Kokapstrādes uzņēmumi aicina nepadarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku pārdevēju Ķīnai
Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām.
Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS “Latvijas valsts meži” aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.
Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiek izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS “Latvijas valsts meži” valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības var iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.
“Mēs nebaidāmies un esam tikai par veselīgu konkurenci starp ražotājiem, bet kategoriski iebilstam un nevēlamies pieļaut Latvijas kokmateriālu, jo īpaši zāģbaļķu, aizplūšanu no valsts bez pārstrādes. Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu jaudas ir pietiekamas, un Latvijas mežos izaugušos zāģbaļķus mēs varam un gribam pārstrādāt Latvijā”, uzsver uzņēmēji.
Latvijā šobrīd ir izveidojusies ļoti spēcīga un eksportspējīga nacionālās kokrūpniecības nozare, kurai ir kritiski svarīga loma reģionu vienmērīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. 80% nozares ražotņu un darba vietu atrodas ārpus Rīgas. Vidējā alga kokapstrādē desmit gadu laikā ir dubultojusies un uzrāda lielāko pieauguma tempu, salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm.
Nozīmīga lomu nozares izaugsmē ir AS “Latvijas valsts meži”, kuras izejmateriālus nozares uzņēmumi izmanto 30%-70% robežās. Sadarbība ar AS “Latvijas valsts meži” līdz šim ir bijusi stabila un prognozējama ar vispārzināmiem nosacījumiem, ļaujot nozares uzņēmumiem ilgtermiņā nodrošināt stabilas cenas un apjomus kokrūpniecības eksporta gala izstrādājumiem.
Kokapstrādes uzņēmēji uzskata, ka tā būtu politiska bezatbildība un kaitniecība pēkšņi mainīt valsts koksnes tirdzniecības nosacījumus, sašaurināt vietējo kokapstrādes uzņēmumu iespējas iegādāties koksnes izejmateriālus savām ražotnēm un zāģētavām, bet vienlaikus, zem konkurences lozunga, veicināt ārvalstu uzpircēju iespējas izpirkt valsts mežos iegūtos kokmateriālus.
Tāpēc vairāk nekā 100 kokapstrādes uzņēmumi un tajos nodarbinātie vairāk nekā 5000 darbinieki iestājas pret politiski motivētu izmaiņu veikšanu AS “Latvijas Valsts meži” vadībā un nepārdomātām izmaiņām kokmateriālu tirdzniecības noteikumos, kas varētu dramatiski ietekmēt visu nozares uzņēmumu kokapstrādes ražošanas jaudas un koksnes izstrādājumu eksportspēju. Tas ir īpaši kritiski periodā, kad Eiropā un citur pasaulē tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un konkurences cīņa eksporta tirgos jau tā ir saasinājusies.
