Vācieši ar kosmosa raķešu ražošanu iezīmē jaunu nākotni un met izaicinājumu Īlonam Maskam
Vācijas jaunuzņēmumi gatavojas komerciālos nolūkos iziet kosmosā un būvēt kosmodromu Ziemeļjūras ūdeņos. Nākotnes plāni - grandiozi.
Vistālāk tikusi firma "Isar Aerospace", kas Otobrunnas pilsētiņā pie Minhenes sākusi ražot vieglās nesējraķetes komerciālo pavadoņu nogādei zemajā orbītā, aptuveni 200 kilometru augstumā. Pirmais starts plānots nākamgad, un nozarei ir biznesa potenciāls, jo digitālajā laikmetā aug pieprasījums pēc sakaru pavadoņiem.
Laikmetīgs bizness
Pēc laikraksta "Handelsblatt" ziņām, Vācijā jau 80 firmas izstrādā un ražo raķetes, mākslīgos pavadoņus, to daļas vai piedāvā kādus pakalpojumus par "New Space" nodēvētajā nozarē, kas darbojas kosmosa apguvē neatkarīgi no valsts komerciālos, nevis zinātniskos vai militāros nolūkos.
Pirmām kārtām runa ir par sakaru pavadoņiem, kas nepieciešami digitālās ekonomikas straujajai attīstībai, tostarp autonomo automobiļu satiksmei nemaz ne tik tālā nākotnē. ASV investīciju banka "Morgan Stanley" paredz, ka kosmisko aparātu nogāde orbītā līdz 2023. gadam divkāršosies līdz 6,9 miljardus dolāru lielam tirgum.
Jaudīgākā raķete par privātu naudu
"Mēs gribam radīt "SpaceX" Eiropas analogu – privāti finansētu kosmisko raķešu ražošanas uzņēmumu," "Isar Aerospace" līdzdibinātājs, 28 gadus vecais Daniels Meclers kopā ar diviem partneriem vēlas līdzināties amerikāņu izgudrotājam Īlonam Maskam. "Kosmoss kļūs par jauno internetu, un tā komercializācija jau rit pilnā gaitā," pārliecināts ir Meclers.
Jaunuzņēmuma raķete nosaukta par "Spectrum", garums ir 27 metri, orbītā tā var nogādāt 1200 kilogramu derīgās kravas. Tā ir Eiropā jaudīgākā raķete, kas uzbūvēta par privātu naudu, uzsver Meclers. Tikai ap 100 cilvēku cehā Otobrunnā var vienlaikus izgatavot trīs raķetes.
Salīdzinoši nelielo raķeti būs vieglāk nogādāt uz starta vietu, izmantojot parastus kravas auto. Eiropas Kosmosa aģentūras izmantotās "Airbus" ražotās "Ariane" 5 ir 46 līdz 52 metrus garas, sver 777 tonnas, katra izmaksā 140 līdz 186 miljonus eiro. Startam tās jānogādā uz Kuru kosmodromu Francijas Gviānā Dienvidamerikā.
Kosmodroms jūrā
Pagaidām "Spectrum" starta vieta nav zināma, pēc Meclera vārdiem, izskatīšanā ir pusducis variantu Eiropā. Vērā ņemama iespēja ir uzbūvēt peldošu kosmodromu Ziemeļjūras ūdeņos. Ar šādu piedāvājumu Vācijas Ekonomikas ministrijai klajā nākusi Federālā rūpniecības apvienība. Valsts dalība projektā izmaksātu salīdzinoši maz – 30 miljonus eiro pirmos sešus gadus.
"Vēl nekad kosmosa apguvē nav ieguldīts tik daudz privātās naudas kā tagad," laikrakstam "Handelsblatt" norāda kosmosa nozares tiesību eksperts Ingo Baumans, kura juridiskā firma "BHO Legal" konsultē daudzus ieinteresētos uzņēmumus.
Mazāk zināms ir kāds vēsturisks fakts – pirmais cilvēka radīts objekts kosmosā ir Hitlera laika Vācijā Vernera fon Brauna vadībā uzbūvētā raķete V-2, kas 1942. gada 3. oktobrī sasniedza 193 kilometru augstumu. Toreiz gan raķešbūves mērķis nebija kosmoss, bet gan Lielbritānijas un Beļģijas bombardēšana.
