LIAA: šogad preču eksporta pieaugumam vajadzētu būt vairāk nekā 10%

Latvijas preču eksporta vērtība piecos mēnešos augusi par 18,1%. Vai tas nozīmē, ka Covid-19 pandēmijai nav bijusi liela un ilgstoša ietekme uz eksportējošajiem Latvijas uzņēmumiem?

Ir sektori un eksportējošie uzņēmumi, kas ir ļoti smagi skarti, piemēram, tūrisms, kā arī citas pakalpojumu eksporta nozares, kurās situācija nav laba, taču, ja raugāmies uz preču eksportu, tad piegāžu ķēdes saīsinās, un tā rezultātā Latvijai ir pavērušās papildu iespējas eksportēt un palielinājusies konkurētspēja Eiropas preču tirgos. Pandēmijas situācijai bija jāadaptējas pilnīgi visiem, taču, tā kā mums lielākā daļa no uzņēmējiem ir mazi vai vidēji, tad viņiem piemēroties jaunajiem apstākļiem bija relatīvi ātrāk un lētāk nekā lieliem uzņēmumiem, kuriem jāmaina daudzi iekšējie procesi. Pagājušajā gadā, kad šī Covid-19 krīze sākās, mūsu uzņēmumi spēja ātri adaptēties un sākt ražot, piemēram, dezinfekcijas līdzekļus, bet, kad tirgus atjaunojās, atkal ražot iepriekšējās preces.

Minējāt, ka pandēmija uzņēmumiem radījusi jaunas iespējas. Vai varat konkretizēt?

Jā, daļai uzņēmumu radās jaunas iespējas, daļai bija iespēja paplašināt savu tirgu, kā arī iekļūt jaunos eksporta tirgos, kas pirms tam bija grūtāk piekļūstami. Faktiski pagājušajā gadā mums visas mājsēdes laikā uzņēmējdarbība nevienu brīdi netika aizslēgta. Citās valstīs tas tā notika. Protams, tajās valstīs, kurās pēkšņi apstājās preču piegādes, pasūtītāji meklēja alternatīvas, un tas mūsu uzņēmumiem deva šīs jaunās iespējas.

Kurām nozarēm eksporta tirgos veicas labāk, kurām sliktāk?

Šobrīd, vērtējot eksporta datus, salīdzinoši labi klājas kokapstrādei, IT, elektronikas ražošanai, pārtikas pārstrādei. Strauji aug arī jaunas un mazāk zināmas nozares, kā fotonika, viedie materiāli, kurus izmanto augstajās tehnoloģijās. Arī šajās nozarēs mēs redzam, ka pieprasījums ir strauji augošs.

Pakalpojumu eksportā lielākā loma joprojām ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, un lielākās grūtības ir tiem uzņēmumiem, kas savu darbību ir saistījuši ar starptautisko tūrismu. Liela krīze bija transportā. Šobrīd mēs redzam, ka pamazām aviopārvadājumu un sauszemes pārvadājumi atkopjas, savukārt pasažieru jūras pārvadājumi vēl pilnvērtīgi atkopušies nav. Ja pagājušajā gadā bija reisi uz Helsinkiem, tad šogad nav regulāru reisu ne uz Somiju, ne Zviedriju.

Kas pašlaik pandēmijas dēļ notiek eksporta tirgos? Kuros eksporta sektoros pašlaik klājas labāk, kuros ir problēmas?

Ja raugāmies uz pagājušā gada datiem, tad Latvijas eksporta apjoms 2020.gadā pamatā pieauga uz Eiropas tirgiem, Āfriku, Amerikas kontinentu, Austrāliju un Okeāniju, bet samazinājums bija vērojams uz Āziju. Tas bija saistīts ar to, ka daudzas no precēm, kas iepriekš nāca no Āzijas, tika aizstātas, un mēs adaptējām izejvielas vai radījām jaunus produktus un eksportējām uz gala tirgiem. Uz Āziju eksports samazinājās. Faktiski, saīsinoties piegādes ķēdēm, ja iepriekš mēs bijām viens no piegādes posmiem ar sadarbības partneri Āzijā, tad šis Āzijas posms iztrūka, tas tika atrasts un aizvietots kaut kur Eiropā vai izveidots pie sevis. Eksports uz Āziju mums samazinājās un visā pārējā pasaulē palielinājās.

Kas kopumā pašlaik notiek ar tālajiem eksporta tirgiem? ASV, Austrālija?

