Izskan neadekvāti aspekti Ķirsona "Lido" Berlīnes biznesā - atklāti runā ēstuves zāles pārzine

Viņa ar pompu atklātajā Berlīnes „Lido” spēja izturēt tikai pirmās trīs darba dienas pēc tā darba uzsākšanas. Tad paņēma slimības lapu un aizlaidās no Gunāra Ķirsona impērijas. Pēc tam, kad vairāki Berlīnes latvieši portālam Jauns.lv pastāstīja par nebūšanām Ķirsona divos Berlīnes „Lido”, no kuriem viens jau slēgts, atsaucās vairāki bijušie „Lido” darbinieki, kuri strādājuši uzņēmuma restorānos Vācijas galvaspilsētā un atklāja vēl vairākus šokējošus faktus par „Lido” pirmsākumiem Berlīnē 2016. gada maijā.

Pirms šo stāstu publicēšanas Jauns.lv vēlējās saņemt „Lido” komentārus, vai tik tiešām tas nicinoši izturas pret saviem darbiniekiem, vai tik tiešām, pārkāpjot Vācijas likumdošanu, „Lido” pievīlējis atslēgas iekļūšanai tirdzniecības centrā „Alexa”, kurā atrodas viens no „Lido” bistro. Diemžēl uz šiem jautājumiem Jauns.lv saņēma tikai formālu atrunāšanos, ka „kopējais noskaņojums darbinieku vidū ir labs” un „visi darbinieki tiek nodarbināti saskaņā ar Vācijas likumdošanu un saņem Vācijas algu sistēmai atbilstošu atalgojumu”.

Vācieši „taisīja lielas acis”

Par laiku pirms vairāk nekā trim gadiem, kad Berlīnē tika atklātas „Lido” ēstuves, portālam Jauns.lv pastāstīja Berlīnes latviete Inita, kuras darbs Vācijas restorānu biznesā ir vairāku gadu garumā. Viņa šai biznesā nav iesācēja un no visas sirds vēlējās palīdzēt latviešu restorānam, tikai viss izvērtās ne tā, kā cerēts: „2016. gadā, kad „Lido” ienāca Berlīnē, tika meklēti vadošie darbinieki un oficianti starp berlīniešiem. Mani uzaicināja strādāt tirdzniecības centra „Alexa” „Lido” par menedžeri vai restorāna vadītāju. Vācijā dzīvoju jau ļoti sen un man ir liela pieredze tieši Vācijas restorānu jomā, ir bijis arī savs restorāns. Piekritu, lai gan samaksa bija tikai 16 eiro stundā. Es zināju, ka varu palīdzēt „Lido” šeit attīstīties, jo Latvijas modelis šeit cauri neiet. 

Restorāna vadītājas darbs bija saistīts ar sēdēšanu restorāna birojā, darbu ar papīriem un tamlīdzīgu. Tas mani galīgi neinteresēja, jo man patīk strādāt ar cilvēkiem. Tad man piedāvāja zāles pārzines darbu. Tas šķita daudz interesantāk.

Noslēdzu līgumu ar „Lido” no 2016. gada 1. maija, protams, pēc Vācijas likumdošanas, un sākām strādāt. Darbs sākās ar to, ka „Lido” cehā, kas atrodas Austrumberlīnē, no sākuma bija mācības. Man bija divi kolēģi: viens vācietis, bet otrs – restorāna menedžeris, Vācijas krievs, arī zāles pārzinis. Restorāniem vaļā vajadzēja vērties maija otrajā pusē, līdz tam bija mācības, sagatavošanās un tā tālāk. Mācības bija pilnīgi nesakarīgas, mani kolēģi vācieši arī „taisīja lielas acis”, jo tā Vācija nenotiek – mēs nesapratām mācību jēgu.

Nepērk mēnešbiļetes, uz darbu liek iet kilometriem garu ceļu

Pēc nedēļas mēs jau bijām savās darba vietās, iepazināmies ar kolektīvu – oficiantiem, kuri bija nesen Vācijā dzīvot uzsākušie latvieši. Un ar pavāriem un trauku mazgātājām, kuras Ķirsons bija atvedis no Latvijas. No Latvijas atvestie darbinieki strādāja ar Latvijas līgumiem, uz Vāciju bija noformēti komandējumā. Kad mani vācu kolēģi ieraudzīja, ka viņu darba stundas likme ir 2,65-3 eiro, viņi jautāja, kas tas ir? Kad teicu, ka tā ir stundas alga Latvijā, bija manāms šoks. Komandējums drīkstēja būt tikai divas nedēļas. Tad viņi lidoja mājās un uz nākamajām divām nedēļām lidoja jau citi darbinieki no Latvijas. Bet – pat ja esi noformēts komandējumā, darba likumdošanai ir jāatbilst tai valstij, kurā tu strādā.

