"Lursoft": patiesā labuma guvējus atklājuši 32 000 vietējo uzņēmumu
Patiesais labuma guvējs patlaban ir norādīts 31 800 Latvijas uzņēmumu, no tiem 28 300 šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā, informēja "Lursoft".
"Dati par patiesajiem labuma guvējiem dažkārt parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki," skaidroja "Lursoft".
Uzņēmums apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.
Nepieciešamību zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Šis likums paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.
"Moneyval" ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patiesā labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 000 komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7000, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā.
Pētījuma dati parāda, ka patiesais labuma guvējs ir norādīts 31 800 Latvijas uzņēmumu, no tiem 28 300 šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā. "Lursoft" aprēķinājis, ka vairums, tas ir, 79,5% no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir personas no Latvijas, bet 47 patiesie labuma guvēji ir nepilngadīgas personas.
"Lursoft" pētījums arī atklāj, ka 372 gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma dalībnieks ir ārvalstnieks, tā patiesais labuma guvējs tomēr ir Latvijas valstspiederīgais. 6,2% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.
Viena no šādām personām ir uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš patlaban ir patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, tajā pašā laikā viņam nepieder daļas nevienā no uzņēmumiem. Uzņēmējs ir patiesais labuma guvējs vairākos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tāpat arī firmā, kas piedāvā pašapkalpošanās automazgātuves pakalpojumus - SIA "Wash and Drive", AS "Skanstes biroju centrs", SIA "Mintos Finance" un citos. Kesenfelda intereses šajos uzņēmumos tiek pārstāvētas ar AS "ALPS Investments" starpniecību, tāpat arī ar Maltā reģistrētā "Dyonne Trading & Investments Limited" un citu kompāniju palīdzību. Kopš aizvadītā gada jūnija sākuma uzņēmumu skaits, kuros Aigars Kesenfelds reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, palielinājies par 19 firmām.
Arī Gunta Rāvja vārds bieži parādās uzņēmumu patieso labuma guvēju sarakstos. "Lursoft" izziņās atrodamā informācija liecina, ka Rāvis ir patiesais labuma guvējs 75 uzņēmumos, vienlaikus viņš ir arī septiņu uzņēmumu dalībnieks un ieņemt amatus 53 uzņēmumos. Gluži tāpat kā Kesenfeldam, arī Rāvja gadījumā pēdējā pusgada laikā palielinājies to uzņēmumu skaits, kuros persona reģistrēta kā patiesais labuma guvējs. Pagājušā gada jūnijā Rāvja vārds bija atrodams 68 uzņēmumu patieso labumu guvēju sarakstā, savukārt Ernesta Berņa - 56 uzņēmumu.
Personas, kuras ir patiesā labuma guvējas visvairāk uzņēmumos, ir Kesenfelds - 81 uzņēmums; Rāvis - 75 uzņēmumi; Džordžs Rors - 63 uzņēmumi; Bernis - 62 uzņēmumi; Moriss Tabačiničs - 62 uzņēmumi.
"Lursoft" aprēķinājis, ka piektā daļa no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir ārvalstnieki, tostarp viņu vārdi atrodami arī starp personām, kuras Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji reģistrēti visbiežāk.
ASV pilsoņi Rors un Tabačiničs ir patiesie labuma guvēji augsto tehnoloģiju uzņēmumā AS "Sidrabe", SIA "Ģipša fabrika" un citās kompānijās, tiesa, ASV iedzīvotāji nav biežākie patiesie labuma guvēji Latvijas uzņēmumos.
Pēc "Lursoft" datiem, priekšplānā šeit izvirzās kaimiņvalstis Krievija, Lietuva un Igaunija, aiz kurām seko Ukraina un Vācija. "Lursoft" izpētījis, ka patiesā labuma guvēju no Krievijas ir teju 2,5 reizes vairāk nekā, piemēram, no Lietuvas.
Ārvalstu tiešo investīciju statistika apliecina, ka Krievijas investori ir visaktīvākie līdzekļu ieguldīšanā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, jo pētījuma sagatavošanas brīdī savus līdzekļus 5519 Latvijas uzņēmumos ieguldījuši 5960 investori no Krievijas.
Tikmēr lietuvieši investējuši 2433 Latvijas uzņēmumos. "Lursoft" vērš uzmanību uz faktu, ka, neskatoties uz to, ka no Krievijas nākušie investori ir būtiskā vairākumā, atšķirība starp uzkrātajām investīcijām no Krievijas un Lietuvas ir tikai par 21,2%. Investori no Krievijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos uzkrājuši 688,51 miljonu eiro, kamēr lietuvieši - 542,71 miljonu eiro.
Visvairāk patiesā labuma guvēji Latvijas uzņēmumos reģistrēti no: Krievijas - 2090 patiesā labuma guvēji; Lietuvas - 844; Igaunijas - 761; Ukrainas - 658; Vācijas - 646.
Liela daļa no uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir iepriekš pieminētās personas, saistīti ar nekustamo īpašumu operācijām, norādīja "Lursoft". Tāpēc tieši šīs nozares uzņēmumi arī atrodami starp tiem, kuriem visbiežāk norādīti patiesie labuma guvēji. "Lursoft" apkopotie dati parāda, ka no šīs nozares uzņēmumiem patiesos labuma guvējus reģistrējuši 3110 komersanti.
Līdzīgi rezultāti ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kur patiesie labuma guvēji reģistrēti attiecīgi 2690 un 2365 uzņēmumiem.
