieder četras lielas tējas krūmu plantācijas Kutaisi apkārtnē un Adžārijā. Latvijas biznesa kovboji kādu brīdi cieši darbojās Gruzijas ātro kredītu tirgū, bet tad Gruzijas valdība beidzot attapās un pieņēma likumdošanas izmaiņas, kas faktiski izspieda šos veiksmes džentelmeņus no valsts.    

Šobrīd nopietnāku Latvijas uzņēmēju Gruzijā nav, nu, izņemot Kaijas zivju konservus un Seals mājas ķīmiju, kas gan Gruzijā atrodami visur. Protams, ir daudz citu uzņēmēju, kas mēģina savu produkciju ietirgot arī kādam Gruzijā, taču tā nav tāda nopietna Latvijas uzņēmumu Dienvidkaukāza tirgus apgūšana. Žēl un nepamatoti!

Izredzes tiem, kas gribētu Gruzijā uzsākt vietējo ražošanu

Es domāju, ka vislabākās iespējas būtu tiem Baltijas valstu uzņēmējiem, kas gribētu Gruzijā uzsākt vietējo ražošanu. Saprotams, ka šāds solis saistīts ar nepieciešamu investīciju ieguldīšanu šai tirgū, un šāds solis prasa zināmu iepriekšējo starptautisko pieredzi, pārliecību, tirgzinību, un, protams, spēju uzņemties arī zināmu risku.

Iespējams, ka vislabākais pie šāda risinājuma nonākt divu stadiju tirgus iekarošanas procesā, kur pirmajā stadijā tiek uzsākta tirdzniecība un/vai pakalpojumu sniegšana un tikai tad otrajā posmā tiek veikti ieguldījumi ražotnes izveidē. Taču Gruzijā ir ļoti maz vietējās ražošanas, valstī un sabiedrībā vienkārši nav ne tādu zinību, ne vēsturiskās tradīcijas, taču visi priekšnoteikumi lētai un labai ražošanai šeit eksistē: liels vietējais tirgus, kur gandrīz visas preces tiek importētas no ārzemēm, ļoti labas iespējas Gruzijas ražojumu liela mēroga eksportēšanai uz ārzemēm, pie tam uz būtiski lielākiem un vieglāk sasniedzamiem tirgiem, nekā Eiropas tirgi no Latvijas, ļoti zema ražošanas pašizmaksa un lētas izejvielas.

Ļoti zemas pašizmaksas

Jautājums par ražošanas vai jebkurām citām biznesa pašizmaksām būtu jāiztirzā jo īpaši. Gruzijā kā kalnu zemē ir viena no vislētākajām elektroenerģijām pasaulē. Vai visas pasaules bitkoinu rakšanas fermas atrodas Gruzijā (nesen vienu tādu nelegāli ierīkotu bitkoinu fermu atrada pamestā Svanu akmens tornī Svanetijas lauku ciematā). Esmu dzirdējis arī par Latvijas iedzīvotājiem piederošām bitkoinu fermām Gruzijā.

Jebkuriem ražošanas procesiem, kam nepieciešami būtiska elektroenerģijas piegāde, Gruzija ir sapņu zeme! Arī ražošanas telpu un/vai zemes iegāde šeit nav problēma – vēl arvien ir kaudzēm tukšu, pusnolaistu un neapsaimniekotu ēku un telpu, kuras arī īpašumā var iegūt par pusvelti. Nekustāmo īpašumu izbūves pašizmaksu (dzīvojamajām telpām) šeit rēķina ap 300$ kvadrātmetrā, bet gan jau, ka to ir iespējams pat vēl vairāk samazināt.

Vidējā alga ir 200-300 eiro mēnesī

Nu, un tad, protams, algas un nodokļi. Tātad: vidējā alga strādniekiem šeit ir 700-1000 GEL (lari) mēnesī uz rokas, ko, šobrīd precīzi dalot ar 3,5, iegūstam 200-300 eiro mēnesī. Sociālie nodokļi Gruzijā ir 4% (!!!), un tas nav joks, tas ir viens no iemesliem, kāpēc valsts slīgst arvien dziļākā nabadzībā, bet pilsoņi nodokļus nav gatavi maksāt, jo netic, ka no valsts (un specifiski – pašreizējās valdības) iespējams saņemt arī kādu labumu pretī.