Kokrūpniecības nozare izmantoja situāciju un ir pamatīgi kāpinājusi eksporta apjomus uz ASV. Uzņēmējiem ir liela interese arī par Kanādu, tādēļ jau šogad plānojam atvērt vēl vienu LIAA pārstāvniecību ASV un vienu Kanādā. Mums ir plāns izveidot pārstāvniecību Bostonā, kas ir Austrumu krasts, un Kanādā mēs skatāmies uz Toronto.

Ja vēl vērtējam, kas notiek tālajos eksporta tirgos, tad Dienvidkoreja ir interesants tirgus. Tur pagājušajā gadā atvērām pārstāvniecību un redzam, ka ir aktīva interese par dažādiem ekskluzīviem nišas produktiem.

Kopumā par tālajiem tirgiem uzņēmumiem interese ir, un mēs cenšamies sekot uzņēmējdarbības tendencēm un atvērt savas pārstāvniecības tur, kur ir pieprasījums no uzņēmējiem.

Kuri tirgi ir tie, kuros vēl ir neizmantotas iespējas?

Izraēla noteikti ir neapgūts tirgus, iespējams, Spānija ir mazāk apgūts tirgus. It kā tā ir Eiropā, bet Latvijas uzņēmējiem tomēr šis tirgus ir mazāk zināms.

Ja skatāmies uz tālajiem tirgiem, tad vēl var minēt Meksiku, Brazīliju, Argentīnu. Tie ir maz zināmi tirgi, bet ar lielu potenciālu. Ja skatāmies uz Āfrikas kontinentu, tad tā ir Dienvidāfrikas Republika, un vēl dažas valstis nākotnē varētu būt ļoti perspektīvas.

Kā pandēmija ir mainījusi LIAA darbu un eksporta veicinošos pasākumus - piemēram, pandēmijas dēļ nenotika izstādes, tirdzniecības veicināšanas misijas. Kā šajā laikā palīdzat uzņēmumiem eksporta tirgos?

Pagājušajā gadā, ja runājam par eksporta veicinošiem pasākumiem, tie praktiski nenotika, bet, protams, notika daudz un dažādi tiešsaistes semināri. Mēs šajā periodā veidojām vairākus ciklus ar tiešsaistes semināriem ar pārstāvniecību iesaisti, kuros informējām uzņēmējus par iespējām, kas parādās dažādās valstīs, pēc kādām precēm, pakalpojumiem ir palielinājies pieprasījums tieši pandēmijas dēļ. Pagājušajā gadā kopā ar Latvijas eksportētāju asociāciju "Red Jackets" izstrādājām grozījumus starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmās, lai uzņēmēji labāk spētu adaptēties Covid-19 pandēmijas apstākļiem un attālinātajai videi. Šajos grozījumos paplašinājām atbalstu dažādiem digitālā mārketinga instrumentiem. Šogad maijā esam apstiprinājuši programmu un šobrīd pieņemam uzņēmumu pieteikumus, un redzam, ka interese ir liela. Septembrī sāksim mērķētas reklāmas kampaņas, stāstot uzņēmējiem, kas ir pieejams un kā var apgūt finansējumu, ko ar to var darīt un kā tas palīdzēs eksportam attīstīties.

Protams, pagājušajā gadā bija paredzēta arī izstāde "Expo" Dubaijā, kas ir pārcelta un notiks šogad. Uz šo izstādi ir pieteikušies jau vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmēji gan klātienē, gan neklātienē. Izstāde sākas 1.oktobrī un turpinās līdz 2022.gada 31.martam. Mēs ļoti jūtam, ka uzņēmēji vēlas nonākt šajā ceļošanas burbulī, kurus emirāti grasās nodrošināt. Izstādē piedalīsies arī nākotnes industrijas kā biomedicīna, IT inovatīvie būvniecības materiāli, pārtika, tūrisms. Ja kādreiz "Expo" uzņēmējiem bija mazāk interesants, tad šobrīd interese ir ļoti liela, un tas ir ļoti labs rezultāts.

Nupat Dubaijā notika arī izstāde "Arab Health 2021", kurā piedalījās seši Latvijas uzņēmumi. Šie uzņēmumi ļoti veiksmīgi pārstāvēja valsti, un izstādes laikā tika noslēgti pieci sadarbības līgumi farmācijas nozarē, un tas ir vērā ņemams panākums. Tas liecina, ka arī "Expo" potenciāls ir liels.

Vai ir kopējās aplēses, par cik šogad kopumā varētu pieaugt eksporta apjomi? Dati šobrīd izskatās ļoti labi.

