Uzjundī viedokļu karš par iespējamo mantojuma nodokli

Rīgas domes “Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs pirms pāris nedēļām pamanījās sacelt īstu politisku viedokļu vētru un vārdu kaujas savā tviterkontā, no aizmirstības dzīlēm izvelkot tikai vienu no daudzajiem “Progresīvo” priekšvēlēšanu solījumiem pirms 13. Saeimas vēlēšanām: “Mantojumus ar vērtību līdz 50 000 eiro neapliksim ar nodokli, nosakot tālāk pakāpeniski mantojuma nodokļa soli: 1. pakāpes radiniekiem mantojot no 50 100 tūkstošiem - 3%, bet mantojumu vērtību virs 200 000 no personām, kas nav radinieki, apliksim ar vismaz 49% nodokļa likmi”.

Kā citur pasaulē?

OECD ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām OECD valstīm, kurās nav mantojuma nodoklis, un “mantojuma aplikšana ar nodokļiem var būt svarīgs instruments nevienlīdzības novēršanai, īpaši pašreizējā situācijā, kas ir saistīta ar Covid-19 pandēmiju”. OECD ziņojumā norādīts, ka mantojuma nodokļi, jo īpaši, ja tie ir progresīvi, var mazināt bagātības koncentrāciju vienās rokās un mazināt nevienlīdzību un, ka šo nodokļu efektivitāte joprojām nav pietiekami novērtēta.

Pašlaik pasaulē mantojuma nodoklis tiešā vai netiešā veidā ir ieviests daudzās pasaules valstīs un tā apmērs var sasniegt pat 60% no mantojuma summas. Šāds nodoklis jau pastāv no senām romiešu tiesībām. Vairākās valstīs tas ir ieviests netiešā veidā. Piemēram, Igaunijā mantojuma nodokļa kā tāda nav, bet par to jāmaksā ienākuma nodoklis 20% apmērā. Arī Latvijā šobrīd tāda nav, bet mantojuma saņēmējam, ja viņš nav mantinieka tiešais radinieks, par to jāmaksā valsts nodeva – 7,5% apmērā plus PVN.

OECD valstīs vidējais mantojuma nodoklis ir 15%. Mazāk vai vispār tas nav jāmaksā pirmās pakāpes radiniekiem, bet cilvēkiem, kuri nav mantinieka radinieki un mantojums ir sevišķi liels, var nākties nodokļos samaksāt pat pusi no mantojuma vērtības. Kā likums no šāda nodokļa atbrīvotas organizācijas, ja mantojums novēlēts vispārības vai labdarības mērķiem, piemēram, patversmes vai skolas vajadzībām.

Mantojuma nodokļa likmes ir dažādās valstīs būtiski atšķiras. Lielākās progresīvās nodokļa likmes, atkarībā no radniecības pakāpes un mantojuma vērtībās, ir Japānā, kur tā var sasniegt 55%, Dienvidkorejā – 50%, Francijā – 45%, Apvienotajā Karalistē un ASV – 40%, Spānijā – 34% un tā tālāk.

Aizstāvēja Čērčils un Rūzvelts

Šādu nodokli mūsdienu izpratnē, kas balstās jau seno romiešu tiesībās, vairākas valstis ieviesa jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un tā piemērošanas aizstāvji bija, piemēram, Lielbritānijas premjers Vinstons Čērčils, kurš uzskatīja, ka mantojuma nodoklis novērsīs "bagāto liekēžu klases veidošanos", bet ASV prezidents Teodors Rūzvelts teica, ka "grandiozu mantojumu nodošana nākamajām paaudzēm ir patiesi liels kaitējums sabiedrībai kopumā, jo tas tai liedz stimulus pelnīt naudu pašai".

Tai pašā laikā ir valstis, kurās mantojuma nodoklis nav ieviests vai ir atcelts – Krievijā, Indijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Izraēlā, Kanādā, Austrijā, Šveicē, Singapūrā un citās zemēs.

Kā “modernā mantojuma nodokļa” ieviesējas var uzskatīt ASV, kur to ar izteiktu progresīvo likmi noteica 1916. gadā, un 1940. gadā atsevišķos gadījumos tā likme pat sasniedza 77%.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados sākās plaša kustība, kas prasīja šī nodokļa atcelšanu. Protestētāji to sāka dēvēt par “nāves nodokli”.

“Mantojuma nodoklis” Latvijā

Latvijā pašlaik likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pants nosaka: ar nodokli neapliek mantojuma rezultātā gūto ienākumu, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem. Minētais atbrīvojums piemērojams arī no ārvalsts saņemtam mantojumam. Bet ir jāmaksā “mantojuma nodeva”. Visvairāk mantošanas process izmaksā testamentārajam mantiniekam, kuru ar mantojuma atstājēju nekāda asinsradniecība nesaista. Nodevas apmērs šajos gadījumos ir vislielākais – 7,5% no mantojuma masas plus PVN nodoklis par mantojuma apliecības izsniegšanu.

