Kāpēc viena daļa cilvēku kļūst atkarīgi, bet citi - nē: pieci faktori, kas visu maina
foto: Paula Čurkste/LETA
Tūristi Vecrīgā./Ilustratīvs attēls.
Esi vesels

Kāpēc viena daļa cilvēku kļūst atkarīgi, bet citi - nē: pieci faktori, kas visu maina

Monika Zvaigzne

Jauns.lv

Atkarība nav vājums vai gribasspēka trūkums. Tas ir sarežģīts psihoemocionāls stāvoklis, kas var skart ikvienu neatkarīgi no vecuma, izglītības vai sociālā statusa. Bet kāpēc, vienādos apstākļos, viens cilvēks zaudē kontroli, bet otrs - atrod sevī spēku noturēties, mēģināsim tikt skaidrībā.

Vienādu vielu, situāciju vai stresa ietekmē - cilvēku reakcija var būt pilnīgi atšķirīga. Kāds pamēģināja un pie tā vairs neatgriezās. Savukārt kāds - nonācis dziļā atkarībā, kas izpostījusi veselību, attiecības un dzīvi, par to pastāstījis izdevums "Psychology Today".

Bērnības traumas un sirdssāpes

Bieži atkarības sākums ir mēģinājums bēgt no sāpēm, nevis baudas meklēšana.

  • Bērnu trauma, emocionāla vai fiziska vardarbība, vecāku šķiršanās, nenovērtēšana - tas viss var likt pamatus nākotnes atkarībām.
  • Cilvēks sāk meklēt "klusumu" galvā: alkohols, cigaretes, pārēšanās, soctīkli, toksiskas attiecības - viss, lai nejustu sāpes

Ne visi, kas pārcietuši traumu, kļūst atkarīgi. Taču tie, kuriem ir maz atbalsta, ir nepietiekama pieeja psiholoģiskajai palīdzībai vai vāja emocionālā noturība - lielākā riska zonā.

Garīgā veselība: kad "sāp iekšā"

Cilvēki ar depresiju, trauksmi, PTSD vai citiem traucējumiem biežāk meklē ātro palīdzību ārējos stimulatoros. Alkohols vai citas vielas vispirms sniedz atvieglojumu. Bet vēlāk - tikai pasliktina stāvokli.

  • Stress, vientulība, nemiers ir trigeri, kas mudina uz atkārtotu lietošanu.
  • Bez pamatcēloņa ārstēšanas - jebkura atkarības terapija būs nepilnīga

Risinājums - integrēta ārstēšana, kas ņem vērā gan psihi, gan ķermeni.

Smadzeņu ģenētika un ķīmija

Zinātnieki jau sen ir pierādījuši: iedzimtība var ietekmēt atkarības attīstības risku. Ja tuviem radiniekiem bijušas problēmas ar alkoholu, azartspēlēm vai narkotikām - izredzes palielinās.

  • Dopamīns ir baudas hormons, dažiem cilvēkiem izdalās lēnāk vai nepietiekamā daudzumā.
  • Tad smadzenes burtiski "prasa" ārēju stimulu, piemēram, alkoholu vai saldo - lai kaut nedaudz sajustu prieku.

Bet pat ar augstu ģenētisko risku - tas nav spriedums. Zināšanas par savām īpatnībām palīdz veidot veselīgus apsteidzes paradumus.

Vide un sociāli faktori

Vietai, kur mēs piedzimstam un dzīvojam, ir nozīme. Reizēm pat vairāk nekā gēniem.

  • Ja ģimenē normalizēta alkohola lietošana vai agresija - bērns to uztver kā kaut ko ikdienišķu.
  • Apkārtnes spiediens, toksiskas attiecības, nestabilitāte darbā vai ģimenē - tas viss var kļūt par trigeri bēgšanai atkarībā.

Toties sociālais atbalsts, maiga vide, pret tevi vērsti cilvēki - var glābt pat vistumšākajā periodā.

Personības iezīmes un stratēģijas stresa pārvarēšanai

Psihologi neapstiprina "atkarīgās personības" eksistenci, taču noteiktas iezīmes palielina riskus:

  • Impulsivitāte
  • Vajadzība pēc spēcīgām emocijām
  • Neaizsargātība pret kritiku vai emocionāla izdegšana

Savukārt tiem, kas iemācījušies vadīt emocijas, ir veselīgi atjaunošanās veidi (sports, māksla, saskarsme) - viņiem ir labāka "imūnsistēma" pret atkarību.

Kā izkļūt no atkarības: četri soļi pretī izmaiņām

Nav vienotas receptes, bet šīs pieejas tiešām darbojas:

  • Profesionāla palīdzība. Nav "jālien pašam ārā". Psihoterapeits, ārsts narkologs, atbalsta grupas - pirmais un svarīgākais solis.
  • Sociālais atbalsts. Sarunas, apskāvieni, līdzdalība - glābj, un reizēm viens silts "es esmu ar tevi" palīdz vairāk nekā tabletes.
  • Darbs ar emocionālām sāpēm. Lai mainītu uzvedību - jāsaprot tās sakne. Lieliski instrumenti: psihoterapija, emociju dienasgrāmata, mākslas terapija.
  • Jaunas stratēģijas. Aizstāt "iznīcinošs" ar "dziedinošs". Sports, radošums, brīvprātīgais, apmācība - novērš un ārstē.

Atkarība nav beigas. Tā ir daļa no stāsta. Bet ne viss stāsts. Un tā nenosaka, kas jūs esat. Ārstēšana ir iespējama. Arī atgriešanās dzīvē.