Latvijas darbiniekiem Ķirsons īrēja brīvdienu dzīvokli Būlovštrāsē, kas ir piecu kilometru attālumā no restorāna „Aleksā” un četru kilometru attālumā no restorāna Šarlotes ielā. No Latvijas bija ieradusies Ķirsona „labā roka” Natālija, kura ar viņu esot kopā no pirmā restorāna atvēršanas Rīgā. Un Natālija ar darbiniekiem no Latvijas sāka apieties tā it kā viņa būtu vergturis. Natālijai teicu, ka tas neiet cauri. Uz to viņa man atteica: „U nas v Latvii tak” („Tā pie mums Latvijā ir”), uz ko atbildēju, ka pie mums Vācijā par to būs lielas nepatikšanas. Te ir spēcīga likumdošana, kura ir darbinieka, nevis darba devēja, pusē. Viņa Latvijas darbiniekiem pateica, ka viņi uz darbu un atpakaļ iešot kājām, bet es teicu, lai nopērk mēnešbiļetes, kuras pēc tam iedos otrajai komandējumā atsūtītajai grupai.

„Ja pīpēs, arestēs policija! Kas tas par murgu?”

Latvijas puses darbiniekiem bija jāstrādā sešas dienas nedēļā pa 12 stundām katru dienu. Viena brīva diena bija tikai tāpēc, ka te svētdienās tirdzniecības centri un veikali nestrādā. Citādāk viņi būtu strādājuši 14 dienas pa 12 stundām nonstopā. Tā ir klaja likuma pārkāpšana. Pret mums, vāciešu pusi, Natālija bija laipna, uzklausīja mani, bet pret latviešu darbiniekiem izturējās briesmīgi. Tajā momentā es un mans otrs vācu kolēģis sapratām, ka diez vai mēs gribam strādāt šādā gaisotnē... Tas nosita visu gribēšanu viņiem palīdzēt ar padomiem, kā un ko labāk darīt.

Kādu dienu, kad no „Alexa” administrācijas gāju lejā uz restorānu, redzēju, ka Latvijas pavāres un trauku mazgātājas notupušās aiz veikala miskastēm smēķē. Es jautāju: „Ko jūs darāt?”. „Mēs pīpējam”. Saku – pīpējiet, bet normāli, kā visi, apstājieties, apsēdieties veikala skvēriņā uz soliņa. Bet viņas saka: „Mums Latvijā pirms izbraukšanas bija sapulce, kurā stāstīja, ko mēs nedrīkstam darīt. Ja pīpēšot, policija arestēs”. Valstī, kur nav pīpēšanas aizlieguma, arestēs policija?! Kā vispār kaut ko tādu var pateikt! Cilvēki bija iebiedēti no visa..."

Augstprātīgais tonis

Tika atvestas mēbeles, katli un tā tālāk, viss bija jākārto. Man ar vācu kolēģi bija jāorganizē darbs, darbinieki sāka visu iekārtot. Vajadzēja nomazgāt lielos logus. Natālija teica, lai es saorganizēju logu mazgāšanas firmu. Atbildēju, ka mēģināšu, jo Vācijā viss jādara laicīgi, te ir daudzmiljonu valsts, Berlīnē vien četri miljoni. Uz visu jāgaida vismaz mēnesis. Tad mana kolēģe Daina teica, ka mēģinās saorganizēt, jo viņai esot paziņas vienā firmā. Viņa piezvanīja un jau uz nākamo dienu saorganizēja šo firmu. Nākamajā dienā mēs no rīta visu izdarījām, un mums bija pauze. Sēdējām, pļāpājām, kad ieradās Rita Auziņa ar savu draudzeni (es tā arī nekad nesapratu, kādu lomu viņa pilda) un sāka augstprātīgā tonī ar visiem runāt un jautāja, kāpēc neviens no darbiniekiem nemazgājot logus, kuri ir no pašas apakšas līdz pašai augšai. Bet to var izdarīt tikai profesionāļi, teicu, ka drīz būs logu mazgāšanas firma klāt. Bet, ja viņa grib citādāk, viņa var nobraukt stāvu zemāk un pie „Rossmann” nopirkt visu vajadzīgo logu mazgāšanai un sākt mazgāt. Tad viņas abas pagriezās un aizgāja...

