Sabiedriskā labuma organizācijām piegriež skābekli
Katru gadu vairāki desmiti dažādu organizāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieprasa sev piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ko izskata sabiedriskā labuma komisija. Vairāki desmiti organizāciju ik gadu to saņem, bet dažām to nepiešķir vai tās zaudē jau piešķirto. Pašlaik Latvijā ir teju 3000 sabiedriskā labuma organizāciju.
Tomēr pēdējā gada laikā aizvien biežāk tiek runāts par sabiedriskā labuma organizācijas statusa sašaurināšanu, un labdarības organizācijas statusu tik vienkārši vairs nevar iegūt.
Nodokļu atlaides
Sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir labums gan pašām organizācijām, gan ziedotājiem, vistaustāmākais ir nodokļu atlaides.
Ziedotāji juridiskās personas, kas atbalsta sabiedriskā labuma organizācijas, kuru darbība ir “vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu”, gūst nodokļu atvieglojumus (ziedoto summu līdz noteiktam limitam neiekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē).
Tāpat nodokļus samazina arī ziedotājiem privātpersonām. Nodokļu atvieglojumi paredzēti arī pašām sabiedriskā labuma organizācijām.
Atsaka mākslas mecenātam
Zvērinātais advokāts Sandis Bērtaitis "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Tā kā mēs ar sievu esam mākslas mīļotāji un esam iepriekš ziedojuši šai jomai, izlēmām kopīgi nodibināt jaunu organizāciju – Mākslas un kultūras atbalsta fondu. Fonda vienīgais statūtos norādītais mērķis – veicināt un atbalstīt mākslas, kultūras un izglītības norises sabiedriskā labuma darbības veidā. Līdzšinējā praksē esam konstatējuši, ka mākslas jomas cilvēki primāri fokusējas uz mākslas aktivitātēm (kas ir pašsaprotami) un nav pieredzējuši privāto ziedojumu piesaistē. Tāpēc pamatideja bija saņemt fondam sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pašiem veikt ziedojumus fondam (iespēju robežās piesaistot arī citus ziedotājus) un tālāk ziedotos līdzekļus piešķirt vērtīgiem mākslas un kultūras projektiem, kuriem ir atteikts Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums vai vispār nav pieejams nekāds finansējums.”
Pēc fonda dibināšanas viņi iesniedza pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestam ar lūgumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, norādot turpmākās darbības plānu ar reālām iecerēm.
“Piedalījos sabiedriskā labuma komisijas sēdē. Man par pārsteigumu komisijas locekļi kopumā bija negatīvi noskaņoti un izrādīja noraidošu pozīciju. Arī Kultūras ministrijas deleģētā pārstāve Sintija Siliņa izteica šaubas par fonda darbību un skeptisku attieksmi, ka fondam vajadzētu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Balsojuma rezultāts – Kultūras ministrijas pārstāve atturējās balsot, viens balsoja par, bet pārējie komisijas locekļu nobalsoja pret,” stāsta Bērtaitis.
Viņš ir neizpratnē par noraidošo attieksmi, pieminot savu iepriekšējo devumu: “Pēdējos astoņos gados kultūras projektiem esmu ziedojis vairāk nekā 15 000 eiro. Privātie ziedotāji kultūras jomā nav gaidīti. Žēl! Iepriekš lielākā daļa no maniem ziedojumiem tika novirzīti Ojāra Vācieša biedrībai, lai digitalizētu un izdotu dzejnieka paša ierunātās dzejas audio ierakstus. Valsts Kultūrkapitāla fonds atteicās piešķirt jebkādu līdzfinansējumu šim projektam, tāpēc nācās iztikt ar personīgo finansējumu. Albums Runā Ojārs Vācietis pērn saņēma Latvijas Muzeju biedrības gada balvu nominācijā Gada publikācija (monogrāfija, filma) 2019.”
Izpratne ir diezgan peldoša
Sabiedriskā labuma komisijā, kuru vada VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance, ir vairāku ministriju (Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības), kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
"Likums un Taisnība" visiem komisijas locekļiem jautāja, kāpēc sabiedriskā labuma organizācijas statuss atteikts Bērtaita dibinātājam fondam. Atbildes bija vienveidīgas: “Par komisijas darbu, lūdzu, vērsties pie Sabiedriskā labuma komisijas vadītājas Borances kundzes. Mēs nevaram komentēt komisijas lēmumus, to iemeslus un pamatotību.”
