Kam tērēs 1,82 miljardus no Eiropas Atveseļošanās fonda? Skaidro ministrs Jānis Vitenbergs

Šo nauda Latviju saņems līdz 2026. gada vasaras beigām, un par to paredzēts īstenot gan lielus, gan arī mazākus projektus. Iecerēti visnotaļ derīgi projekti, kā, piemēram, mazcenu īres dzīvojamo namu būve, skolu remonts, datoru iepirkšana skolā, onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošana un daudz kas cits. 

Lielākā naudas daļa jeb 37% no tās (676,2 miljoni eiro) būs paredzēti „Klimata” sadaļai, kas cita starpā paredz arī ēku siltināšanu.

362 miljoni tiks atvēlēti „Digitālai transformācijai”, tai skaitā digitālo prasmju uzlabošanai un %G tīkla izveidei.

379 miljoni paredzēti „Nevienlīdzības mazināšanai”, tostarp valsts un reģionālo ceļu remontiem, zemas īres mājokļu celtniecībai un izglītības iestāžu pilnveidei.

181,5 miljoni nonāks „Veselībai” - medicīnas izglītībai, veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai un onkoloģijas nozarei.

196 miljonus atvēlēs „Ekonomikas transformācijai”, lai pētniecību iesaistītu inovācijā un privātās investīcijās, kā arī augstskolu pārvaldībai.

37 miljoni būs „Likuma varas stiprināšanai”, tai skaitā cīņā ar ēnu ekonomiku, nodokļu administrēšanai un muitas jomas pilnveidei.

Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi uzlabot mācību vidi 20 reģionāli nozīmīgās pamatskolās, iegādāties 6000 viedierīces skolu „datoru bibliotēkām” un ar datoriem nodrošināt skolēnus, kuriem tas nepieciešams.

Savukārt digitālās prasmes tiks uzlabotas 3000 uzņēmumiem un 120 000 iedzīvotājiem, viņus apmācot rīkoties ar modernajām tehnoloģijām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs par šo naudu solījis veicināt elektroauto ražotņu attīstību Latvij.

Par 57 miljoniem siltinās 387 112  kvadrātmetrus daudzdzīvokļu mājās, bet par 23,9 miljoniem uzlabos energoefektivitāti valsts sektora ēkās, tostarp vēsturiskajās ēkās ar kultūras funkciju.

Bet 80 miljonus ieguldīs elektrības augstsprieguma un sadales tīklos, kas nostiprinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti.
Tikpat daudz miljonus atvēlēs arī tam, lai atbalstītu pašvaldības uzņēmējdarbības vides attīstībā, veidojot industriālos parkus.

Lai nodrošinātu mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem, fonda plāna ietvaros plānots investēt 42,9 miljonus eiro īres mājokļu izveidē, uzbūvējot 700 dzīvokļu zemas īres mājokļos.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs Jauns.lv pastāstīja, kam tiks tērēta nauda, par ko atbildēs Ekonomikas ministrija:

* sākot no produktu izstrādes, kur līdzekļi tiks atvēlēti tam, lai mūsu uzņēmēji kopā ar zinātni varētu radīt jaunus inovatīvus produktus. Pēdējās izmaiņas paredz arī zaļos produktus. Ja reiz pasludināts zaļais kurss, tad Ekonomikas ministrija vēlas, lai tam paredzētā nauda paliek šeit, uz vietas, lai nebūtu tā, ka, ejot zaļo kursu, mēs sildām citu valstu ekonomiku, kā tas varbūt bijis līdz šim. Mūsu uzņēmumiem būs iespēja piedalīties lielos starptautiskos pasākumos, zaļos produktus attīstīt un ražot tepat uz vietas, Latvijā;

* ievērojami tiks paplašināta kompetenču centru (atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei – red.) programma, ko uzņēmējiem padarīsim vēl plašāku un pieejamāku;

* svarīgs ir jauninājums, kas paredz atbalstu elektroapgādes pārvaldes un sadales tīklu modernizācijai. Uzņēmēji vienmēr pauduši bažas, kuras izteikuši arī man, ka nevar būt tā, ka zaļais kurss pazemina konkurētspēju ar citām valstīm eksporta tirgos. Šajā gadījumā mēs ne tikai elektroenerģiju nepadarīsim dārgāku, bet gluži pretēji – uzlabojot tīklus un tajos veicot investīcijas, būs iespēja par dažiem procentiem samazināt sadales tarifu, kas ir ļoti svarīga komponente tieši konkurētspējā;

* tad vēl ir industriālo parku pakete, kur nacionāla līmeņa parkiem paredzēti 80 miljoni eiro. Tādi ir “kliedzoši” vajadzīgi, lai valsts varētu vienmērīgi attīstīties. To arī nodrošinās pa vienam šādam parkam katrā reģionā. Tas radīs jaunas un labi apmaksātas darbavietas. Mēs priecājamies par katru investīciju, kura ir atnākusi uz Latviju, un šī būs iespēja tās mērķtiecīgāk piesaistīt;

* viesojoties reģionos bieži varēja novērot situāciju, ka uzņēmējdarbība tur kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir attīstījusies, bet darbinieku nav. Cilvēki nevar atgriezties savā dzimtajā novadā, uzņēmēji nevar piesaistīt jaunu cilvēkus, jo viņiem nav kur dzīvot, nav dzīvojamais fonds. Nu mums šajā sadaļā atvēlēti līdzekļi. Varēsim arī reģionos runāt par jaunu mājokļu būvi. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzbūvētas 3-4% jaunu māju, bet tas ir tikai Rīgā un Pierīgā. Reģionos nav nekā;

* svarīgs sektors ir digitālais ceļš – tur būs virkne programmu. Ir panākts ievērojams uzlabojums, lai šajā ziņā deķīti pavilktu uz uzņēmumu pusi. Pētījumu dati liecina, ka digitālajā jomā Latvijas valsts pārvalde uz pārējo ES valstu fona ir viena no līderēm, bet privātais sektors atstāts novārtā, šai ziņā stabili esam pēdējie. Mums būs liels darbs ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, lai strādātu ar uzņēmējiem, parādītu viņiem iespējas, kā kļūt konkurētspējīgiem, izmantojot digitālos līdzekļus – uzlabojot preču aprites sistēmas, noliktavas pārvaldību. Mūsu uzņēmēji ir vāji digitalizēti un nu ir virkne programmu, lai šo situāciju mainītu;

* un tad – energoefektivitāte. Uzņēmēji prasa naudu jauniem “dzelžiem”, un zaļā kursa ietvaros būs gana plašs piedāvājums, lai varētu nopirkt jaunas un mūsdienīgas iekārtas, siltinātu esošās telpas, attīstītu zaļās enerģijas ražošanu lokāli pie paša uzņēmuma. Tas būs interesanti tiem uzņēmumiem, kuriem ir diezgan liels enerģijas patēriņš. Uzskatām, ka ir jāmaina piegājiens kāds bijis līdz šim, ka par zaļo enerģiju maksā visi valsts iedzīvotāji savos elektrības rēķinos. Šī programmas sadaļa ļaus konkrēti katram uzņēmumam attīstīt savas spējas ražot alternatīvu enerģiju, un no tā necietīs visi pārējie, tas ir pareizs piegājiens klimata sadaļā;

* nozīmīga ir arī sadaļa, kas paredz valsts ēku, daudzdzīvokļu māju un kultūras objektu siltināšanu. Līdz šim, lai arī cik daudz naudas tajā esam ieguldījuši, tā vajadzība ir stipri lielāka.