Jā, šobrīd iet ļoti labi. Kopējo eksporta apjomu, protams, ietekmē globālais cenu pieaugums, taču, ja atmetam šo parametru, eksports tāpat turpina augt. Maijā eksporta apjoma pieaugums sasniedza 36%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju. Ja atceramies, pagājušā gada maijs bija pirmais mēnesis, kad visi mazliet uzelpoja pēc Covid-19 pirmās panikas, tādēļ 36% ir ļoti iespaidīgs pieaugums. Stabilizējoties preču cenām, pieauguma tempam vajadzētu samazināties, taču kopējā tendence ir, ka preču eksporta pieaugumam vajadzētu būt vairāk nekā 10% šogad, savukārt pakalpojumu jomā mēs pietuvosimies un, visdrīzāk, sasniegsim, 2019.gada līmeni. Arī tas ir labs rādītājs, jo pakalpojumu sektorā tūrisms un pārvadājumi ieņem diezgan lielu lomu.

Kā Latvijas uzņēmējiem pēc "Brexit" veicas Lielbritānijas tirgū?

2020.gads Covid-19 krīzes dēļ nebija tipisks un normāls ekonomiskās attīstības gads, bet eksports uz Lielbritāniju pieaug, savukārt imports no Lielbritānijas mazliet samazinās. Šogad pirmajos mēnešos eksports uz Apvienoto Karalisti turpina pieaugt, bet importa apjoms ir būtiski samazinājies, tādēļ varētu teikt, ka šobrīd "Brexit" dēļ eksportā mums paveras vairāk iespēju nekā uzņēmējiem no Apvienotās Karalistes. Lielākā daļa, protams, ir kokrūpnieki, bet tas nozīmē, ka, ekonomiskajai aktivitātei atjaunojoties, Latvijas kokrūpniekiem ir izdevies saglabāt Lielbritānijas tirgu un pat palielināt apjomus. Varētu teikt, ka mēs no "Brexit" esam ieguvēji. Viņiem lielākais kritums ir alkoholisko dzērienu importā no Lielbritānijas, taču, visticamāk, ka ar laiku tas atjaunosies.

Kā eksportētājus ietekmē situācija Baltkrievijā un noteiktās sankcijas?

Baltkrievijā daudz darbojas transporta un loģistikas sektors, kur bija vērojams kritums gan pirms sankcijām, gan pēc sankcijām. Šobrīd būtiska ietekme no sankcijām kopējam eksportam nav redzama, eksporta apgrozījums ir samazinājies par 4%, un Baltkrievija joprojām pēc nozīmīguma mums ir 17.vietā starp ārējās tirdzniecības partnervalstīm. Baltkrievija nav starp "top" trīs valstīm, tādēļ prognozējams, ka eksporta apjomi lēnām samazināsies, bet uz kopējo eksporta apjomu tas neatstās būtisku ietekmi. Baltkrievija nav tā valsts, kur tipiski, izņemot transportu un loģistiku, mēs pārdotu savas preces un pakalpojumus.

Kā pašlaik notiek LIAA ārvalstu pārstāvniecību darbs? Vai ir domāts mainīt to skaitu, lokācijas vietas?

Mums ir kopumā 17 pārstāvniecības, un pēdējās mēs atvērām Briselē, pirms tam Austrijā. Mēs aptaujājām uzņēmējus gan pirms Covid-19, gan Covid-19 laikā, kur viņi redz nepieciešamību pēc LIAA pārstāvniecībām. Kopējais Latvijas stratēģiskais mērķis ir līdz 2027.gadam dubultot eksporta apjomu, visa Latvijas ekonomiskā nākotne tiek balstīta eksportspējīgos uzņēmumos un viņu spējā augt un dubultot savus eksporta apjomus. Tādēļ par pārstāvniecību atrašanās vietām mēs klausāmies, ko saka uzņēmēji un kuros tirgos ir interese. Šobrīd mēs esam procesā, lai atjaunotu pārstāvniecību Itālijā, kas iepriekš bija Romā. Gandrīz gadu esam bez pārstāvja Itālijā, taču tagad būs jauns pārstāvis ne vairs Romā, bet Ziemeļitālijā. Tāpat, kā jau minēju, vērsim otru pārstāvniecību ASV un pirmo Kanādā. Skatīsimies, kā veicās ar pieprasījumu, vai uzņēmēji spēj mūsu piedāvājumu apgūt un izmantot, lai visu laiku esam dinamiski kopā ar uzņēmējiem. Ja ir pieprasījums no uzņēmējiem, mēs spējam to nodrošināt, taču mums svarīgi, lai ir kāds, kas to spēj izmantot, un ir spējīgs uzsākt eksportu šajā tirgū.

Kā pārstāvju darbu ietekmēja Covid-19 un attālinātais darbs?

