Tirgotāji izstrādājuši vairākus priekšlikums, kā valsts varētu uzlabot nozari

Tirdzniecība ir būtiski svarīga, kā arī tā ir lielākā nozare Latvijas tautsaimniecībā. Tā 2018. gadā veidoja 26% no iekšzemes kopprodukta (CSP dati). Nozarē darbojas 81 000 uzņēmumu - 44% no kopējā uzņēmumu skaita valstī. Tirdzniecībā nodarbināti 158 000 strādājošo jeb ¼ daļa no visiem nodarbinātajim Latvijā. Bet vienlaikus daudzi uzņēmumi ir arī jutīgi pret ekonomiskiem satricinājumiem, jo 32% no tiem nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus.

Samazinās pircēju skaits, krītas apgrozījums

Šobrīd situāciju tirdzniecības nozarē var raksturot kā dziļu krīzi – pārtikas veikalu apmeklētāju skaits atsevišķos gadījumos samazinājies pat par 50%, bet citos tirdzniecības sektoros – vēl vairāk, līdz pat 80%. Nozares uzņēmumu apgrozījums ir dramatiski samazinājies, ko ietekmē dažādi faktori, piemēram, maksimālā pircēju skaita ierobežošana attiecība pret tirdzniecības zāles platību, kā arī  iedzīvotāju pirktspējas līmeņa krišanās saistībā ar dīkstāvēm, pārliecības trūkums par turpmāko situācijas attīstību u.c.

Apgrozījuma krituma dēļ daļa mazumtirgotāju ir aizvēruši tirdzniecības vietas vai ievērojami samazinājuši veikalu darba laiku. Tas noved pie mazumtirgotāju nespējas nodrošināt to darba apjomu,  kāds bija pirms ārkārtējās situācijas. Tādējādi, jau šobrīd nozarē nodarbināto skaits strauji sarūk un turpmāk šī tendence tikai pastiprināsies. Pieaugums attālinātā tirdzniecībā tikai daļēji kompensē pārējos tirdzniecības veidos radušos zaudējumus.

Ievērojot nozares ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, kā arī milzīgo nozarē iesaistīto darba ņēmēju skaitu, valdībai, lemjot par īpašu atbalsta pasākumu piemērošanu tirdzniecības nozares uzņēmumiem, ir iespēja būtiskā veidā ietekmēt valsts ekonomisko situāciju un ārkārtīgi lielas sabiedrības daļas labklājību.

Ko valdība varētu veikt situācijas uzlabošanai

LTA skatījumā papildus vispārējiem atbalsta pasākumiem, kas vērsti uz ekonomiskās situācijas stabilizāciju, nepieciešams sekojošs atbalsts tirdzniecības nozares uzņēmumiem:

Pasākumi nodarbināto aizsardzībai un darba vietu saglabāšanai tirdzniecības nozarē:

• Tirdzniecības nozares darbinieku atbrīvošana no sociālās apdrošināšanas iemaksām uz laiku vismaz līdz 2020. gada beigām, veicot maksājumu no krīzes atbalsta fonda. To varētu attiecināt uz darba algas daļu, kas ir zemāka par vidējo algu valstī.
• Nepieciešami atbalsta pasākumi, kas kompensētu darba slodzes samazinājumu (arī daļēju dīkstāvi). Šobrīd ieviestie dīkstāves pabalstu mehānismi nedarbojas attiecībā uz maiņu darbiniekiem, kuriem tiek samazināts darba stundu skaits (slodze). Piemēram, ja darba devējs var nodrošināt tikai 70% no parastās darba slodzes, tad zaudētos ienākumus kompensētu valsts pabalsts.
• Aicināt bankas uz krīzes laiku līdz 2020.gada beigām atvieglot aizdevumu un hipotēku līgumu noteikumus tirdzniecības telpu iznomātājiem, lai novērstu šķēršļus ieķīlāto īpašumu nomas maksas atlaižu piešķiršanai.
• Nepieciešams noteikt obligātas “kredītu brīvdienas” ar pazeminātu procentu likmi vai bez procentiem. Šobrīd banku piedāvājums pārskatīt kredīta atmaksas termiņu nav vērtējams kā pretimnākšana, jo, piešķirot kredīta atmaksas termiņa pagarinājumu, bankas kopsummā nopelna vairāk, aprēķinot procentus ilgākam laika periodam. Bankām jāatsakās no peļņas, kas ir saistīta ar līdzekļu atmaksas kavēšanos krīzes dēļ. Procentu atbrīvojumiem vajadzētu būt spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām un vēl sešus mēnešus pēc tās.

