"Avārijas brigādes" parks samaksājis 5000 eiro sodu, taču nejūtas īsti vainīgs par skandalozo pasākumu

Viņš atklāja, ka sākumā uzņēmums piemēroto sodu pārsūdzēja, taču pēc tam noteiktajā termiņā samaksāja.

Iesaistījās ministrijas un policija

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka šovasar Kultūras ministrija, reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, ka 25. jūlijā izklaides parkā "Avārijas brigāde" norisinājies publisks pasākums, kurā tā organizatori nav veikuši pasākuma apmeklētāju Covid-19 sertifikātu pārbaudi, vērsās Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā.

Valsts policijā portālam Jauns.lv iepriekš pavēstīja, ka 27. augustā administratīvā pārkāpuma procesā saistībā ar epidemioloģisko noteikumu neievērošanu tika pieņemts lēmums par 5000 eiro naudas soda piemērošanu uzņēmumam SIA "Latvian amusement agency", kas attīsta "Avārijas brigādes" parku.

Nejūtas vainīgi par notikušo

Saistībā ar noteikto sodu Brezauckis sacīja: "Tur ir vairāk aspekti. Viens - negribējās laiku tērēt, arī redzot nostāju, ar kādu to piemēroja. Ja reiz ir dots uzstādījums, ka jābūt sodam, tad ko mēs tur baigi mocīsimies ar to?!"

"Mums pašiem sava nostāja ir diezgan skaidra. Mēs reāli galīgi nebijām vainīgi šajā gadījumā. Šis bija konkrēts interpretācijas jautājums." Viņš norādīja ka policijas lēmuma pamatojumā bija pat atsauce uz Vikipēdiju. "Manuprāt, tomēr ir jāatsaucas uz normatīvajiem aktiem. Es saku: negribējām vienkārši visiem laiku un nervus tērēt. Tas nav tā vērts! Vienkārši labāk ir iet uz priekšu, ieguldot laiku un resursus attīstībā."

Brezauckis skaidroja, ka parks kopā ar juristiem arī iepriekš bija rūpīgi pētījis dažādus noteikumus un ierobežojumus. "Tur bija ļoti skaidri ierakstīts attiecībā uz atrakciju parkiem, tur jau tā lieta. Mēs jau apzināti nekādus pārkāpumus nedarām."

Vai koncerts ir jebkura dziedāšana?

Ņemot vērā, ka Latvijā iepriekš nav bijuši lieli atrakciju parki, viņš pieļāva, ka problēma ir nedaudz dziļāka. Arī lielajos Eiropas atrakciju parkos apmeklētājiem tiek piedāvāta dzīvā mūzika, dejas, priekšnesumi, šovi, uguņošanas. Tā ir jebkura lielā parka programmas neatņemama sastāvdaļa. Tāda kārtība ir visā pasaulē.

"Ja mēs attiecinām, ka tajā brīdī, kad kāds sāk dziedāt publikai, tas kļūst par koncertu, kā to lēmumā norādīja policija, tad ejam un ierakstām to vienkārši iekšā likumā. Te ir pamatproblēma tam visam, es domāju. Nav nekas tāds likumā ierakstīts. Es pieļauju, ka tas būtu jāizstrādā. Tā ierakstot, tas uzreiz skar ļoti daudzus, bet tāpēc jau ir jādomā un jāizstrādā normatīvie akti, ja parādās jaunas lietas."

Iespējamas dažādas interpretācijas

Parka pārstāvji bija domājuši rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai skaidrāk noteiktu izklaides industrijas terminus, piemēram, koncerts, pasākums. "Šobrīd situācija ir tāda, ka ir sarunvaloda, kurā mēs gandrīz katru lietu, kur pāris cilvēku savācas kopā, varam nosaukt par pasākumu. Bet tā ir sarunvaloda! Tas nav normatīvais akts. Ja mēs sākam sarunvalodu ierakstīt normatīvajā aktā, nepaskaidrojot, kas tas ir, tad rodas tādas situācijas, ka katrs to traktē pa savam.

Tā rezultātā veidojās situācija, ka no kopējās parka vienotās dienas programmas tiek izrauts kāds atsevišķs šova elements, nosaukts par publisku pasākumu un tad tam atsevišķi piemēroti citi noteikumi.”