Protams, visiem tas ietekmēja darbu. Pārstāvjiem liela daļa darba ir saistīta tieši ar tikšanām ar investoriem un potenciālajiem sadarbības partneriem eksportējošajiem uzņēmumiem. Šīs tikšanās visas tika pārceltas attālinātajā formātā. Daudziem tās tagad ir atjaunojušās klātienē, bet daudziem tikšanās fiziski joprojām nenotiek. Tās, protams, ir milzīgas izmaiņas. No otras puses, jāsaka, ka LIAA pārstāvji ir tie, kas jau pirms Covid-19 bija pieraduši lielu daļu no saviem pienākumiem veikt attālināti, jo ne visi sēž fiziski vēstniecībās, daļa strādā individuāli. Viņiem šī pēkšņā pārslēgšanās uz darbu attālināti bija daudz vieglāka.

Pērn LIAA administrēja Covid-19 dēļ ieviesto atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem. Kā varat vērtēt sasniegtos rezultātus? Kāds ir skatījums uz šāda atbalsta nepieciešamību turpmāk - vai, sākoties Covid-19 trešajam vilnim, tāds nebūtu vajadzīgs atkal?

Kā mums veicās pagājušajā gadā, kad administrējam tūrisma un eksporta programmas, tas laikam jāprasa pašiem uzņēmējiem. Mēs darījām, cik ātri varējām, un vērtējām, cik ātri varējām. Vienmēr var būt labāk un vienmēr var būt ātrāk.

Par to, vai programmas ir nepieciešamas vēlreiz, tad jāsaka, ka, dīkstāves pabalstu ilgstoši maksājot, tā faktiski ir demotivācija un ir grūti tūrisma sektoram atkopties, kamēr tie saņem atbalstu. Šobrīd uzņēmēji jau ir pielāgojušies jaunam ciklam un procesam. Pagājušajā gadā bija milzīgs kritums un daudziem uzņēmumiem arī eksportspējīgas nozarēs pēkšņi bija kritums par 40%, 50%, pat 60%. Skaidrs, ka tāds robs ir jāpalīdz aizpildīt, tādēļ šāds atbalsts bija. Šobrīd mēs redzam, ka pasaulē kopumā situācija ir stabilizējusies un, pat ja saslimstības rādītāji kādā konkrētā valstī iet uz augšu, tirgus mainās īstermiņā, taču kopumā tādas panikas un krīzes sajūtas nav. Tās, ko LIAA piedāvā, ir daudzas citas programmas - kā investēt inovācijās, kā komercializēt zinātnes projektus, startēt eksporta tirgos. Tagad ir cita veida atbalsts.

Tādas krīzes, kāda bija, pat ja būs trešais vilnis, vairs nebūs. Uzņēmumi ir daudz labāk adaptējušies. Protams, ir atsevišķi uzņēmumi, kuriem trešā viļņa gadījumā vajadzēs doties dīkstāvē, ja nevarēs strādāt. Bet LIAA nodarbojas ar to, lai uzņēmumi maina pieeju, kā eksportēt, adaptēties, un to, lai tie ir izturīgi pret dažādām krīzēm. Mums rudenī sāksies apmācību programmas, kas paredzētas darbinieku pārkvalifikācijai, biznesa un digitālo prasmju attīstībai. Programmas ir paredzētas tam, lai mēs nedotu zivi, bet dotu makšķeri, un nevis iedotu tikai zināšanas, kā makšķerēt, bet iedotu arī konkrētas, tirgū pieprasītas prasmes.

Runājot par tūrismu, vai nav bažu, ka Latvijas tūrisma nozare bez īpaša atbalsta tomēr neizdzīvos, jo mēs neesam nekāda tūrisma "top" valsts, uz kuru ātri ceļotāju plūsmas atjaunosies?

Jā, mēs neesam Grieķija ar salām un krāšņām pludmalēm, bet tas ir gan labi, gan slikti. Jāsaprot, ka, ja tūrisma nozare veido milzīgu procentu no IKP, tad tur nekas cits neatliek, kā tūrismam būt visu laiku atvērtam. Mums ir jāseko līdzi situācijai. Lielākajam atbalstam ir jābūt tiem uzņēmumiem, kas daudz strādā, un jāskatās, kā uzņēmumi ir spējuši adaptēties jaunajai situācijai un epidemioloģiskajām prasībām. Mēs nevaram ignorēt to, kas notiek citās valstīs. Latvijā aktīvā tūrisma sezona ir ierobežota, un ar to, kas nopelnīts sezonā, lielākajai daļai ir ziemā jāizdzīvo. To, kā gājis uzņēmumiem, varēsim vērtēt tikai gada otrajā pusē.

