Tērēsim desmitiem tūkstošu dalībai pārtikas izstādē Maskavā. Cik tas lietderīgi sankciju laikā?

Piemēram, šogad februārī izstādē „ProdExpo” trīs zelta, kā arī divas bronzas medaļas par labākajiem produktiem nopelnīja Latvijas šprotu ražotāji, bet jau pēc dažiem mēnešiem to ievešana Krievijā tika aizliegta. Iepriekšējos gados izstādē augstu novērtējumu saņēmis arī Latvijā ražotais siers, kuru nu arī liegts sūtīt uz austrumu kaimiņvalsti.

Atbildot uz ES sankcijām pret Krieviju sakarā ar tās agresiju Ukrainā, Krievija aizliegusi vairāku pārtikas produktu importu no Eiropas valstīm (Latvijā sevišķi to izjūt zivju un piena pārstrādes uzņēmumi). Savukārt Latvijā ik pa laikam tiek aicināts boikotēt krievu produkciju. Šis savstarpējais sankciju kariņš ir jūtams pārtikas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu starpā. Tomēr pilnīgs atsalums to starpā nav un mūsu valsts nolēmusi tērēt lielu naudu, lai sevi reklamētu kaimiņvalsts pārtikas tirgū.

Ja pagājušajā nedēļā vairāki Krievijas pārtikas uzņēmumi piedalījās Baltijā lielākajā pārtikas izstādē Ķīpsalā „Riga Food”, tad latvieši ar savu nacionālo stendu nākamā gada februārī plāno doties uz Maskavu, kur notiks Krievijas pārtikas un dzērienu vadošā izstāde „ProdExpo 2016”.

Latvijas nacionālo stendu Maskavā neierīkos vis paši uzņēmumi, bet gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tam tērējot valsts budžeta līdzekļus. 58 000 eiro paredzēti īrei (493 eiro par kvadrātmetru), elektrības apmaksai un desmit dalībnieku reģistrācijai, Kasjauns.lv pavēstīja LIAA direktora palīdze Arita Bērziņa. Šajā summā nav ietverta Krievijas PVN apmaksa un ieplānotā simts kvadrātmetrus plašā stenda būvniecības izmaksas. Tādējādi kopumā dalība šajā izstādē izmaksās krietni virs 60 tūkstošiem.

Vai tērēt milzu naudu ir jēgpilni, ja nezinām, cik ilgi vēl turpināsies sankciju karš un pat nenojaušam, kādus Latvijas produktus turpmāk varēsim piedāvāt Krievijas tirgū. Krievija, piemēram, nākošajā dienā pēc „ProdExpo” slēgšanas varētu aizliegt savā valstī ievest visu to produkciju, kas prezentēta šajā izstādē.

LIAA direktora palīdze Arita Bērziņa Kasjauns.lv skaidro: „Krievijas valdības noteiktais pārtikas embargo, kā arī Krievijas Federācijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta „Rosseļhoznadzor” lēmums uz laiku apturēt zivju produkcijas ievešanu Krievijā ir ietekmējis virkni Latvijas ražotāju piena, gaļas, zivju pārstrādes un citās nozarēs. Tomēr aizliegumi neskar pilnīgi visu pārtikas nozari  - ir virkne pārtikas produktu, kuru realizācijas iespējas Krievijā nav mainījušās, tāpēc Latvijā ir uzņēmumi, kas joprojām izrāda interesi par Krievijas tirgu. Latvijas uzņēmumu interesi par Krievijas tirgu apliecina arī tas, ka četri Latvijas uzņēmumi piedalīsies arī izstādē „World Food Moscow”, kas Maskavā notiks no 14. līdz 17.septembrim.

Izstāde „ProdExpo” ir pārtikas nozares izstāde Nr. 1. Krievijā. Pagājušajā gadā izstādē piedalījās apmēram 2000 dalībnieku no 65 valstīm, tajā skaitā bija 31 nacionālais stends. Zemkopības ministrija jau daudzus gadus pēc kārtas ir organizējusi Latvijas stendu šajā lielākajā pārtikas izstādē Krievijā, kurā katru gadu piedalās ļoti daudz ražotāju no Latvijas.

