FOTO: šādos namiņos tagad savus darbiniekus izmitina daži britu lauksaimnieki
Lielbritānijā, kur Covid-19 pandēmija paātrināja sekas, kuras lauksaimnieki gaidīja Brexit dēļ, kad bija bažas, ka tūlīt tik akūti trūks sezonālu darbinieku, ka parādījās raizes, vai vispār izdosies no lauka novākt ražu, aktuāls jautājums ir par darbaspēka izmitināšanu saimniecību tuvumā. Uzņēmums “Bunkabin” lauksaimniekiem piedāvā visai ērtas portatīvās mājiņas, kur strādnieki var pārlaist nakti un vadīt savu brīvo laiku.
Lauksaimnieks Alekss Čāringtons no “Charrington Fruit Farms” stāsta, ka viņa pārstāvētajā saimniecībā radās vajadzība pēc personalizētākām telpām darbiniekiem, tāpēc viņš izvēlējās šī uzņēmuma piedāvātos namiņus. “Tas bija vienkārši tāpēc, ka viņiem bija mazākas, daudzveidīgākas telpas, kas aizņēma mazāk vietas un mūsu darbiniekiem piešķīra vairāk privātuma.”
Uzņēmuma piedāvātie mūsdienīgie namiņi izskatās šādi:
Lai neļautu ražai sapūt uz lauka, Lielbritānijas atbildīgās iestādes šogad īstenoja “Pick for Britain” projektu, kura ietvaros aicināja bez darba un dīkstāvē palikušos darbiniekus steigt palīgā ražas novākšanā. Zīmīgi, ka ar aicinājumu sabiedrībai nāca klajā pat princis Čārlzs, tādā veidā atainojot, cik ļoti nopietna ir situācija.
Pirmie darbinieki, kuri pieteicās šim projektam un palika strādāt, arī sāka dalīties savos stāstos par pieredzēto. Vienā stāstā izgaismojās tas, ka piedāvātie dzīves apstākļi ir tālu no spīdošiem. Iespējams, daudziem vietējiem pat nebija nojausmas, kā tiek novākta raža, kas nonāk uz viņu pusdienu galdiem, jo to paveica mazāk turīgu Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Kā zināms, arī daudzi Latvijas iedzīvotāji krīzes gados pārcēlās uz Lielbritāniju, lai kaut kā savilktu galus un varētu nodrošināt ģimenes.
Viens stāsts
“Kad es sāku, uz lauka strādāja 30 briti, bet pēc mēneša esam palikuši tikai pieci,” stāsta viens no darbiniekiem, kurš šogad atsaucies aicinājumam strādāt lauksaimniecībā Lielbritānijā, kur parasti nodarbināti cilvēki no Austrumeiropas, kā arī Latvijas.
Viens no darbiniekiem atklāja, kā viņam sokas zemeņu fermā, kur viņš strādā jau no aprīļa vidus. Viņa kolēģu vidū ir rumāņi, bulgāri, maķedonieši, moldāvi un angļi. Viņi visi dzīvo kopā treileru parkā fermas teritorijā un savā starpā satiek labi. Atslēgties no darba palīdzot rumāņu diskotēkas, alus dzeršana un futbola mači.
Viņš stāsta, ka visi vietējie darbinieki fermā ieradās pēdējā mēneša laikā, jo viņus iedvesmoja valdības aicinājumi steigt palīgā. Lai varētu strādāt sešus mēnešus fermā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, darbiniekam ir jāpiemīt noteiktām rakstura īpašībām, piemēram, jābūt laipnam, zinātkāram un “mazliet savādam”, tomēr daudz laika socializēties sabraukušajiem neatliek, jo darbs sākas 5 no rīta un viena maiņa ir 10 stundu gara, tāpēc nedēļa pārsvarā paiet strādājot. “Un tas ir grūti. Ļoti grūti. Tas, ka lielāko dienas daļu esi noliecies un novāc augļus, rada milzīgu slodzi ķermenim. Iespējams, tā nebūtu problēma, ja mēs būtu atbilstoši atalgoti un izmitināti. Realitātē tā nenotiek,” klāsta vietējais zemeņu novācējs. Viņš secina, ka Lielbritānijas zemās pārtikas cenas bijušas iespējamas tikai tāpēc, ka tiek taupīts uz darbinieku labsajūtas rēķina.
Darbinieks arī secina, ka bez nopietnas iepriekšējās pieredzes nopelnīt vairāk par minimālo algu nav iespējams. Pēc tam, kad tiek atskaitīta nauda par īri un citiem maksājumiem, alga stundā sasniedz aptuveni 7 britu mārciņas (7,80 eiro). Turklāt attieksme pret darbiniekiem bieži ir drausmīga. “Esmu redzējis, kā priekšnieki manus kolēģus apsaukā, pazemo un sauc par stulbiem,” viņš saka.
Arī sadzīves apstākļi ir bēdīgi – neraugoties uz to, ka pasaulē plosās Covid-19, saimniecības īpašnieks atteicies darbinieku vannas istabā sagādāt ziepes. Lai taupītu naudu, treileri, kuros mīt darbinieki, netiek pieslēgti pie komunikācijām, tāpēc nav tekoša ūdens un naktīs ir ļoti auksti. “Mums apgalvoja, ka treileri pirms mūsu ierašanās tiks iztīrīti. Tā vietā es atradu pelējumu un peļu izkārnījumus. Peles ir briesmīgi dzīvokļa biedri. Tās ir neglītas, netīras un negrib maksāt par īri,” ironizē brits.
Darbu šajā zemeņu fermā šogad sāka 30 briti, taču slikto apstākļu un zemās algas dēļ tagad palikuši tikai pieci. Darbinieks prognozē, ka nākotnē svaigu augļu un dārzeņu trūkums var kļūt par realitāti, ja audzētājiem neizodies piesaistīt un noturēt vietējo darba spēku, kā tas bijis šajā gadījumā.
Turklāt “Brexit” dēļ lauksaimnieki vairs nevarēs tik viegli atrisināt darbaspēka problēmas, uzaicinot sezonālos strādniekus, tāpēc viņiem būšot jādomā, kā risināt šo problēmu.
“Aizvien lielāka atkarība no vietējā darbaspēka šķiet neizbēgama. Bet ja saimniecības cer izmantot Covid-19, lai nodarbinātu ievērojamu daudzumu britu, tām būs jāmainās – sākot ar labāku samaksu, uzlabotiem sadzīves apstākļiem un labāku attieksmi pret darbiniekiem. Ja saimniecības nevarēs pielāgoties, var sanākt tā, ka princim Čārlzam šogad būs jāiztiek bez zemenēm,” viņš secina.