„Tad tā lieta būtu policijā”

Manu vēl īsti nesākušos darbību „Lido” izbeidza viens gadījums, kas pielika punktu visam. Natālija man palūdza aiziet pie „Alexa” administrācijas, jo bija vajadzīga otra atslēga, kura der jebkurām koplietošanas telpu durvīm, tātad – centrālā atslēga. Ar vienu bija par maz. „Alexa” administrācijā man pateica, ka jāraksta iesniegums un divu nedēļu laikā varēs saņemt otru atslēgu. Kad to pateicu, Natālija sacīja, ka vajag tūlīt un tagad. Darba dienās beigās uzzināju, ka Berlīnes „Lido” atbildīgā darbiniece Ieva kopā ar kādu, kuram ir pazīstami turki, kas taisa atslēgas, ir nelegāli uztaisījusi otru atslēgu. Katrai centrālai atslēgai Vācijā ir jābūt nama pārvaldnieka atļaujai un tikai ar šo atļauju drīkst to darīt. Sapratu, ka būs lielas nepatikšanas, ka „Lido” darbība vēl īsti neiesākoties, var izbeigties, jo viņiem var anulēt ne tikai īres līgumu, atslēgu nelikumīga izgatavošana ir krimināllieta. Zvanīju Ievai, lai to pateiktu, arī Natālijai to pateicu. Viņa, būdama no Latvijas, to nezināja, bet nezināšana jau no atbildības neatbrīvo. 

Kad pirmdienas rīta atnācu uz darbu, Ieva pasauca mani malā, izvilka no somas papīru, uz kura bija teksts vācu valoda un teica – paraksti, lūdzu. Es izlasīju un teicu, lai viņa to savu papīru ieliek atpakaļ tur, no kurienes izņēma. Tekstā bija rakstīts, ka es, Inita, uzņemos atbildību par nelikumīgi uztaisīto atslēgu. Hallo!!! Mana kļūda bija tā, ka es to papīru nepaturēju, bet uzmetu viņai uz galda, jo, kad pēc tam tikos ar savu advokātu, viņš teica, ka diemžēl tagad vairs neko nevar izdarīt, vajadzēja to papīru, kas vēl bija ar roku rakstīts. Tad tā lieta būtu policijā.

Tajā pašā diena aizgāju pie sava ārsta un paņēmu slimības lapu, lai vairs nekad mūžā nesaistītos nekādās lietās ar „Lido”. Arī mans vācu kolēģis, uzzinot par šo gadījumu, todien paņēma slimības lapu. Par maija mēnesi mēs savas algas saņēmām, arī slimības naudu. Tā tas viss beidzās. Gribu piebilst, ka komanda, ar kuru uzsākām darbu, bija kolosāla, bet tas ļoti nepatika vadībai. Vairākas reizes Natālija man izteicās, ka es neesot stingra ar viņiem, savu maiņu, bet šeit šefs ir tādā pašā līmenī kā padotie, un tikai draudzīgas un laipnas attiecības spēj veidot darba atmosfēru, kur cilvēks ar prieku nāk uz darbu, un arī Ķirsons no tā tikai vinnētu. Bet viņam to nesaprast. Viņiem svarīgi – esmu šefs, bet jūs neesat nekas... Pilnīgs absurds!

Ķirsona bizness varbūt der Latvijai, bet ne Vācijai

Pāris reizes, intereses dzīta, pēc ilgāka laika iegāju vienā vai otrā Berlīnes „Lido”. Nekad tur cilvēku nebija, ēdiens neēdams, jo viss iepriekšējā dienā tiek sagatavots „Lido” cehā, bet nākamajā dienā tiek atvests un uzsildīts. Darbinieki nerunā ne vāciski, ne latviski, tikai krieviski, savākti ukraiņi, arī moldāvi ar pirktām Rumānijas pasēm, lai būtu Eiropas Savienības pilsoņi. Viņiem der minimālā 9,19 eiro stundas alga.

Uz Berlīnes multikulturālā fona „Lido” ēdiens nevienu neinteresē. Skābos kāpostus, ja kāds vēlas, iet ēst uz bavāriešu restorāniem. 2018. gada oktobrī tika aizvērts „Lido” restorāns Šarlotes ielā, bet Ķirsons nesenajā intervijā stāsta, ka vēl tikai domājot to vērt ciet. Ķirsona bizness varbūt der Latvijā, kur nav vai ir ļoti maza konkurence, bet tikai ne te. Piemēram, es stāstīju, kā vajadzētu strādāt un tirgot alu 2016. gada jūnijā, kad notika Eiropas čempionāts futbolā. Teicu, ka vajag tam gatavoties – likt iekšā un ārā lielos ekrānus, nāks cilvēki, dzers alu un skatīsies futbolu veselu mēnesi. Teica, ka nevajagot. Rezultāts nu redzams.