Vienīgi biedrības Retro auto muzejs pārstāvis Kārlis Orleāns, kurš konkrētajā sēdē nepiedalījās, bija runātīgāks. Viņš atzīst: “Izpratne par sabiedriskā labuma organizācijas statusu ir diezgan peldoša – vieniem tā var likties atbilstoša, citiem savukārt ne. Manuprāt, galvenais kritērijs ir tas, cik cilvēku no tā gūs labumu – desmit vai tūkstotis? Un arī šeit var būs dažāda izpratne. Ja tiek izveidotas desmit darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tā ir palīdzība, bet, lai nodrošinātu ekskluzīvu koncertu desmit cilvēkiem, tas jau ir diskutabli.”
Pēc Orleāna domām, atteikums Bērtaita fondam varētu būt saistīts ar to, ka tas bijis tikko dibināts un sevi vēl nav pierādījis darbos (kaut gan pats Bērtaitis ir – Red.). Šajā gadījumā mērķis, plāni un solījumi varētu būt nekas. Manā skatījumā, organizācijai ir jāaug un sevi jāpierāda, lai varētu pretendēt uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Agrāk sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķīra, balstoties arī uz mērķiem un plāniem, bet tagad ir jāpierāda, ka tu kaut ko dari.”
VID pret privātām interesēm
Valsts ieņēmumu dienests "Likumam un Taisnībai" skaidro: “Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, izvērtē arī Sabiedriskā labuma komisijas sniegto motivēto atzinumu par organizāciju atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai. Vērtējot sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, tiek ņemti vērā vairāki kritēriji. Viens no tiem – veiktās aktivitātes, projekti, pasākumi, kuri sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai.
Lēmumu var ietekmēt organizācijas veiktā darbība vai – tieši pretēji – darbības neesamība, vai ir sākti projekti, vai – tieši pretēji – sāktu projektu nav, vai sāktas tikai sarunas ar potenciālajiem partneriem; ir nepieciešams faktos dibināts pamatojums tam, cik nozīmīgs labums tiks sniegts sabiedrībai. Tāpat tiek vērtēts, vai darbība nav vērsta uz biedrības un nodibinājumu biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu.”
VID pērn pieņēmis 15 lēmumus par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu – 15% gadījumu. Tāpat pērn VID ir pieņēmis 80 lēmumus par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem.
Labās organizācijas divās kategorijās
Finanšu ministrija pagājušā gada nogalē rosināja iedalīt sabiedriskā labuma organizācijas tādās, kuru ziedotāji varēs saņemt nodokļu atlaides, un tādās, kuru ziedotāji tādas saņemt nevarēs. Sagatavots sabiedriskā labuma organizācijas sistēmas pilnveidošanas koncepcijas projekts, tomēr līdz galīgam lēmumam vēl paies pāris gadu, teikusi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece politikas jautājumos Laila Medina.
Parlamentā diskusijas par sabiedriskā labuma organizācijām, pēc visa spriežot, sitīs augstu vilni. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija Finanšu ministrijai jau atmetusi atpakaļ sagatavoto sabiedriskā labuma organizācijas likumprojektu, jo uzskatīja, ka šis loks nevis jāsašaurina, bet gan jāatbalsta.
Pērn publiskotā VID informācija liecina, ka Latvijā sabiedriskā labuma organizācijas statusu izmantoja vairāk nekā 2800 organizāciju visdažādākajās jomās – veselības, izglītības, kultūras, zinātnes, reliģijas un citās.
Par dažādību liecina jau nevalstisko organizāciju nosaukumi: Liepājas draudze Bhakti joga, dizaina attīstības centrs Stikla kalns, Cēsu dzīvnieku aizsardzības biedrība, Zemgales priekšpilsētas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju biedrība, Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība, Zemūdens mantojuma asociācija, Valkas Dāmu klubs, Jūrmalas teātra atbalsta biedrība un citas.