Zemkopības ministrija lūdza 2016.gadā nacionālo stendu „ProdExpo 2016” organizēt LIAA. Pēc ministrijas informācijas, joprojām lielam skaitam Latvijas pārtikas ražotāju (neskaitot piena, zivju un citu ar embargo saistītās nozares) ir interese par Krievijas tirgu un dalību „ProdExpo” izstādē. Interese par dalību „ProdExpo” būtu aptuveni desmit Latvijas ražotājiem. LIAA informēja Ekonomikas ministriju, ka jau šobrīd dalībai izstādē pieteikušies vairāki uzņēmumi un vēl vairāki izrādījuši interesi. Protams, galīgo lēmumu par nacionālā stenda organizēšanu LIAA pieņems tikai pēc visu saņemto pieteikumu izvērtēšanas.

Vienlaikus jāuzsver, ka dalība izstāde „ProdExpo” apliecina ne tikai interesi un klātesamību Krievijas tirgū, tā ir arī iespēja satikt gan esošos, gan potenciālos klientus arī no citām NVS un pasaules valstīm, kuru tirgi Latvijas ražotājiem ir interesanti, piemēram, no Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Kazahstānas un Vidusāzijas valstīm, kā arī Eiropas Savienības”.

Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere Kasjauns.lv teica: „Lai arī šobrīd Krievijas un ES valstu starpā nevalda draudzīgākais noskaņojums, pilnībā pārtraukt attiecības nebūtu prātīgi. Uzskatu, ka uzņēmējiem, neskatoties uz sankcijām, attiecības savā starpā ir jākopj un jāveido, jo iespējams tas noderēs nākotnē. Daudzi uzņēmumi šobrīd cenšas pārorientēt un diversificēt savus galvenos noieta tirgus, kas ir ļoti pareizi, tomēr Krievija ir mūsu kaimiņvalsts un no tās mēs nekur neaizbēgsim. Būtu muļķīgi to pilnībā ignorēt, zinot cik liels ir tās tirgus potenciāls”.

Jāpiebilst, ka Krievija joprojām ir lielākais Latvijas eksporta partneris pārtikas rūpniecības sektorā, 2015.gada 1. pusgadā veidojot 29% no kopējā pārtikas produktu eksporta, norāda LIAA.

Zināšanai

Šogad februārī pārtikas izstādē „ProdExpo 2015” Maskavā piedalījās 11 Latvijas uzņēmumi - SIA „Almava” zīmols „Grāvendāle”, SIA „NP Food” zīmols „Laima”, SIA „Staburadzes konditoreja” zīmols „Old Town Bakery", SIA „Kronis”, SIA „Mosenc”, SIA „Ilgezeem” zīmols „Tanheiser”, SIA „Camadenu” strukturētais ūdens „Memory water”, SIA „Cido grupa”, SIA „Pure Chocolate”, SIA „Velte L” un AS „Latfood” zīmols „Taffel”. Latvijas nacionālo kopstendu tajā finansiāli atbalstīja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un Zemkopības ministrija. Šajā izstādē trīs zelta medaļas nopelnīja Latvijas šprotu ražotāji, kuriem tagad savu produkciju ievest Krievijā ir liegts. 2014. gadā „ProdExpo” Latvijas šprotu ražotāji saņēma par vienu vairāk - četras zelta medaļas.

Pirms gada – 2014. gada izstādē „ProdExpo” trīs zelta medaļas par izcilu produktu kvalitāti un garšu saņēma arī Latvijas saldumu ražotājs „Laima”. Pirms tam augstāko novērtējumu šajā izstādē guvuši arī vairāki Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, sevišķi siera ražotāji, kuriem nu arī liegts Krievijas tirgus.