„Lido” pavāri izmanto „Ķirsona transportu”, lai aizlaistos no Latvijas

Tas, ko viņš (Ķirsons) stāsta, ka te neviens negribot strādāt, ir loģiski, jo viņš oficiantiem maksāja 2016. gada Vācijas minimālo stundas algu – 8,84 eiro (pašreiz tā ir 9,19 eiro). Kāpēc, lai kāds Vācijā dzīvojošais gribētu strādāt par minimālo algu, ja var labāk sēdēt mājās un tādu pašu naudu saņemt sociālajos pabalstos? Vairāk maksāt parastiem darbiniekiem negribēja. Jaunāko puišu (pavāru), kuri tika atvesti no Latvijas, mērķis bija tikt uz Vāciju, palikt šeit, dzīvot un strādāt pēc Vācijas standartiem. „Lido” brauciens uz Berlīni daudziem bija tikšana prom. Darbs te ir. Pavāri ir vajadzīgi visur, daudzi tā arī palika Vācijā, dzīvo un strādā šeit.

"Lido" skaidrojums par darbinieku sacīto

„Lido” vadība negribīgi un izvairīgi komentē iespējamās nebūšanas Berlīnē,  potālam Jauns.lv piesūtot vien „aculiecinieka foto”, ka tirdzniecības centrā „Alexa” esošajā „Lido viss ir kārībā un ka viss notiek atbilstoši Vācijas likumdošanai. Jautāta, vai ir bijušas kādas problēmas ar tirdzniecības centra „Alexa” atslēgu pievīlēšanu, „Lido” Mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja Inese Blaune Jauns.lv atbildēja: „Diemžēl šādas informācijas mūsu rīcībā nav, „Lido” iekšējās kārtības noteikumi ir pret jebkādu darbību, kas nav saskaņā ar likumu. Gribētos uzticēties cilvēku godaprātam normu ievērošanā, taču nevaram izslēgt dažādas cilvēciskas kļūdas vai nepareizi pieņemtus lēmumus”.

Savukārt par pašreizējo „Lido” darbību Berlīnē viņa pastāstīja: „Berlīnē šobrīd darbojas viens „Lido” restorāns „Ķirsons”, kurā uz šo brīdi strādā 18 cilvēki. Otra restorāna telpas Šarlotes ielā arvien ir „Lido” rīcībā, taču klientus aicinām apmeklēt restorānu „Ķirsons” tirdzniecības centrā „Alexa”.

Visi darbinieki tiek nodarbināti saskaņā ar Vācijas likumdošanu un saņem Vācijas algu sistēmai atbilstošu atalgojumu, un darbinieki, kuri ikdienā strādā ar klientiem, runā vāciski, ko savās atsauksmēs novērtē arī klienti. Kā jebkurā lielā uzņēmumā, kas ikdienā sadarbojas ar tūkstošiem cilvēku, var rasties konflikta situācijas, taču vienmēr esam atvērti un pieejami tās risināt tā, lai nonāktu līdz reālam rezultātam. Arī bijušie darbinieki ir aicināti sazināties ar uzņēmumu, ja, viņuprāt, ir kādas neatrisinātas saistības vai vienkārši – vēlme tikt uzklausītiem.

Kopumā „Ķirsons” klienti labi novērtē gan saņemto produkciju, gan servisu – “Google Reviews” “Ķirsons” tiek novērtēts ar atzīmi 4,4 no 5 un līdzīgi arī ceļotāju iecienītajā “Tripadvisor”, kur esam novērtēti ar 4,5 zvaigznītēm no 5. Cilvēki slavē pieejamās cenas un to, ka te iespējams sajusties kā mājās. Berlīnē ir ļoti plaša ēdienu izvēle un tiek pārstāvētas neskaitāmu valstu virtuves, un prieks, ka savā restorānā varam piedāvāt ieskatu latviešu mājas virtuvē. Piedāvājums arī regulāri tiek papildināts ar dažādiem sezonāliem jaunumiem, piemēram, auksto zupu, kas vāciešiem ir netipisks ēdiens”.