Lūpu krāsas efekts. Skaistums glābj no krīzes
Lai arī ārkārtējās situācijas dēļ skaistumkopšanas saloni atkal ir aizvērti ciet, cilvēkiem nav zudusi vēlme rūpēties par sava izskata daiļumu. Veikalos vērojams skaistumkopšanas līdzekļu pārdošanas kāpums un tirgū pat tiek laista jauna lūpu krāsa.
Kopš 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmitajos gados ASV piedzīvotās Lielās depresijas pasaules ekonomikā kļuvis pazīstams lūpu krāsas efekts, kad, spītējot dzīves līmeņa kritumam, amerikāņu sievietes izkrāsoja savu sūro ikdienu. Arī nesenajā 2009. gada krīzē kosmētikas pārdevēji pārāk nežēlojās par skaistumkopšanas līdzekļu tirgus pagrimumu.
Salīdzinoši neliels kritums
Tagad aiz sejas maskām vairs neredz spilgti uzkrāsotās lūpas, šķiet, ka sejas pūderiem un kosmētiskajiem krēmiem nav lielas jēgas, tāpat kā perfekti lakotiem gēla nagiem attālinātā darba apstākļos. Vai šis laiks atņēmis vēlmi rūpēties par savu skaistumu, kuru ir mazākas iespējas izrādīt citiem?
Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas priekšsēdētāja Ieva Plaude "Kas Jauns Avīzei" stāsta: "Pavasarī pirmajā Covid krīzes vilnī skaistumkopšanas nozare kritumu izjuta mazāk, jo vietējie patērētāji pēc inerces pirka gandrīz tikpat daudz, protams, daļēji pārvietojoties uz internetu. Latvijas kosmētikas ražotāji, kas produkciju eksportē uz dažādiem tirgiem, pavasarī cieta mazāk tādēļ, ka Covid uzliesmojumi un ierobežojumi nebija vienlaikus visās valstīs, tādējādi eksportētājiem kāds tirgus vienmēr bija vaļā un pārdošanas apjomi nekrita tik strauji."
Šobrīd jau ir skaidrs, ka Covid-19 nav īslaicīga krīze, un situācija līdzinās nopietnai ekonomikas recesijai. 2009. gada krīzē mazumtirdzniecība divu gadu laikā samazinājās pat par 40%, bet tagad kritums pagaidām ir salīdzinoši neliels – ap 10 līdz 20% atkarībā no tirdzniecības vietas. Plaudes rīcībā gan nav novembra datu, kad kādu laiku bija aizliegti kosmētiķu un manikīra pakalpojumi, kas noteikti būtiski ietekmējuši nozari.
"Kosmētika nav atdalīta no pārējās ekonomikas vai iedzīvotāju noskaņojuma un, protams, piedzīvo recesijas līdzīgi kā ikviena cita nozare. Vājākie uzņēmumi bankrotē, bet katra krīze (izmaiņas ekonomikas spēlētājos) ir iespēja kādam jaunam start-up," piebilst Plaude.
Mainās paradumi, bet ne vajadzība
"Douglas Latvia" Mārketinga nodaļas vadītāja Ieva Kucika "Kas Jauns Avīzei" teic: "Protams, skaistumkopšanas nozare izjūt Covid-19 ietekmi, tomēr pārmaiņas skar atsevišķas kategorijas, un ir mainījušies patērētāju iepirkšanās paradumi, bet ne viņu vajadzības pēc skaistumkopšanas līdzekļiem."
Salīdzinot "Douglas" veikalu apgrozījumu ar iepriekšējo gadu, ir vērojams pat neliels pieaugums, mainījušās ir populārāko preču kategorijas.
"Pieaugums vērojams gan ādas, gan arī matu kopšanas kategorijā, jo tas, ka cilvēki vairāk laika pavada mājās, nav mazinājis nepieciešamību rūpēties par sevi. Pieaugums skaidrojams arī ar to, ka šogad mūsu sortimentu papildinājuši vairāki jauni zīmoli, tajā skaitā tādi, kas iepriekš bija vairāk pieejami profesionālos salonos," klāsta Kucika.
Visstraujāko izaugsmi piedzīvojis "Douglas" interneta veikals, kurā apgrozījums kopš marta audzis vairākkārt, ievērojami pārspējot šā gada izaugsmes plānus. "Jau līdz šim patērētāju iepirkšanās paradumi mainījās par labu e-komercijai, tomēr šis gads procesus būtiski paātrinājis, un mēs prognozējam, ka klientu vēlme iepirkties nesteidzoties, sev ērtā laikā un drošā vidē saglabāsies. Šī ir tendence, kas novērojama visās Eiropas valstīs," norāda Kucika.