Vietējā tūrisma pārstāvjiem par pagājušo vasaru un arī šo it kā nevajadzētu sūdzēties.

Jā, iekšējais tūrisms aug strauji, un daudzi apceļo Latviju. Mēs veidojam reklāmas kampaņas tieši Latvijas mērķa tirgiem. Sākot no jūlija, Latvijā kopumā tūristi pamazām atgriežas, bet, protams, tie pārsvarā ir no Lietuvas un Igaunijas. Lai popularizētu iekšējo tūrismu, mēs veidojam dažādas kampaņas - piemēram, Atvērtās dienas laukos, māju kafejnīcas, strādājam pie autoorientēšanās spēles, lai vēl vairāk veicinātu iekšējo tūrismu un lai sadalītu tūrismu pa mazāk zināmiem objektiem - nebūtu drūzmēšanās pie 10 objektiem, kas visiem ir zināmi, bet parādītu, ka Latvijā ir daudz citu skaistu un vēl neiepazītu vietu.

Starptautiskās un lielākās kampaņas mēs pagaidām esam pārcēluši uz nākamo gadu un šobrīd pievēršamies tām aktivitātēm, kurās varam būt elastīgi.

Vai visas starptautiskās kampaņas ir atliktas? Lietuvā un Igaunijā tagad nereklamējamies?

Nē, Lietuvā un Igaunijā ir kampaņas, ne milzīgi lielas, bet dažādas mazākas kampaņas notiek. Kā redzam, tad igauņu un lietuviešu tūristi pie mums ierodas. Arī Baltijas jūras reģiona valstīs ir kampaņas, kas nav milzīgi lielas, tieši tā iemesla dēļ, ka jebkurā brīdī mēs vai konkrētā valsts var iekļūt dzeltenajā sarakstā un tūrisms vairs nav iespējams. Tad būs grūti nodokļu maksātājiem pamatot, kādēļ mēs reklamējamies.

Mēs vienmēr esam deklarējuši, ka Latvijā ir jāattīsta konferenču tūrisms. Kāda nākotne vispār tam ir paredzama, jo pandēmijas laikā daudzi ir pieraduši izmantot interneta platformas, kurās cilvēki tiešsaistes režīmā var sazināties, un nemaz visiem nav jābrauc uz vienu vietu?

Jāsaka, ka attālinātais formāts, no vienas puses, sniedz visas iespējas, bet, no otras puses, kaut kādas iespējas tomēr ir limitētas. Proti, tiešsaistes pasākumi, visticamāk, ar tām tehnoloģijām, kas ir šobrīd, nespēs aizstāt klātieni. Formāts, kad viens runā un pārējie klausās, ir labs, lai nodotu strukturētu informāciju daudziem, bet tas galīgi nav formāts, kurā apmainīties ar idejām, inovācijām, piemēram, kurā trīs līdz desmit cilvēki varētu ātri saprast, vai viņiem ir pa ceļam. Tiešsaistes formāts arī negarantē absolūtu uzticamību, ja saprotam, ar kādām tehnoloģijām var aprīkot datoru, video, balsi, izskatu. Tādā formātā ir grūti vienoties par daudzu miljonu darījumu tikai "zoom" sarunā. Mēs redzam, cik šobrīd liels ir pieprasījums pēc klātienes uzņēmēju tikšanām un cik uzņēmēji ir priecīgi, ka tas ir iespējams. Cilvēks ir sociāla būtne, un uzņēmējiem gribas ne tikai klausīties konferenci par nozares izaugsmi, bet arī tikties ar partneriem viesnīcas lobijā pie vīna glāzes. Šobrīd šādā veidā tiešsaiste to nespēj nodrošināt, tur ir potenciāls un iespējas. Domāju, ka uz palikšanu ir konferenču hibrīda formāti, kur daļa pieslēdzas attālināti un iegūst lielu auditoriju, bet klātienes dalībnieku skaits nav tik liels. Mēs redzam, ka šis virziens ir tāds, kur Latvija var turpināt attīstīties. Piemēram, pagājušajā gadā rīkotā 5G konference, kas norisinājās Latvijā hibrīda formātā, ieguva "Grand Prix" prestižā darījumu konferenču skatē. Ir skaidrs, ka šādas hibrīda formāta konferences būs uz palikšanu, jo ir grūti visus runātājus un dalībniekus saorganizēt vienā vietā un laikā uz pasākumu, bet hibrīda formāts to nodrošina. Grēks to ir neizmantot. Tas ir virziens, kurā mēs varam iet, lai Latvija kļūtu par nākotnes darījumu tūrisma meku.