ABLV grupas uzņēmums "New Hanza Capital" kļūst par vienīgo "NHC 5" īpašnieku

Tādējādi "New Hanza Capital" īpašumu portfelis papildināts ar diviem objektiem Rīgā - biroju ēku Elizabetes ielā 23, kuras kopējā platība ir 4324,9 kvadrātmetri, un biroju telpām Elizabetes ielā 21A-102, kuru kopējā platība ir 688,1 kvadrātmetrs. Darījuma īstenošanai izmantoti uzņēmuma finanšu līdzekļi, kā arī aizņēmums.

"Minētā darījuma summa tiks iekļauta likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas pārskatā par 2019.gada janvāri pozīcijā "Nauda no atgūtajiem ieguldījumiem", kas tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"," piebilsts paziņojumā.

Vienlaikus bankas pārstāvji skaidro, ka, ievērojot sākto "ABLV Bank" likvidāciju, tās turpmākajās prioritātēs nav nekustamā īpašuma attīstīšana un pārvaldīšana, līdz ar to tiek veikta grupas nekustamā īpašuma uzņēmumu pakāpeniska sagatavošana pārdošanai, kas ir viens no bankas likvidatoru uzdevumiem.

"New Hanza Capital" dibināta 2006.gadā. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir "ABLV Bank" īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Uzņēmuma komercīpašumu portfelī ir VEF biroju ēkas, "airBaltic" centrālais birojs lidostā "Rīga", loģistikas centri Rīgā un Ķekavas novadā un citi īpašumi. Kopējā iznomājamā telpu platība pārsniedz 75 000 kvadrātmetru. "New Hanza Capital" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu, savukārt licence kredītiestādes darbībai bankai anulēta no 2018.gada 12.jūlija.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.