Kādēļ Finanšu izlūkošanas dienests apturējis "Novum Riga Charitable Foundation" darbību?

Fonds par notikušo izvēlējies neklusēt un publiskojis virkni dokumentu savā mājaslapā un "Facebook" kontā. Saskaņā ar Fonda mājaslapā publicēto informāciju, kur publiskoti arī FID rīkojumi kredītiestādēm, atrodama arī FID motivācija līdzekļu iesaldēšanai. Proti, FID vispārēji norādījis, ka kādā kredītiestādē Fonda konti saistīti ar aizdomīgiem finanšu darījumiem. Nekāda precīzāka informācija sniegta nav, iesaldēšana balstīta uz aizdomām. Ierastā standarta procedūra šādos gadījumos ir tāda, ka FID tālāk savu izlūkošanas rezultātā iegūto informāciju sūta Valsts policijai, kas lūdz tiesai līdzekļus arestēt. Pēc tam notiek policijas izmeklēšana, kā rezultātā līdzekļiem arestu var vai nu noņemt, vai virzīt uz konfiskāciju.

Fonds mājas lapā publicējis arī savu sūdzību prokuratūrai par FID izdotajiem rīkojumiem. No sūdzības izriet, ka FID rīkojumus iesaldēt Fonda līdzekļus izdevis vairākām kredītiestādēm. Visticamāk, viena no rīkojuma saņēmējām ir likvidējamā "ABLV Bank" un vēl kādas kredītiestādes, kur fondam bija atvērti konti.

Raugoties nesenā pagātnē, pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas un lēmuma par pašlikvidāciju, publiski tika paziņots, ka Fonds uz laiku savu darbību aptur. Ņemot vērā, ka Fonds jau vēsturiski bijis saistīts ar "ABLV Bank" līdzīpašniekiem, visdrīzāk Fonda darbības apturēšana bija saistīta ar apstākļiem, ka līdz ar bankas darbības apturēšanu Fondam nebija norēķinu kontu citās kredītiestādēs. Kā Jauns.lv noskaidroja Fondā, tas neesot bijis vienīgais iemesls, jo bijusi liela neskaidrība kopumā par to, kā turpināt labdarības aktivitātes pēc 2018. gada februāra notikumiem. Tomēr Fonds savu darbību turpinājis, atvēris divus kontus divās dažādās kredītiestādēs un turpinājis labdarības aktivitātes, kas gan bijušas mazākās nekā līdz tam.

No FID rīkojumiem izriet, ka tagad FID iesaldējis visus arī pēc "ABLV Bank" apturēšanas atvērtos kontus. Līdz ar to jāsecina, ka FID savas aizdomas vērš arī uz Fonda darbību jau pēc "ABLV Bank" pašlikvidācijas lēmuma. Citādi nebūtu loģiski iesaldēt finanšu līdzekļus Fonda kontos ārpus ABLV.

Ja FID ir aizdomas par Fonda darbību pēc ABLV pašlikvidācijas pasludināšanas, jāsecina, ka tās varētu būt par saņemtajiem ziedojumiem vai arī kādiem citiem Fonda darījumiem pārskata periodā pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas.

Jauns.lv pētīja pēdējo divus Fonda gada pārskatus, saņemtos ziedojumus un izmaiņas bilancēs. Ņemot vērā, ka Fonds gada pārskatos publicējis visus saņemtos ziedojumus, konstatējams, ka teju visi saņemtie ziedojumi ir no fiziskām personām, turklāt Latvijas rezidentiem. Salīdzinot ar iesaldēto līdzekļu apjomu, pēdējos divos gados saņemtie ziedojumi ir salīdzinoši par mazām summām, kas varētu liecināt, ka FID rīkojuma pamatā varētu nebūt Fonda saņemtie ziedojumi pēc "ABLV Bank" lēmuma par pašlikvidāciju, bet gan kāds cits iemesls.

Pētot Fonda bilances posteņus, teju vienīgās izmaiņas, kas notikušas pēdējo divu gadu laikā, ir saistītas ar vērtspapīru (obligāciju) vērtības samazinājumu. Fonds norāda, ka vērtspapīrus galvenokārt ziedoja vai arī tie tika iegādāti ar mērķi, lai par nopelnīto naudu samaksātu administratīvos izdevumus, savukārt pārējo naudu piešķirtu sabiedriskajam labumam.

Skatoties gada pārskatus, redzams, ka 2018. gadā par 405 287 eiro ir samazinājusies Fonda īpašumā esošā AS "Citadele banka" obligāciju vērtība, bet pērn šo pašu obligāciju vērtība samazinājusies vēl par 200 tūkstošiem eiro, līdz ar to Fonds pēdējos divos gados realizējis AS "Citadele banka" vērtspapīrus nedaudz vairāk nekā 605 tūkstošu eiro vērtībā. Kā skaidro Fonds, mērķis vērtspapīru pārdošanai bijis iegūt naudas līdzekļus, lai turpinātu darbību. Tāpat pērn nogalē Fonda bilancē vairs nebija "Evraz Group SA" obligācijas nedaudz vairāk kā 277 tūkstošu eiro vērtībā. Tātad Fonds pēdējo divu gadu laikā realizējis vērtspapīrus vairāk nekā 882 tūkstošu eiro vērtībā.

Raugoties kopsakarībā starp Fonda publiskotajiem gada pārskatiem un publiskotajiem FID rīkojumiem, kā arī salīdzinot publiskotos vērtību apjomus, kas pieejami Fonda norēķinu kontā ar līdzekļiem vērstpapīru kontos kādā no kredītiestādēm, visticamāk, FID ar līdzekļu iesaldēšanu Fondam vairāk ir mērķējis uz tam piederošajiem vērtspapīriem, nevis esošajās kredītiestādēs saņemtajiem ziedojumiem no Latvijas rezidentiem. Ja Jauns.lv izpētītā versija varētu būt tuvu patiesībai, tad neatbildēts paliek jautājums, kāpēc FID iesaldēja visus Fondam pieejamos līdzekļus nevis konkrēto šaubu ēnas daļu?

FID rīcībai, iesaldējot Fonda tos līdzekļus, ko ziedojušas fiziskas personas no Latvijas pēc būtības pastarpināti, apvainojot šos cilvēkus nodarījumos, ko tie varētu nebūt veikuši. Šādai rīcībai varētu būt tālejošākas sekas. Tiek diskreditēta ziedošana pēc būtības un radīts bīstams precedents labdarības jomā, kas nereti Latvijā nodrošina tās funkcijas, ko valsts nespēj.

Jauns.lv turpinās sekot Fonda tālākā likteņa notikumu attīstībai.