Brezauckiskā piemēru minēja to, ka šefpavāram nazis var būt darba instruments ēst gatavošanai, bet slepkava nazi izmanto, lai nogalinātu. Izpratnes un skatījumi uz vienu un to pašu lietu var būt dažādi. Līdzīgi ir ar mūziku atrakciju parkos - vai tā ir šova sastāvdaļa vai koncerts? Un tad kā traktēt mūziku baznīcā vai tunelī, kur dzied cilvēki?

Lielā mērā noteikto sodu var norakstīt uz esošo situāciju, kurai pievērsta pastiprināta uzmanība, parka pārstāvis teica un piebilda, ka parkā katru gadu iepriekš noticis šovs. Piemēram, 2017. gadā, kad parku atvēra, šovs notika nedēļu pēc kārtas. "Ja nebūtu tāda situācija ar Covid-19, nekā tamlīdzīga nebūtu," viņš sprieda.

Konsultācijas ar Ekonomikas ministriju

Lai turpmāk nenonāktu līdzīgā situācijā ar noteiktumu interpretāciju, parks mēdz konsultēties ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Viņi diezgan operatīvi un skaidri atbildot. "Joprojām ir daudz neskaidrību," Brezauckis teica un kā piemēru minēja to, ka pēc stingrās mājsēdes beigām izklaides uzņēmumiem nebija skaidri saprotams, vai drīkst savas telpas iznomāt privātiem pasākumiem. Saņemta atbilde, ka patlaban ārkārtējās situācijas laikā līdz 11. janvārim tā tomēr nedrīkst rīkoties.

Šis un līdzīgi jautājumi ir svarīgi daudzām nozares kompānijām, jo nav tā, ka uzņēmēji masveidā gribētu pārkāpt noteikumus. "Nav jau tā, ka ir pašmērķis kaut ko pārkāpt." Bieži vien pārpratumi rodas no tā, ka cilvēki dažādi izprot noteikumus.

Nodibināta nozares asociācija

Šoruden nodibināta Atrakciju, izklaides un atpūtas pakalpojumu sniedzēju asociācija (AIAPSA), lai nodrošinātu vienotāju informācijas apriti un runātu par uzlabojumiem atbalsta mehānismos, jo bez asociācijas tie var paslīdēt garām. Izklaides nozarē strādājošie uzņēmumi ir ļoti dažādi, un, ja katrs individuāli meklē informāciju, to ne vienmēr var viegli atrast.  Jāņem vērā, ka šī nozare ir gandrīz vienīgā (izņemot azartspēļu nozari), kas patlaban ir slēgta darbībai.

Kopumā Ekonomikas ministrijas sniegtie skaidrojumi par neskaidrībām dažādās situācijās ir operatīvi, bet saglabājas divdomīga situācija: ir noteikumi, kas ne vienmēr ir līdz galam izprotami, un ministrijas skaidrojums. "Grūti pateikt, kas notiek konflikta situācijā. Vai skaidrojumam tiek piešķirts reāli juridisks spēks vai nē?" Tomēr skaidrojumi ir noderīgi, jo Ekonomikas ministrija ir piedalījusies noteikumu izstrādē. 

Ieziemots un gatavs nākamai sezonai

Patlaban "Avārijas brigādes" parks ir ieziemots un gatavojas nākamai sezonai. Iepriekš tā platība bija 19 hektāri, bet pēc šī gada paplašināšanās parkā ir 28 hektāri. Visu jauno daļu pa vasaru vajadzēja apstrādāt un apstādīt. Rudenī jau viss bija smuki sazaļojis.

Saistībā ar vasarā noteiktajiem ierobežojumiem parkā bija nolemts pagarināt sezonu un strādāt arī oktobrī un varbūt pat novembrī, taču oktobrī vienu nedēļu bija noteikts, ka var strādāt tikai "zaļajā" režīmā, bet pēc tam ieviesa stingro mājsēdi, kuras laikā nedrīkstēja darboties gandrīz nekas.

Bēdīgi, ka nevar normāli strādāt

Brezauckis atzina, ka būtu bijis labāk, ja liegums strādāt būtu pieņemts uzreiz tāpēc, ka uzņēmējiem ir sarežģīti ik pa nedēļai pārslēgties uz citu režīmu, jo ir noslēgti daudzi ilgtermiņa līgumi. Vismaz pozitīvi, ka darbiniekus, kuri iepriekš strādāja atrakcijās, varēja iesaistīt teritorijas labiekārtošanā. "Mēs iesaistījām cilvēkus visos kopšanas darbos. Mums bija, ko iedot darīt, līdz ar to mums tas tik sāpīgi neatsaucās tajā brīdī, kā tiem, kuri strādā tikai iekšā."