Specifiski pasākumi mazumtirdzniecības nozarē:

• Lai iepirkšanās un darba vide būtu droša, un lai ieviestu visas tirdzniecības vietām noteiktās prasības, uzņēmumi ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus. Izdevumu kopsumma nozarē pārsniedz miljonu eiro mēnesī. Ieviešot obligātos drošības pasākumus, valsts daļu izmaksu par sabiedrības veselības aizsardzību ir pārlikusi uz uzņēmējiem. Vairākas Eiropas savienības valstis ir kompensējušas šādas izmaksas tirdzniecības nozares uzņēmumiem. Aicinām arī Latvijā kompensēt dokumentāri pamatotu dezinfekcijas līdzekļu iegādi un dezinfekcijas pasākumu veikšanu, individuālo aizsarglīdzekļu iegādi (maskas, cimdi utml.), aizsargstikla sienu, marķējumu iegādi un uzstādīšanu, papildu tīrīšanu, informatīvo materiālu iegādi, informācijas kampaņās iedzīvotāju drošības sekmēšanai, psiholoģisko palīdzību.
• Paredzēt papildus atbalstu (grantus) sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kas uztur sociālo dialogu un sekmē valsts ekonomikas attīstību un krīzes pārvarēšanu, piedaloties darba devēju organizācijās.
• Laikā, kamēr nozarē tupinās krīze, būtu jāizvairās no izmaiņām nodokļu sfērā un tādiem normatīvo aktu grozījumiem, kuri nav tieši mērķēti uz krīzes pārvarēšanu, ārkārtējo situāciju valstī vai COVID-19 epidēmijas ierobežošanu, bet rada slogu uzņēmumiem, kuru darbība arī notiek ārkārtējā režīmā un ļoti ierobežotu resursu apstākļos. Jāizvairās no jaunu likumdošanas aktu veidošanas, jo pašreizējā situācijā nevaram pilnvērtīgi sniegt atsauksmes un uzņemties papildus ieguldījumus. Jāatliek ieviešanas termiņš pasākumiem, kas prasa papildus finansiālos resursus no tirgotājiem, piemēram, obligātais depozīts vai slēgtie skapji tabakas tirdzniecībai.
• Uz krīzes laiku jāsamazina valsts institūciju plānveida pārbaudes, auditi un citi uzraudzības pasākumi, kuru veikšana nav tieši saistīta ar krīzes pārvarēšanu, ārkārtējo situāciju valstī vai COVID-19 epidēmijas ierobežošanu. Valsts kontroles un uzraudzības institūciju (Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts policija, Valsts valodas centra, Konkurences padomes u.c.) kompetencē esošo nozaru uzraudzības plāni ir atbilstoši jāpārskata un rūpīgi jāizvērtē kontroles veikšanas nepieciešamība tieši šobrīd.
• Ievērojot to, ka tirdzniecības nozarei saistoši rīkojumi un noteikumi tiek ieviesti ārkārtējā režīmā un bieži vien jaunas prasības stājas spēkā nākamā dienā pēc to pieņemšanas, aicinām valsts un pašvaldības iestādēm pirms tirdzniecības uzņēmumu sodīšanas, brīdināt un vērst uzņēmēju uzmanību uz konstatētiem trūkumiem, kā arī sniegt ieteikumus jauno prasību ieviešanā, un praktisku atbalstu prasību ievērošanā (piemēram, palīdzot novērst drūzmēšanos pie tirdzniecības vietas vai konfliktus ar pircējiem, kuri nevēlas ievērot ierobežojumus).
• Turpinoties diskusijai par plānotajām nodokļu politikas izmaiņām, ir būtiski koncentrēties uz iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes veicināšanu, samazinot PVN likmi svaigajiem pārtikas produktiem. Novērojam, ka PVN un līdz ar to arī cenu samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir veicinājis cilvēku paradumus ēst veselīgāk un par vairākiem desmitiem procentu ir audzis šīs kategorijas pieprasījums. Turklāt pārtika Latvijā joprojām veido proporcionāli ļoti lielu ikdienas izdevumu daļu, tāpēc PVN samazinājums arī citiem pārtikas produktiem sniegtu iespēju būtiski uzlabot iedzīvotāju uztura kvalitāti un pārticību.

“Vēlamies akcentēt, ka tirdzniecības nozares uzņēmumi ar izpratni attiecas pret jaunieviestām prasībām tirdzniecībā, kuras palīdz sabiedrībai kopā pārvarēt epidēmijas uzliesmojumu. Esam izveidojuši nozares diennakts krīzes centru,” saka LTA prezidents Henriks Danusēvičs, “Vienlaikus, mēs aicinām ieklausīties tirdzniecības nozares uzņēmumu viedoklī un izvērtēt priekšlikumus par nepieciešamo atbalstu. Liela daļa no mūsu minētajiem pasākumiem neprasa papildu valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanu, bet tikai operatīvu, savlaicīgu un uz uzņēmējdarbības atbalstu orientētu lēmumu pieņemšanu. Atbalstot tirdzniecības nozari šodien, rīt tiks saglabātas desmitiem tūkstošu cilvēku darba vietas.”