Interneta lietošanas ēnas puse: tas, par ko sabiedrība neaizdomājas
Laikā, kad klimata pārmaiņas kļuvušas par aktuālu tematu sabiedrībā, vērts palūkoties uz saviem ikdienas paradumiem. Nenoliedzami teju ikviens no mums šodien ir izmantojis kādu no interneta pakalpojumiem. Informācijas meklēšana, atbildēšana uz e-pastiem, attēlu augšupielādēšana, mūzikas un video atskaņošana - šķietami pierastas ikdienas lietas, bet jautājums, cik oglekļa dioksīda tiek radīts enerģijas dēļ, kas nepieciešama datoru darbināšanai un piekļuves nodrošināšanai bezvadu tīkliem.
Kopumā 3,7 % (1,6 miljardus tonnu) no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām rada viedierīces, internets, datu centri un serveri, kas apkopo šo informāciju. Lankesteras universitātes pētnieks Maiks Hazas (Mike Hazas) BBC norādījis, ka šis skaitlis esot pielīdzināms apjomam, ko visā pasaulē saražo aviosabiedrības. Viņš norāda, ka šīs emisijas līdz 2025. gadam dubultošoties.
Lai arī patērētā enerģija, kas tiek izmantota, lai piekļūtu, piemēram, e-pastam, ir maza, tomēr pētnieks aicina paskatīties no citas puses, padomājot, cik cilvēku mūsdienās izmanto internetu. Dati liecina, ka 54% pasaules iedzīvotāju ik dienu veic kādu darbību internetā.
Lai arī daudzi uzņēmumi mūsdienās datu centros lieto atjaunojamo enerģiju, tomēr daudzviet joprojām enerģija tiek ražota no fosilā kurināmā sadedzināšanas.
Hazas arī vērš uzmanību uz nemitīgo tehnoloģiju atjaunināšanos. Patērētāji maina savas viedierīces pret jaunākām, pat neskatoties uz to, ka iepriekšējās strādā. Esot jāpadomā, kads kaitējums tiek nodarīts klimatam, regulāri ražojot un transportējot jauno tehniku.
Veids, kā izmantojam internetu un sūtām ziņas
Pārsteidzoši, ka daudzi cilvēki nekad nav aizdomājušies, ka kopējais siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms, sūtot e-pastu, SMS, fotogrāfijas - atšķiras. Kamēr surogātpasts rada 0.3 gramus, tikmēr ikdienas e-pasts ar pievienotu fotogrāfiju – 50 gramus. Lai arī surogātpasts rada nelielu apjomu izmešus, tomēr vērts aizdomāties, cik daudz šādi e-pasti tiek saņemti ik dienu un cik daudz cilvēkiem tie tiek sūtīti. Lai informāciju saglabātu, nemitīgi tiek darbināti datu centri. Datu serviss ”Cleanfox” ziņo, ka vidēji viens lietotājs katru gadu saņem ap 3000 nevēlamu e-pastu. Šis skaitlis kopumā esot pielīdzināms 28.5 kg oglekļa emisijām.
Pētnieki norāda, ka videi draudzīgāk esot sazināties ar īsziņu starpniecību. Viena šāda nosūtīta ziņa radot 0,014 gramus oglekļa. Tāpat atklāts, ka nosūtīt ziņu Facebook esot dabai draudzīgāk, nekā sūtīt e-pastu.
Saskaņā ar Google datiem vidusmēra pakalpojumu lietotājs - kāds, kurš katru dienu veic 25 meklēšanas vaicājumus, skatās YouTube video apmēram 60 minūtes, lieto Gmail kontu un piekļūst dažiem citiem interneta pakalpojumiem - rada 8 g oglekļa dioksīda ekvivalenta dienā.
Visvairāk ietekmi uz vidi rada video skatīšanās. Netflix norāda, ka kopējais enerģijas patēriņš pasaulē sasniedza 451 000 megavatstundu gadā, kas ir pietiekami, lai darbinātu 37 000 māju. Kompānija gan piebilst, ka iegādājas atjaunojamās enerģijas sertifikātus, lai kompensētu visu enerģiju, kas nāk no fosilā kurināmā avotiem.
Jāvērš uzmanība, ka daži, piemēram, YouTube skatījumi ir netīši. Nereti lietotāji YouTube izmanto kā fona troksni.
Haza aicina sabiedrību padomāt par saviem ikdienas paradumiem. Atteikšanās no nevajadzīgām reklāmām e-pastā vai e-pasta vietā aizsūtīta īsziņa neprasa daudz, bet šādi ir iespējams samazināt kopējo siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu.