Ar lūpu krāsu pret krīzi
Nesūrojas arī Latvijas kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics". "Ja analizējam pārdošanas rādītājus, nenovērojam būtiskas izmaiņas pieprasījuma līmenī. Pat ja daudzi tagad strādā no mājām, kosmētikas lietošanas paradumi ir saglabājušies. Nav tā, ka pirms pandēmijas sākuma mēs vairāk pārdevām vienu produktu segmentu un tagad tas būtu pilnīgi mainījies," teic uzņēmuma valdes loceklis Uldis Iltners.
Viņš atgādina kopš Lielās depresijas pazīstamo lūpu krāsas efektu, kad tieši krīzes laikā pieaug šo preču pārdošanas apjomi: "Tagad situācija ir nedaudz atšķirīga, bet arī pašlaik var novērot, ka cilvēki nav droši par lielākiem ieguldījumiem, bet vēlas sevi palutināt ar nelieliem pirkumiem, un kosmētika tur labi iekļaujas."
Simboliski, bet arī "Madara" pavasarī krīzes karstākajā laikā nolēma sākt ražot lūpu krāsas. "Pasūtījām vajadzīgo aprīkojumu, un oktobra beigās lūpu krāsas ir laistas tirgū. Tā ir mūsu simboliska atbilde šai situācijai," pasmaida Iltners.
Pārdod visos kanālos
Protams, ja skatās plašāk un vērtē nozari kopumā, globāli redzamas pieprasījuma izmaiņas pa kategorijām, taču šo tendenci nevarot balstīt tikai uz paradumu maiņu. Jāņem vērā, kādi ir konkrēto skaistumkopšanas produktu pārdošanas kanāli, izvēlētais mārketings, cik ļoti zīmoli ir spējīgi pielāgoties krīzes izaicinājumiem.
Runājot par "Madaras" pieredzi, Iltners uzsver spēcīgo e-komercijas daļu – tas esot noteicošs faktors pozitīvu pārdošanas rādītāju noturēšanai. "Mēs spējam uz e-pārdošanu pārvirzīt kritumu atsevišķos mazumtirdzniecības kanālos. Turklāt nav arī tā, ka visi mazumtirdzniecības kanāli darbotos slikti."
Atskatoties uz situāciju pavasarī – pat tajos ārvalstu tirgos, kur bija salīdzinoši stingri ierobežojumi, bija "atsevišķi momenti", kas "Madarai" darbojās par labu.
"Piemēram, Vācijā ierobežojumu stingrākajā periodā bija slēgti lielie, tostarp kosmētikas, veikali, bet mazie turpināja strādāt. "Madaras" kosmētiku Vācijā pamatā tirgo individuālajos parfimērijas un dabīgās kosmētikas veikalos, un tā izrādījās zināma priekšrocība. Turklāt mēs redzējām, ka šiem veikaliem arī palielinās apgrozījums," atklāj Iltners.
Pēdējos gados tieši interneta komercija kosmētikas tirdzniecībā ir straujāk augoša, kamēr fiziskajā mazumtirdzniecībā, ierastajos veikalos, pieaugums ir neliels. Iltners: "Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo pārslēgšanās procesu tikai paātrina. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskā tirdzniecība saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie kanāli kļūs līdzvērtīgi."
Pieaug pieprasījums pēc krēmiem
"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule komentē: "Apkopojot klientu kosmētikas groziņa saturu, redzam, ka interese pēc kosmētikas ir būtiski pieaugusi – šā gada pirmajos deviņos mēnešos pieprasījums pēc kosmētikas līdzekļiem pieaudzis par teju 40%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atsevišķās kategorijās pat par 500 procentiem."
Noteiktiem kosmētikas produktiem pieprasījums šogad, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājies vairākkārt. Laikā, kad daudzi savu ikdienu pavadīja mājās, vēlme pēc skaistumkopšanas procedūrām, ko var veikt pašrocīgi, ir tikai augusi.
Visvairāk pirkto preču kārtā ierindojas personīgās higiēnas līdzekļi – pirmajā vietā vates plāksnītes, seko ziepes un mitrās salvetes. Ievērojami audzis pieprasījums pēc kvalitatīviem un iecienītiem sejas kopšanas produktiem, piemēram, par vairāk nekā 100% "Nivea", "Garnier" un "ZA" sejas maskām un sejas krēmiem.
"Maxima Latvija" iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala piebilst: "Esam priecīgi, ka pircēji īpašu atbalstu snieguši arī pašmāju ražotājiem, piemēram, biežāk nekā pērn iegādājoties "Seal" roku krēmus."
Analizē ekonomists. Grūti iztēloties, kas varētu kavēt attīstību
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists,
Līdzīgi kā ekonomika kopumā, arī skaistumkopšanas nozare izjūt koronavīrusa ietekmi. Piemēram, "Kinetics Nail Systems" (Latvijas uzņēmums, kas ražo nagu lakas) aprīlī vērtēja, ka tajā mēnesī apgrozījums bija samazinājies par 70 procentiem.