Iekštelpās parkam ir struktūrvienība tirdzniecības centrā "Spice Home", un divu gadu laikā tā ir strādājusi tikai dažus mēnešus. Cilvēki gaidīja darba atsākšanu, bet pagaidām noteikts, ka līdz 11. janvārim tā nevar strādāt. "Tā daļa ir bēdīga."

Negrasās nolaist rokas un padoties

Neskatoties uz dažādajiem ierobežojumiem un gandrīz paralizēto darbību, Brezauckis atzina, ka  negrasās nolaist rokas un padoties: "Uzņēmēja gars iekšā ir, un visu laiku mēģinām iet uz priekšu un plānot. Sarežģītākais ir neprognozējamība."Ja ir skaidri zināms, kas sagaidāms, uzņēmējs atbilstoši tam arī darbojas. "Protams, nav forši, ka kaut kas ir jātaisa ciet, bet, ja to var ieplānot, saorganizēt, saslēgt atbilstošus līgumus, tad ir labāk."

Parks kopš 2016. gada darbojas arī Vispasaules atrakciju parku asociācijā (IAAPA), un šogad, uzklausot citu valstu uzņēmumu pārstāvjus, secināts, ka ārā strādājošajiem parkiem pandēmijas laikā ir klājies salīdzinoši labāk nekā iekštelpās strādājošajiem, bet kopumā visa nozare ir pamatīgi cietusi no pandēmijas un tās ierobežojumiem. Tā bija viena no pirmajām nozarēm, ko ierobežoja.

Varēja just, ka iepriekšējā vasarā, kad pēc ierobežojumiem atrakciju parks atkal varēja atvērties, cilvēki bija noilgojušies pēc izklaides un atpūtas, taču bija novērojama arī apmeklētāju plūsmas izlīdzināšanās starp darba dienām un brīvdienām.

Iekārojama darba vieta jauniešiem

Parka līdzīpašnieks pastāstīja, ka gada pārskatā kā pilnas slodzes darbinieki minēti 57 cilvēki, bet šovasar sezonas laikā parkā strādāja aptuveni 160 cilvēki, no kuriem daudzi bija sezonas darbinieki. Kopumā uzņēmums ir apmierināts ar situāciju darba tirgū. Sezonas darbinieku vidū ir daudz 17-19 gadus veci jaunieši, kas labprāt pavada vasaras, strādājot atrakciju parkā. Ir jaunieši, kas parkā darbojas jau vairākas vasaras un plāno to darīt arī turpmāk.

Brīdi, kad bija neskaidrības par to, kad iepriekšējā vasarā varēs atvērt parku, daudzi zvanīja un jautāja, kad būs iespējams sākt darbu, jo uzņēmumam kā darba devējam ir laba reputācija. Diemžēl atvēršanās bija iespējama tikai jūnijā.

Labi darbinieki negaida mūžīgi

Protams, ja uzņēmums nezina, kad varēs atvērties, un nevar to pateikt potenciālajiem darbiniekiem, var būt sarežģījumi ar sezonas darbiniekiem. "Ir kaut kāds brīdis, kad viņi aktīvi meklē darbu. Ja tu neesi izsludinājis pieteikšanos (arī tādas situācijas mums bija), viņi vienkārši gaida, gaida, bet ne mūžīgi. Tad viņi aiziet kaut kur citur strādāt, lai gan viņi mums bija ļoti labi darbinieki."

"Kopumā mums komanda ir ļoti labi nolasīta," uzņēmuma vadītājs vērtēja un tomēr piebilda, ka darbinieku jautājums ir tāds, ar ko visu laiku jāstrādā. "Tas ir nebeidzams process."

Lielas cerības uz nākamo vasaru

Domājot par nākamo sezonu, uzņēmums plāno attīstīties un iegādāties jaunas atrakcijas. "Sūtām arī jaunas atrakcijas klāt. Sākām ar lietotām atrakcijām, ko atjaunojām, bet pamazām ejam uz arvien jaudīgākām atrakcijām." Arī iepriekšējā sezonā parks varēja piedāvāt jaunas izklaides iespējas saviem apmeklētājiem.

Sarunas noslēgumā parka vadītājs pauda cerību, ka nākamajā sezonā varēs normāli strādāt: "Gaidīsim un cerēsim, ka vasara būs labāka!"