Vitenbergs slavē Liepāju un norāda, ka tā ir labs piemērs attīstībai pēc vadošā rūpniecības flagmaņa zaudēšanas
Liepāja ir labs piemērs attīstībai pēc vadošā rūpniecības flagmaņa pilsētā - "KVV Liepājas metalurga" zaudēšanas, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SEZ pārvalde informēja, ka Vitenbergs šodien vienas dienas darba vizītē ieradās Liepājā. Liepāja vizītei izvēlēta vairāku apstākļu dēļ, bet galvenokārt, lai iepazītos ar Liepājas SEZ un tās kapitālsabiedrību darbu, kā arī Liepājas uzņēmējdarbības vides attīstības izvērtēšanai Satiksmes ostas pārvaldības modeļa kontekstā.
Ekonomikas ministrs atzinīgi novērtēja arī Liepājas uzņēmējdarbības vidi kopumā. "Liepāja ir labs piemērs visai Latvijai - kā strādāt un attīstīties, kad zaudēts vadošais rūpniecības flagmanis pilsētā - "Liepājas metalurgs", kas deva ievērojamu skaitu darbavietu liepājniekiem," pauda Vitenbergs. Pēc viņa teiktā, viena liela uzņēmuma vietā Liepājā ir radušies daudzi mazāki, un pēdējos gados notikušais ar tās uzņēmējdarbības vidi un rūpniecību ir tikai apsveicams.
Ekonomikas ministrs pauda uzskatu, ka Liepājas osta kā aktīva Liepājas speciālās ekonomiskās zonas daļa strādā veiksmīgi, atbilstoši tirgus apstākļiem. Viņš atzina, ka Liepājas kravu apgrozījuma samazinājums ir ievērojami mazāks, nekā citām Latvijas ostām, turklāt acīmredzama ir attīstība un vietējo kravu nozīme kravu apgrozījumā.
Vitenbergs vizītē apmeklēja arī Liepājas SEZ SIA "Pumac Liepāja" industriālo parku "Liepājas Biznesa centrs" un tikās ar tā īpašnieku - Dānijas uzņēmēju Larsu Fogu. Fogs atzina, ka ņemot vērā to, ka uzņēmuma pamatbizness ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, izšķiroša nozīme ir stabilitātei - investīcijas tiek plānotas 15-20 gadus uz priekšu, tāpēc jebkuras izmaiņas ietekmē uzņēmumu darbību un jaunu investoru piesaisti.
Ministrs apskatīja arī citus industriālos parkus, tajā teritoriju, kur top Liepājas industriālais parks. EM informēja, ka joprojām neskaidrs ir jautājums par to, kāds liktenis sagaida "KVV Liepājas metalurgs" martena krāsnis, kas joprojām ir valsts pārziņā un par kurām kārtējā izsole beigusies bez rezultāta.
"Drīzumā ir plānota vēl viena izsole, un ja arī tā noslēgsies neveiksmīgi, tad būs jāmeklē citi teritorijas attīstības scenāriji. Uzskatu, ka tā ir vēsture, ka lielu pilsētu centrā būtu jāatrodas metalurģijas uzņēmumam. Atbalstāma ir "zaļā" domāšana, kas tiek virzīta kā viens no attīstības virzieniem, attīrot teritoriju no vēsturiskā piesārņojuma un veidojot to par inovatīvu industriālu parku ar moderniem uzņēmumiem, kas rada pievienoto vērtību," pauda Vitenbergs.
Liepājas SEZ pārvalde šobrīd strādā kā iestāde, kā teritorijas pārvaldītājs, kas šo teritoriju pilnveido un iznomā uzņēmējiem, taču pati neveic uzņēmējdarbību. Tā atbalsta Liepājas SEZ teritorijā strādājošos uzņēmumus, kas tiešā veidā veic uzņēmējdarbību un tiešā veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā.
2019.gadā LSEZ kapitālsabiedrības nodokļos samaksājušas par 11, 25% vairāk, nekā gadu iepriekš. Aptuveni puse LSEZ kompāniju ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse - ostas un loģistikas uzņēmumi, kas kopumā nodrošina apmēram 2500 darbavietas. No 1997.gada līdz 2019.gadam Liepājas SEZ kapitālsabiedrības tehnoloģijās un būvniecībā ir ieguldījušas apmēram 319,1 miljonus eiro.
