Prātam neaptveramā "izklaide": Itālijā izmeklē turīgo eiropiešu "snaiperu tūrismu" Sarajevā
Milānas prokuratūra sākusi izmeklēšanu sakarā ar apgalvojumiem, ka Itālijas iedzīvotāji deviņdesmito gadu vidū maksājuši Bosnijas serbu armijas karavīriem par asiņainas “izklaides” ceļojumiem uz tobrīd aplenkto Bosnijas galvaspilsētu Sarajevu, lai varētu medīt vietējos iedzīvotājus.
Aprēķināts, ka gandrīz 14 000 cilvēku tika nogalināti Sarajevā no 1992. līdz 1996. gadam ilgušajā un mūsdienās visilgākajā aplenkumā, kad pilsētu pastāvīgi apšaudīja artilērija un snaiperi karā pēc Bosnijas un Hercegovinas neatkarības pasludināšanas no Dienvidslāvijas. Aplenktās un kalnu ieskautās pilsētas iedzīvotājiem visvairāk bija jābaidās tieši no snaiperiem, kuri uz ielas nesaudzēja nevienu, pat sievietes un bērnus.
Tiek apgalvots, ka Itālijas un citu valstu pilsoņu grupas jeb tā dēvētie “snaiperu tūristi” par lielu naudu piedalījās slaktiņā. Par samaksu Bosnijas serbu karavīri šos “tūristus” nogādāja kalnos ap Sarajevu, lai viņi varētu šaut uz civiliedzīvotājiem izklaides nolūkos.
Milānas prokurori Alesandro Gobi vadībā uzsākuši izmeklēšanu, lai identificētu iesaistītos Itālijas iedzīvotājus, kurus varētu apsūdzēt tīšās slepkavībās ar vainu pastiprinošiem apstākļiem. Izmeklēšana sākās pēc sūdzības, ko iesniedza pierādījumus savākušais Milānas rakstnieks Ecio Gavaceni, kā arī pēc bijušās Sarajevas mēres Benjaminas Karičas iesūtīta ziņojuma prokuratūrai, vēsta “Guardian”.
Gavaceni paziņoja, ka deviņdesmitajos gados pirmo reizi Itālijas presē lasījis ziņas par iespējamiem snaiperu tūristiem, taču padziļināti sācis izmeklēt pēc tam, kad noskatījās slovēņu režisora Mirana Zupaniča 2022. gada dokumentālo filmu “Sarajevas safari”. Dokumentālajā filmā bijušais serbu karavīrs un cita persona apgalvoja, ka rietumvalstu tūristu grupas bija atbraukušas izklaidēties ar civiliedzīvotāju apšaušanu, ērti iekārtojoties kalnos ap Sarajevu. Serbu kara veterāni šādus apgalvojumus noraidījuši.
Nenorādot konkrētu skaitu, Gavaceni apgalvoja, ka civiliedzīvotāju apšaušanas “tūrismā” esot bijuši iesaistīti ļoti daudzi atbraucēji no Itālijas un arī citām valstīm. “Bija vācieši, franči, angļi… cilvēki no visām rietumvalstīm, kuri maksāja lielu naudu, lai viņus turp aizvestu šaušanai pa civiliedzīvotājiem.” “Tur nebija nekādas politiskas vai reliģiskas motivācijas. Tie bija bagāti cilvēki, kuri devās tur, lai gūtu izklaidi un personīgu apmierinājumu. Tie bija cilvēki, kam patīk ieroči, kuri varbūt iet uz šautuvēm vai brauc safari uz Āfriku.”
Rakstnieks apgalvoja, ka itālieši sapulcējušies Triestē un ceļojuši uz Belgradu, no kurienes Bosnijas serbu karavīri viņus eskortējuši uz Sarajevas kalniem. “Tur bija kara tūristu plūsma, kas devās šaut cilvēkus,” viņš sacīja. “Es to saucu par vienaldzību pret ļaunumu.”
Gavaceni sacīja, ka prokuratūra ir identificējusi dažus, iespējams, iesaistītos itāļus un tuvāko nedēļu laikā paredzēts viņus nopratināt.
Runājot par snaiperu upuriem, visplašāko ievērību guva 1994. gada dokumentālās filmas “Sarajevas Romeo un Džuljeta” varoņi — pareizticīgais Bosnijas serbs Boško Brkičs un musulmane Admira Ismiča — kurus nošāva 1993. gada 19. maijā, kad viņi mēģināja šķērsot tā dēvētajā “snaiperu alejā” ietilpstošo Vrbanjas tiltu uz serbu kontrolēto teritoriju. Vispirms snaiperis nošāva puisi, pēc tam smagi ievainotā meitene pierāpoja pie sava mīļotā un apskāva viņu, paliekot līdz savai nāvei. Jauniešu līķi vairākas dienas gulēja neitrālajā zonā starp bosniešu un bosniešu serbu pozīcijām, līdz viņus apbedīja kopā "Groblje Lav" kapsētā.
Sarajevas aplenkums beidzās 1996. gada 29. februārī, kad Bosnijas serbu vienības atstāja pozīcijas ap pilsētu. Pēc kara Hāgā bāzētais Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai notiesāja četras serbu amatpersonas un militārpersona par noziegumiem pret cilvēci Sarajevas aplenkuma laikā. Ģenerālis Staņislavs Galičs vispirms saņēma 20 gadu ieslodzījumu, bet pēc apelācijas viņam piesprieda mūža ieslodzījumu, ģenerālis Dragomirs Miloševičs saņēma 33 gadu ieslodzījumu, pēc apelācijas to samazināja līdz 29 gadiem.
Toreizējais Bosnijas serbu līderis Radovans Karadžičs pēc ilgas slapstīšanās tika arestēts Belgradā 2008. gada jūlijā un izdots Hāgas tribunālam, kur viņš 2016. gadā tika atzīts par vainīgu genocīdā un citos noziegumos pret cilvēci, saņemot 40 gadu ieslodzījumu, bet pēc apelācijas viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. Bosnijas Serbu Republikas armijas pavēlnieks Ratko Mladičs, kura arestēšana tika norādīta kā obligāts priekšnosacījums Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanai Serbijai, tika arestēts 2011. gada maijā un izdots Hāgas tribunālam, kur viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. 2025. gadā parādījās ziņas, ka 83 gadus vecais Mladičs ir neārstējami slimts, taču lūgums viņu atbrīvot, pamatojoties uz žēlsirdību, tika noraidīts.