Taču pandēmijas ietekmi skaistumkopšanas līdzekļu ražošanā Latvijā pārspēja ar šo globālo procesu nesaistīti procesi. Nozares attīstība jau vairākus gadus bijusi sekmīga, pateicoties vairākiem uzņēmumiem, kuri sekmīgi attīsta ražošanu un pārdošanu. Globālā krīze bija īslaicīgs trieciens, pēc tās atkal kontroli pārņēma uzņēmumu iekšējās attīstības loģika. Vēl nesen nozarē bija trīs nozīmīgi uzņēmumi, šobrīd strādā divi, taču ir pavērusies cerība, ka drīz atkal būs trīs.
Līderis aug
Nozares līdera "Madara Cosmetics" apgrozījums šā gada deviņos mēnešos ir pieaudzis par 48%, tātad attīstība ir pat paātrinājusies, salīdzinot ar pieaugumu pērn, kad tas bija 21 procents. Līdzšinējā dinamika liecina, ka tas pārspēs šī gada apgrozījuma plānu – 15 miljonus eiro. Uzņēmums, kas apmēram pirms desmit gadiem sāka no nulles, jau ir kļuvis par vidēja lieluma rūpniecības uzņēmumu, arī vienu no interesantākajiem plaša patēriņa preču ražotājiem.
Ja neskaita pārtiku, tad veiksmīgu patēriņa preču ražotāju Latvijā nav daudz. Nepārtikas nozarēs – kokapstrādē, metālapstrādē un mašīnbūvē un citās – ražojam galvenokārt kapitāla un starppatēriņa preces. "Madara Cosmetics" vadītāji un dibinātāji ir spilgtu personību komanda, kuri ir pierādījuši savu spēju radīt produktus un vēstījumus, kas uzrunā patērētājus dažādās pasaules valstīs. Grūti iztēloties, kas varētu kavēt sekmīgu uzņēmuma attīstību arī nākotnē.
Cerības uz "Dzintara" atgriešanos
Ļoti veiksmīgs uzņēmums ir arī "Kinetics Nail Systems", kas pērn auga par 17%, apgrozot 6,3 miljonus eiro. Tas ražo nagu lakas – gan ar savu zīmolu, gan pēc pasūtījuma. Daļēji nozarei var pieskaitīt arī "Stenders", kura apgrozījums finanšu gadā, kas beidzās 2019. gada 31. martā, bija 7,6 miljoni eiro.
"Dzintars" izrāda savu ražotni un produkciju
10.novembrī "Dzintars", kurš šobrīd nonācis finanšu grūtībās, ļāva ielūkoties savā ražotnē, kā arī izrādīja uzņēmuma ražoto produkciju.
Skaistumkopšanas nozari pārstāvēja un, cerams, atkal pārstāvēs "Dzintars", ko pēc darbības apturēšanas nopirka Igaunijas "Skinest Group", kas Latvijā līdz šim pazīstams ar darbību vilcienu remontā un modernizācijā. Tas nebūs viegli, ne velti esošie nozares spēlētāji atteicās no iespējas nopirkt "Dzintaru", bet vēlēsim veiksmi.
Bez nosauktajiem uzņēmumiem nozarē ir arī citi, bet to darbības apjoms ir mazāks. Atsevišķus "Spodrības" ražotos produktus var pieskaitīt šai nozarei. Uzņēmums vērtē, ka 23% no tā 4,32 miljonu apgrozījuma 2018. gadā veidoja kosmētika. "Olainfarm" meitasuzņēmums "Kiwi Cosmetics" ražo ekokosmētiku, ir vēl arī citi.
Ķīmiskajai rūpniecībai kāpums
Statistika nesniedz ziņas, kā šogad klājies skaistumkopšanas produktu ražotājiem, taču Centrālā statistikas pārvalde var pavēstīt, kā klājas ķīmiskajai rūpniecībai, ko Latvijā veido galvenokārt skaistumkopšanas līdzekļi, produkti celtniecībai un biodegviela. Ķīmiskā rūpniecība šogad ir viena no veiksmīgākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, janvārī–septembrī tajā ražošana gada griezumā auga par astoņiem procentiem.
Arī mazumtirdzniecībā skaistumkopšanas lietu pārdošana nav izdalīta atsevišķi, taču kategorijā kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība šogad ir neliels pieaugums. Aprīlī bija kritums par 17,7% gada griezumā, bet gada sākums bija labs, un arī pēdējos trīs mēnešos apgrozījuma izmaiņas reālā izteiksmē ir ar plusa zīmi.