
Trīsarpus gadus pēc invāzijas sākuma Krievija lepni paziņo par "Luhanskas tautas republikas atbrīvošanu"

Kad Krievijas diktators Vladimirs Putins 2022. gada 24. februāra rītā paziņoja par "speciālās militārās operācijas" sākšanu ar ieganstu aizsargāt tikko paša izveidotos un atzītos separātistu veidojumus Donbasā, viņš acīmredzami cerēja uz ātru un vieglu uzvaru. Tomēr plānotais triumfs pārvērties asiņainākajā karā Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, un tikai invāzijas 1223. dienā viņa kolaborantu valdības vadītājs Luhanskā Leonīds Pasečņiks varēja palielīties, ka krievu okupantiem ir beidzot izdevies pilnībā ieņemt vienu Ukrainas apgabalu.
Krievijas televīzijā Luhanskas "tautas republikas" vadītājs Leonīds Pasečņiks lepni paziņoja, ka šī separātistu veidojuma teritorija esot pilnībā "atbrīvota". "Burtiski pirms divām dienām tika saņemts ziņojums, ka Luhanskas Tautas Republikas teritorija ir pilnībā par 100 procentiem atbrīvota,” paziņoja Pasečņiks.
Zīmīgi, ka kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār “mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku”, tiesa, 21. februārī atzīstot Krievijas atbalstītos separātistu veidojumus, viņš atzina to teritorijas atbilstoši Ukrainas administratīvajam iedalījumam, kaut gan Doneckas un Luhanskas separātisti kontrolēja tikai daļu no šo apgabalu teritorijas.
Putin announces the annexation of 15% of Ukraine.People in Donetsk, Luhansk, Kherson & Zaporozhye become our citizens forever. We'll defend our land with all available forces & means, he says. Including Crimea, roughly 20% of Ukrainian territories (pre-2014) are now with Russia. pic.twitter.com/VrmLP0ir25
— Stanly Johny (@johnstanly) September 30, 2022
Kā parasti, Putins kara pieteikšanas runā sameloja, un 2022. gada 30. septembrī vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija tobrīd nevienu apgabalu pilnībā nekontrolēja. Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupanti arī nav spējuši ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) viņiem nācās pamest 2022. gada novembrī.
Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.
We are currently watching four parts of different Ukrainian regions (Kherson, Zaporizhzhia, Donetsk, Luhansk) being annexed by russia in addition to Crimea they annexed in 2014.
— xenia (@xenasolo) September 24, 2022
Some things to keep in mind about the sham referenda, from a Crimean. pic.twitter.com/u6edzu6Laj
Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.
Tiesa, pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā situācija radikāli mainījās Putinam par labu, pēc triju gadu pārtraukuma ASV uzsākot sarunas ar Krieviju, bet Trampa administrācijas amatpersonām pastāvīgi paziņojot, ka Ukrainai neizdosies atgūt Krievijas sagrābtās teritorijas un to neuzņems NATO. 25. februārī ANO Drošības padome pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā Krievija nemaz netika nosaukta par agresori un netika pieprasīta okupantu izvākšanās no Ukrainas, savukārt ANO Ģenerālajā asamblejā ASV kopīgi ar Krieviju noraidīja tās agresiju nosodošo rezolūciju. Vēl vairāk, Tramps vairākkārt paziņojis, ka par vainīgajiem šajā asiņainajā karā uzskata Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV eksprezidentu Džo Baidenu.
2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana. Putina prasības laika gaitā nav mīkstinājušās ne par mata tiesu, un šogad Stambulā tiekoties Krievijas un Ukrainas delegācijām, krievi iesniedza ukraiņiem "memorandu" ar tām pašām prasībām, tās nodēvējot par ļoti dāsnām un draudot turpmāk prasīt vēl vairāk.