Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Šodienas senioriem ir vēl jelkādas pensijas, bet viņu bērni un mazbērni nevar būt droši. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Pensiju sistēmai nākotnē draud sabrukums 54

Bizness un ekonomika
23. februārī 05:42 2020. gada 23. februārī 05:42
  Kas Jauns Avīze
Latvijā 20 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam samazināsies par aptuveni 40% – ar tik draudīgu prognozi klajā nākuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

OECD pētījumā "Pensions at a Glance" 2019 kā darbspējīgu apskatījusi iedzīvotāju grupu 20 līdz 64 gadu vecumā. Šogad pensionēšanās vecums Latvijā 63 gadi un deviņi mēneši un turpmākajos gados tiks palielināts, līdz 2025. gadā sasniegs 65 gadus.

Pārāk maz strādājošo

Eksperti lēš, ka visās OECD valstīs kopumā līdz 2060. gadam iedzīvotāju skaits minētajā vecuma grupā samazināsies par desmit procentiem, bet Latvijā par teju 40 procentiem.
Eksperti uzsver, ka senioru īpatsvara pieaugums, vienlaikus samazinoties strādājošo skaitam, nākotnē radīs draudus pensiju sistēmai. Vietā piebilst, ka arī daļa strādājošo algas saņem no valsts un pašvaldību budžetiem, tātad no nodokļu maksātājiem.

Latvijas seniori strādā čaklāk

Vienlaikus secināts, ka nodarbinātība grupā no 55 līdz 64 gadiem Latvijā augusi salīdzinoši straujāk nekā citās OECD valstīs. Vidējais rādītājs ir aptuveni 17%, bet Latvijā tie ir gandrīz 30 procentu. Vēl tikai Vācijā, Slovākijā, Ungārijā un Nīderlandē ir novērojams straujāks pieaugums.

Senioru nodarbinātība Latvijā pieaugusi teju trīs reizes straujāk nekā 25 līdz 54 gadu vecuma grupā, arī šis pieaugums ir viens no lielākajiem OECD valstīs.

Prognozēts, ka līdz 2060. gadam Latvijā dzimstība pieaugs no pašreizējiem 1,72 līdz 1,8 dzimušajiem uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot Eiropas Savienības (ES) vidējo provizorisko rādītāju 2060. gadā – 1,7 dzimušie.

Drīz vajadzēs 100 000 darbinieku

Tomēr ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis norādījis, ka demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.
Pēdējo divu desmitgažu laikā dzimstība kritusies, tāpēc trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai šīs sistēmas funkcionēšanai jau līdz 2023. gadam papildus vajadzēs 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs “risināma tikai ar imigrāciju”.

Ekonomists skaidro, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, jau tagad būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus.

Citi šobrīd lasa

Katoļu “organizētā grupa” Latvijas budžetam varētu būt izkrāpusi 177 654 eiro. Kā savu turīgumu vērtē citas baznīcas? 18
Krievijā pilnīga kontrole ar sejas atpazīšanas kamerām: policija ierodas pēc tam, kad vīrietis tikai iznesis atkritumus 26
Lietuvas zinātnieki prognozē, kas valstī notiks pēc Lieldienu brīvdienām
Tēmas: Pensijas, OECD
Skatīt visus komentārus

Брэд Питт и Анджелина Джоли достигли важного соглашения, касающегося будущего их детей

«Охотница за деньгами»: хакеры взломали новый сайт Меган и Гарри и зло подшутили над герцогиней