Zviedrijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu lēmumiem pašlaik nav tiešas ietekmes uz "Swedbank" darbību Latvijā
Zviedrijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu lēmumiem pašlaik nav tiešas ietekmes uz "Swedbank" darbību Latvijā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā norādīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau 2016.gadā konstatēja trūkumus "Swedbank" darbībā, par ko piemēroja sodu 1,4 miljonu eiro apmērā un uzlika pienākumu novērst konstatētos trūkumus. Tādējādi šobrīd Zviedrijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu lēmumiem nav tiešas ietekmes uz "Swedbank" darbību Latvijā, un banka turpina darbu ikdienas režīmā.
FM uzsvēra, ka finanšu sektora kapitālais remonts ir bijusi viena no ambiciozākajām reformām šīs valdības laikā visas Eiropas Savienības (ES) mērogā. Tā ir ietekmējusi ES institūciju iniciatīvu par nepieciešamību izveidot centralizēti koordinētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības sistēmu ES.
"Swedbank" kā lielākajai bankai Latvijā ir būtiska loma mājsaimniecību nodrošināšanā ar banku pakalpojumiem, kā arī tautsaimniecības finansēšanā, norādīja FM. Līdz ar to FM pozitīvi vērtē, ka "Swedbank" bija pirmā banka, kas, reaģējot uz augošo satraukumu par Covid-19 vīrusa ietekmi, paziņoja par kredītbrīvdienu pieejamību saviem klientiem. FM aicina arī turpmāk "Swedbank" un citas komercbankas aktīvi iesaistīties uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstīšanā.
FM uzsvēra, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšana ir bijusi būtiska šīs valdības prioritāte pēdējos gados. Ir būtiski reformēta finanšu sektora uzraudzība, pilnveidots regulējums, sešus mēnešus pirms noteiktā termiņa ieviešot jaunākās ES prasības. Ir ieviesti tādi efektīvi mehānismi kā kontu reģistrs, visiem publiski pieejamas informācijas par patiesā labuma guvējiem pieejamība Uzņēmumu reģistrā un aizliegta čaulas uzņēmumu apkalpošana finanšu sektorā. Latvijas progresu pozitīvi novērtējušas arī starptautiskās organizācijas - Moneyval un Finanšu darījumu darba grupa (FATF). Līdz ar to FM uzsver, ka Latvijas banku sektorā šobrīd risku līmenis ir būtiski mazinājies.
Jau ziņots, ka Zviedrijas "Swedbank" piemērots četru miljardu Zviedrijas kronu jeb 360 miljonu eiro sods par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā.
Vienlaikus bankā norādīja, ka banku uzraugu Zviedrijā un Igaunijā secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem "Swedbank" iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un "Swedbank" apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro apmērā.
Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus.
Zviedrijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka "Swedbank" bijuši nopietni trūkumi naudas atmazgāšanas riska vadībā tās Baltijas valstu nodaļās. Bankas apzināšanās par naudas atmazgāšanas risku un tās procesiem, metodēm un kontroles sistēmām bija nepietiekama. Baltijas valstu operācijās arī nebija adekvātu resursu cīņai ar naudas atmazgāšanu, teikts Zviedrijas Finanšu inspekcijas paziņojumā.
Izmeklēšana parāda, ka "Swedbank" zināja par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijas valstīs. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kuros brīdināts par trūkumiem Baltijas valstu nodaļās un naudas atmazgāšanas risku, banka neveica pienācīgas darbības. Inspekcija arī atklājusi virkni gadījumu, ka banka nav sniegusi inspekcijai dokumentāciju un informāciju, kas retrospektīvā atklāja situācijas nopietnību, teikts inspekcijas paziņojumā.
Igaunijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka bankas Igaunijas nodaļā bijuši nozīmīgi trūkumi naudas atmazgāšanas riska kontroles sistēmās un banka nav ievērojusi prasības pret naudas atmazgāšanu.
Zviedrijā izmeklēšana par "Swedbank" naudas atmazgāšanas risku pārvaldību tās Baltijas valstu operācijās sākta 2019.gada aprīlī un aptvēra laika posmu no 2015.gada līdz 2019.gada pirmajam ceturksnim.
Inspekcija norāda, ka bankai noteiktais sods neapdraud tās pašreizējo biznesu vai klientus. Banka ir labi kapitalizēta un tai ir labs likviditātes rādītājs.