Privātpersonu ienākuma nodoklis - 20% pie algu izmaksas, 18% PVN (sākot ar ienākumiem, kas pārsniedz pirmos 100000 GEL), vēl te ir tāds īpatnējs īpašuma nodoklis- 1% no uzņēmuma materiālo aktīvu bilances vērtības summas gada griezumā. Vēl būtu jāpiemin peļņas nodoklis (pie dividenžu izmaksas 15%), Latvijā tas saucas uzņēmumu ienākumu nodoklis. Kopējais uzņēmuma nodokļu slogs, galvenokārt, pateicoties sociālajam nodoklim un arī dažādām nodokļu atlaidēm, ir būtiski mazāks nekā Latvijā.

Arī vietējais VID šeit nav represīvā uzņēmēju iznīcināšanas organizācija kā Latvijā, šai valstī galvenais dzīves princips ir netraucē dzīvot citiem, un tad citi netraucēs tev.

Brīvāka no korupcijas

Bet galvenais – Gruzijā korupcijas noteikti ir daudz mazāk nekā Latvijā! Faktiski manu 3 gadu aktīvās uzņēmējdarbības laikā es ar to neesmu sastapies nevienu reizi! Ne sabiedrībā, ne valsts institūcijās, ne pat Ceļu policijā… Protams, ka kaut kur jau (visdrīzākais, esošās valdības koridoros) tā pastāv!

Pēdējos gados, atšķirībā no Mišas laikiem, vairs nav dzirdēts par skaļiem korupcijas skandāliem, un korupcionāru nonākšana cietumos ir īpašs retums. Tas, protams, nenozīmē ka viņu nav. Tieši otrādi, tas nozīmē, ka šie gadījumi netiek pietiekami izsekoti un novērsti, taču, skatoties, cik klaji esošā valdība nodarbojas ar politisko korupciju, ir skaidrs ka pastāv arī saimnieciskā, bet tik ģenētiskā līmenī, kā tas bija visās pirms-knariņa valdībās Latvijā, tāds korupcijas līmenis Gruzijā vienkārši neeksistē!

Milzīgs potenciāls vairākās jomās

Vēl tās jomas, kurās Gruzijai noteikti ir neizmantots milzu potenciāls, ir lauksaimniecības ražošana un produkcijas pārstrāde un pakošana – gan iekšējam patēriņam, gan eksportam (pat vīnu šobrīd Gruzijā saražo 2-3 reizes mazāk, nekā tā pat šobrīd bez īpašas papildus reklāmas varētu pārdot).

Atcerēsimies, ka, atšķirībā no Latvijas, Gruzija pati sevi nenodrošina ar pārtikas produktiem. Veikali ir pilni ar turku burciņām un desām un, kas tur rakstīts ar maziem burtiņiem par e-vielām, pārtikas ķīmiju un hidrogenizētajiem taukiem, to es varu tikai iedomāties, bet izlasīt pat nemēģinu – nu, lai nepārstātu šajos veikalos iepirkties vispār.

Ja var viens, kāpēc gan nevarētu arī citi!

Pilnīgi visiem Latvijas pārtikas ražotājiem Gruzija varētu būt ļoti labs tirgus pat ar būtiski augstāko ražošanas pašizmaksu (ja var sekmīgi tirgoties Kaija, kāpēc lai nevarētu arī visi pārējie Latvijas pārtikas produkcijas ražotāji?).Vairāki mani biznesa klienti ir vairumtirdzniecības ķēdes un produkcijas izplatīšanas uzņēmumi, un līdz šim viņu piedāvātās produkcijas klāstā no Baltijas valstīm ir tikai lietuviešu melnā rudzu maize un Latvijas zivju konservi.

Arī Latvijas vieglās rūpniecības uzņēmumiem Dienvidkaukāza valstis un it sevišķi Gruzija varētu būt teicams tirgus – pie tam gan no tirdzniecības, gan ražošanas viedokļa. It sevišķi sievietes kā darbinieces šeit nav problēma, jo valstī ir oficiāli ap 15%, bet reāli ap 25% bezdarbs, un par pietiekami zemām algām ir iespējams nokomplektēt labas ražošanas komandas, kas tad pilnībā atsvērtu papildus transporta izdevumus pat, ja produkciju pēc tam jāved uz Eiropas valstu tirgiem.  

Vai Gruzija varētu būt pievilcīga tikai lielajiem?

Pilnīgi visiem uzņēmējiem, kuri var atļauties dažus papildus tūkstošus gadā ceļošanas un komandējumu izdevumiem. Vienlaikus, protams, jāsaprot, ka jebkuram biznesam ir jāstāv klāt un ar to uz vietas jānodarbojas pašam uzņēmējam vai pietiekami profesionāliem jau esošās vadības komandas dalībniekiem. Vietējiem menedžeriem biznesu var atstāt periodiskai uzraudzīšanai uz neilgiem termiņiem tad, kas tas jau uzstādīts un rullē.

