Latvijā 2019. gada otrajā ceturksnī bija 30 500 brīvu darba vietu; visvairāk darbinieku trūkst tirdzniecībā
foto: LETA
Pārdevēja Rīgas Centrāltirgus piena paviljonā.
Bizness un ekonomika

Latvijā 2019. gada otrajā ceturksnī bija 30 500 brīvu darba vietu; visvairāk darbinieku trūkst tirdzniecībā

Jauns.lv / LETA

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji 30 500 brīvu darba vietu, kas ir par 5900 jeb 23,8% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2019. gada otrajā ceturksnī bija vidēji 8600 brīvu darba vietu, kas ir par 19,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet privātajā sektorā - 21 900, kas ir pieaugums par 25,6%.

No visām Latvijā pieejamajām darba vietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,9%, privātajā sektorā - 3,3%.

Savukārt aizņemto darba vietu skaits 2019.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, pieauga par 14 000 jeb 1,5%, sasniedzot 925 000, tostarp privātajā sektorā - par 13 700 jeb 2,2%, sasniedzot 635 100, bet sabiedriskajā sektorā - par 400 jeb 0,1%, sasniedzot 289 900.

Augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 5% no visām darba vietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā - 4,1%. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem, informēja statistikas pārvadē.

Šogad otrajā ceturksnī visaugstākais brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā bija valsts pārvaldē - 6,1%, būvniecībā - 4,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 4,3%, apstrādes rūpniecībā - 3,9%, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 3,5% - un transporta un uzglabāšanas nozarē - 3,4%.

Jūnija beigās augstākais brīvo darba vietu īpatsvars bija Rīgā - 3,7% no visām darba vietām galvaspilsētā jeb 19 400, savukārt zemākais brīvo darba vietu īpatsvars bija Vidzemes reģionā - 2% jeb 1200.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija augstākais brīvo darba vietu īpatsvars - 3,2%, kamēr Igaunijā tas bija 1,8%, bet Lietuvā viszemākais - 1,4%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs šogad otrajā ceturksnī bija 2,3%.