Ja manto laulātais vai lejupējie (pirmās šķiras likumiskie mantinieki – bērni vai mazbērni), kas dzīvojuši kopā ar mantojuma atstājēju, mantojuma nodeva ir 0,25% no mantojuma masas plus PVN nodoklis par mantojuma apliecības izsniegšanu. Ja mantojamā manta ir nekustams īpašums, jārēķinās papildus ar zemesgrāmatu valsts nodevu par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā – vēlreiz 0,25% apmērā. Lejupējiem, kas nav dzīvojuši kopā ar mantojuma atstājēju, attiecīgi nodeva ir 0,5%.

“Šis tāpat vairāk sitīs nabagos”

Pēc tam, kad Kossovičs savā tviterkontā bija atgādinājis par mantojuma nodokļa ieviešanas nepieciešamību, interneta lietotāji sāka aktīvi komentēt šo ideju:

Ainars Latkovskis: “Latvijā gan ir atšķirīgā situācijā no vairuma OECD valstu, jo Latvija tikai pirms 30 gadiem atguva neatkarību un atjaunoja tirgus ekonomiku, tādēļ bagātības sadalījums starp dažādām paaudzēm nav bijis tik ļoti par labu vecākām paaudzēm”.

Aivars Irmejs: “Es uzreiz iedomājos tās visas Eiropas vīna darītavas, kas tiek atstātas mantojumā no paaudzes uz paaudzi. Ja viņiem būtu jāmaksā nodoklis, reāli nāktos izpārdot un likvidēt uzņēmumu, lai to nomaksātu. Tas reģionu padarītu tikai nabadzīgāku”.

Jānis Baltiņš: “Šis tāpat vairāk sitīs nabagos, kuri gribēs atstāt dzimtas māju, nevis čaļus ar miljonu villām un kompāniju akcijām. Bagātajiem ir līdzekļi īpašuma aizsardzībai - advokāti un konsultanti izveidos trasta fondus un ārzonu shēmas, bet parasti cilvēki - maksās vai zaudēs īpašumus”.

Jānis Nenopietnais: “Šis priekšlikums soda tos, kas, lai arī piedzimuši nabagi, ir izsitušies, savu ģimeni nodrošinājuši un mūža galā uzaudzējuši turību. Šis priekšlikums prasa to notrallinnāt...”.

Ugis Gruntmanis: “Mantojuma nodoklis parasti jāmaksā pašiem bagātākajiem, ASV līdzekļiem virs 11 miljoniem, LV 3 miljoni būtu ok? līdz ar to šis nodoklis veiksmīgi mazinātu nevienlīdzību LV, kur atšķirība starp trūcīgākiem un bagātākiem ir viena no lielākām ES, un neapliek ar nodokļiem darbaspēku”

Martins: “Ieteikums kaut ko risināt ar pātagas metodi ne pie kā nenovedīs. Bagātie tāpat izdomās, kā to apiet. Ir jārada labvēlīgāki nosacījumi un atbalsta politika, lai iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem varētu tos vairot. Piemēram, attīstot sociālos un citus ģimenei vajadzīgus pakalpojumus”.

“Nenolasās tik skaidri kā gribētos”

Kossovičs par izraisījušos diskusiju par mantojuma nodokli Jauns.lv saka:

“Vērtējot atsauksmes pie šī mana ieraksta, var just, ka Latvijas sabiedrība nav gatava diskusijai par mantojuma nodokli ārkārtīgās nabadzības un sociālās nedrošības dēļ. Runas par jebkura nodokļa ieviešanu cilvēkos uzreiz raisa bažas.

Tomēr skaidrs, ka “progresīvie” vienmēr iestājušies par tādu progresīvu nodokļu sistēmu, kāda ir visā Eiropā, kas cenšas no nabadzības izvilkt tos, kas pelna vismazāk, attiecīgi lielāku nodokli uzliekot vispārtikušākajiem cilvēkiem.

Piekrītu, ka 2018. gada priekšvēlēšanu programmā ierakstītais punkts par mantojuma nodokli var būt neskaidri formulēts, tas nenolasās tik skaidri, kā tam būtu jābūt. Pirmām kārtām tam jābūt attiecināmam uz “lembergiem” un “šķēlēm”, nevis vienkāršo iedzīvotāju. Un šis nav vis priekšlikums izskatīšanai uz pirmo vai trešo lasījumu Saeimā, bet tikai aicinājums uz diskusiju, un neviena diskusija ne pie kā slikta nav novedusi.

Jautājums par nodokļiem vienmēr sabiedrība uztver saasināti, bet šajā jomā mēs gribam virzīties Rietumu un Ziemeļeiropas virzienā ne tikai vārdos, bet arī darbos”.