Un tā nav mana Gruzijas pieredze, bet gan daudzu gadu pieredze, darbojoties ārpus Latvijas. Šai ziņā Gruzija ne ar ko neatšķiras no jebkuras citas valsts. Un vislabākais, ja biznesu citā valstī vada nevis vietējais, bet gan profesionāls nevietējais menedžeris. Vietniekiem, protams, jābūt vietējiem, bet vadītājam – labāk nē.

Laba pieredze ar ukraiņu vadītājiem

Vislabākais rezultāts citā zemē ir tad, kad ārvalstu īpašnieka uzņēmuma vadītājs arī ir ārvalstnieks, un pie tam nav svarīgi, vai tas nāk no uzņēmuma un/vai uzņēmēja mājas zemes vai citas. Piemēram, mūsu uzņēmuma vadītāji Gruzijā ir ukraiņi, un tas, manuprāt, ir labs modelis vairāku faktoru pēc:

• Ukraiņiem ir pilnīgi cita (daudz disciplinētāka) darba kultūra nekā gruzīniem;
• Algu līmenis vēl arvien ir pieņemams Gruzijas apstākļiem. Piemēram, Latvijas vadītāju Gruzijā es uzņēmuma sākotnējā stadijā pat nebūtu varējis atļauties (tāpēc arī pats jau 3 gadus esmu Gruzijā...), bet ukraiņu vadības komanda ir bijusi līdz šim ļoti sekmīgs risinājums;
• Mūsu uzņēmuma vadītājiem 90-100% fokuss ir uz uzņēmumu – tas gandrīz nekad nav panākams ar vietējiem vadītājiem, kas ir uz vietas dzimuši, auguši un visu dzīvi nodzīvojuši – pārāk daudz vietējo faktoru: radu, draugu, kaimiņu, kas atrauj no fokusa uz darbu...

Domājot par uzņēmējdarbību ārpus Latvijas

Atkal jau, veidojot biznesu jebkur pasaulē, ārpus savas mājas valsts, ir daudz priekšnoteikumu un vispārēju biznesa veidošanas principu, kas jāņem vērā, un pārstāstīt tos nav šī raksta mērķis un saturs.

Savas dzīves laikā pirms Gruzijas esmu strādājis vismaz 8-10 dažādās ārvalstīs, ieskaitot tādas valstis kā Norvēģiju, Zviedriju, Poliju, Lietuvu, Igauniju, Armēniju, Ungāriju, Bulgāriju, Ukrainu un Apvienotos Arābu Emirātus.

Izrādās, ka var atrisināt problēmu arī bez drāmas

Gruzijā, protams, ir savi specifiskie biznesa kultūras elementi. Gruzijā viss ir drāma! Jebkurš vismazākais notikums, un jau rokas pa gaisu un argumentācija paceltos toņos. Emocijas sit augstu vilni. Bet tieši to tad nu arī izmantojam: risinām problēmas mierīgi, nosvērti un racionāli, un tieši ar to pārsteidzam vietējo publiku. Un tas strādā! Kad visi jau noguruši no drāmas, pat smagu problēmu risināšana racionālā manierē ir problēmu risināšanas spēju kvalitātes etalons, ko vietējie novērtē!

Faktiski, laikam pat nevaru atcerēties nevienus vietējos grābekļus, uz ko būtu uzkāpis šo trīs gadu laikā, ja neskaita savas sekretāres piesēdināšanu pie stūres, atgriežoties no klientu vizītes pie vīndariem Kakhetijā. Nu, atšķirībā no liberālās Eiropas, šeit nekādas atrunas par braukt mācīšanu nelīdz: ja nav tiesību un esi noķerts, braucam pie stūres, neatkarīgi no mācītāja veselības stāvokļa, tas ir nopietns sods - tieši par braukšanu bez tiesībām…

Paveicas, ja atbild 2 nedēļu laikā

Lēmumu pieņemšana Gruzijā prasa laiku! Protams, ne kā pie arābiem Emirātos, bet vēl arvien – zināmu laiku! Pat tad, kad piedāvājums ir izdevīgs, saprotams un konkrēts, parasti paiet mēnesis, kamēr tiek saņemta atbilde.

Un arī e-pastu sūtīšana, tupēšana uz astes un atgādināšana ne visai palīdz. Nu, reizēm, ja kādam specifiski gribas izlikties labākam, nekā viņš patiesībā ir, vai, ja sadarbības partneris ir nepacietīgais ārzemnieks, kas nerunā gruzīniski un ko tur vispār nez no viņa vēl var sagaidīt, tad varētu cerēt, ka noreaģēs pāris nedēļu laikā. Mani tas parasti tracina, jo man vajag visu un uzreiz!

Radinieks radinieka galā

Nepotisms Gruzijā ir lielā lieta! Jebkura gruzīna domāšanas veids par to, kā kaut ko ātri panākt, nokārtot, atrast vai noorganizēt, ir I have a relative there. Un, jā, es to izmantoju! Ir skaidrs, ka, ja tavam darbiniekam tevi interesējošajā uzņēmuma vadībā strādā radinieks, tad vizīti ar direktoru tu vari noorganizēt jau aiznākamajā dienā, bet, ja nav neviena, tad var paiet mēneši, kamēr izdosies pierunāt šī uzņēmuma vadītāju ar tevi satikties. Un arī tad – tikai tāpēc, ka esi ārzemnieks, bet ārzemnieki, ar ko parunāt par savu biznesu, vēl arvien ir reta parādība.

Ārzemnieki parasti kā tūristi vazājas pa Shardeni ielas tūristu bāriem un viesnīcām, bet ikdienas gaitās, it sevišķi ar cilvēkiem no Eiropas un nevis Ukrainas vai Krievijas, parunāt izdodas reti, un tāpēc ārzemnieki ir jo īpaši pievilcīgi. Mani darbinieki mani sauc par Balto Trusi, un tam ir kāds īpašs pamatojums – tas ir veids, kā mūsu pagaidām vēl pusprofesionālā mārketinga komanda ir iemācījusies panākt mītiņus ar vietējo uzņēmumu direktoriem vai īpašniekiem pietiekami strauji. 

Runāt tikai uz vienīgi ar direktoriem un īpašniekiem

Uzņēmumu direktori un īpašnieki ir absolūti vienīgie cilvēki, ar kuriem šajā valstī ir vērts tikties un risināt iespējamās sadarbības jautājumus, jo: 1) neviens cits uzņēmumā nepieņem lēmumus; 2) tiekoties ar jebkuru kuru citu darbinieku, pirmā doma, ar kuru viņš izvērtēs izteikto piedāvājumu, ir, vai tikai šāda izteikta piedāvājuma pieņemšana nesašķobīs manu vietu/algu/krēslu uzņēmumā. Atceramies, ka ļoti daudz darbinieku ir pieņemti darbā “caur radiniekiem” un nevis tāpēc, ka pēc savām profesionālajām kvalifikācijām atbilst izpildāmā darba saturam un jēgai.

Nepotisms ir viens no lielākajiem Gruzijas uzņēmumu neefektivitātes un nekonkurētspējas faktoriem. Šīs situācijas konsekvences konkurencē dzīvojošajiem un par darba efektivitāti cīnīties nu jau bišķiņ pieradušajiem Baltijas valstu uzņēmējiem – izseciniet paši…

Vēl arvien – Gruzijā jūsu uzņēmums augs ļoti strauji

Neskatoties uz visām iepriekš aprakstītajām Gruzijas specifiskajām problēmām, ja jūsu uzņēmuma produkts vai pakalpojums izrādīsies ar pietiekami mazu vai nekādu vietējo konkurenci, jūsu uzņēmumam ir potenciāls augt ļoti strauji. Tieši pašlaik visā Tuvo Austrumu reģionā, pie kura faktiski pieder arī Gruzija, veidojas patērētāju sabiedrība, uzkrājas sākotnējais kapitāls, veidojas un formējas pieprasījums.

Latvijas uzņēmumiem ne tik viegli ir iekļūt jau izveidojušos un vairāk vai mazāk nostabilizējušos Rietumu tirgos, kuros, ja nu vienīgi var konkurēt ar cenu. Taču visā Tuvo Austrumu reģionā var konkurēt gan ar cenu, gan kvalitāti, gan bieži vien arī ar to, ka faktiski kādu laiku jums būs blue ocean situācija – faktiski jebkādas konkurences trūkums...

Ķīna nesen nodemonstrēja pasaulei, kā milzīgu Covid-19 slimnīcu var uzcelt 10 dienās. Es domāju, ka jebkurš Latvijas uzņēmums tādas valsts tirgu, kurā nav konkurences, var pilnībā iekarot viena gada laikā! Es domāju, ka tas ir labs atskaites punkts un uzstādījums!

Vēlu sekmes un Welcome to Georgia!