"Glock" kā Holivudas grāvējos par 320 eiro jeb - kādus ieročus likums ļauj nopirkt Latvijā
Diskusijas par civilpersonu tiesībām nēsāt šaujamieročus šobrīd īpaši aktualizējušās ASV, kur šī gada trijos mēnešos jau notikušas 14 traģiskas apšaudes skolās. Strīda vienā pusē ir nostājusies zināma daļa politiķu un vairums cietušo tuvinieku, savukārt otrā – šauteņu entuziasti un ietekmīgais ieroču lobijs. Tikmēr Latvijā izmērīt iedzīvotāju interesi par ieročiem ir gana grūti. Vēl retāk uzmanības centrā nonāk ieroču apriti kontrolējošie likumi.
Ja runājam par interesi, tad konkrētākā pieejamā informācija ir fiziskām personām izsniegto šaujamieroču (medību, sporta un pašaizsardzības) glabāšanas un nēsāšanas atļauju statistika.
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) sniegto informāciju līdz 2018. gada 1. janvārim šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas bija izsniegtas 33 273 fiziskām personām.
Interesanti, ka Latvijā šaujamieroču īpašnieku skaits ir gana mainīgs – gada laikā tas var svārstīties pat vairāk nekā par 1000 personām.
2017. gadā, piemēram, bija vērojams šaujamieroču īpašnieku skaita kritums – par 694 personām, taču Latvijas gadījumā izskaidrot šādas svārstības ar kādiem konkrētiem sociālpolitiskiem procesiem, šķiet, nebūtu viegli.
Atļaujas saņemšana izmaksās virs 100 eiro
Tāpat kā vairumā citu valstu, Latvijā, lai varētu iegādāties medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieroci (attiecas arī uz lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem), nepieciešams saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un pēc ieroča iegādes un reģistrācijas – ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.
Ieroču atļaujas izsniedz tā VP Reģionālā pārvalde, kuras pārziņā esošajā reģionā konkrētā persona dzīvo un grasās uzglabāt ieroci, kā arī munīciju.
Pirms šaujamieroča (izņemot medību šaujamieročus) pirmreizējās iegādes ir jānokārto kvalifikācijas pārbaudījums – jāapliecina prasme rīkoties ar to. Būtiski, ka eksāmens notiek tikai valsts valodā un tas nebūt nav bezmaksas - pirmreizējā eksāmena kārtošana izmaksās 65,46 eiro, savukārt atkārota kārtošana – 53,30 eiro.
Arī iesniedzot iesniegumu, ir jānomaksā speciāla valsts nodeva par ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu, kā arī par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšanu, ja vien persona nav atbrīvojama no noteiktās valsts nodevas saskaņā ar specifiskiem Ministru kabineta noteikumiem.
Tātad ar nepieciešamajām atļaujām arī Latvijā civilpersonas var iegādāties karabīnes (tostarp arī mazkalibra, pusautomātiskās), dažāda veida bises, kā arī pistoles un revolverus.
Uz jautājumu, vai Latvijā iespējams iegādāties arī ASV bēdīgi slaveno “Colt AR-15”, policijā skaidroja, ka “Colt AR-15” pārsvarā ir paredzēts militārām, dienesta un kolekciju vajadzībām, taču uz tā bāzes šaujamieročus ražo vairāki uzņēmumi.
Rezultātā katra atsevišķā uz “Colt AR-15” bāzes ražotā ieroča paredzētais lietojums no tehniskā skatpunkta var atšķirties.
“Lai precīzi noteiktu, kādam lietojumam paredzēts konkrētais ražojums, jāzin gan ražotājs, gan pilns markas un modeļa nosaukums,” informēja VP sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte. Ieroču klasifikators ir pieejams VP mājaslapā.
Lieki piebilst, ka Latvijā ieroču un munīcijas glabāšana un nēsāšana ir aizliegta personām, kuras sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas un personām, kuras kriminālprocesā ir apsūdzēto statusā. Papildus šiem eksistē vēl vairāki ar Krimināllikumā noteikto saistīti aizliegumi.
VP informēja, ka Latvijā tiek konstatēti atsevišķi gadījumi, kad noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek izmantots vai pielietots legāli iegādāts šaujamierocis. Vēl mazāk esot tādu noziedzīgu nodarījumu, kur šāds šaujamierocis ir izmantots vai tīši pielietots, tāpēc par negatīvām tendencēm šajā jomā īsti nevarot runāt.
Bez šaubām skaļākais noziegums Rīgā, kura izdarīšanai lietots legāli iegādāts un nēsāts šaujamierocis, ir slepkavība kinoteātrī ”Forum Cinemas” 2011. gada februārī.
Slepkava, jurists Nikolajs Zikovs, kuram, spriežot pēc viņa agrākajām publikācijām, šaujamieroču tēma ir īpaši tuva, filmas “Melnais gulbis” seansa laikā nošāva toreizējo bankas “Citadele” Aktīvu un pasīvu pārvaldības nodaļas vadītāju un Resursu pārvaldības daļas vadītāja vietnieku Aigaru Egli.
Egle bija četru bērnu tēvs. Viņš tika nogalināts meitas acu priekšā, kad netālu sēdošajam kino skatītājam aizrādīja par nepiedienīgi skaļu uzvešanos filmas laikā.
Psiholoģiskās pārbaudes nozīmē tikai īpašos gadījumos
Procesa ietvaros ir paredzēta arī standarta medicīniskā komisija, kuru var iziet, vēršoties pie sertificētiem speciālistiem, taču izrādās, ka psiholoģiskās pārbaudes nebūt nav obligāta lieta.
Kā portālam Jauns.lv skaidroja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatorās nodaļas vadītāja Dr. Inga Landsmane, pirmajā reizē personai, kura tīko saņemt ieroča iegādāšanās un nēsāšanas atļaujas, netiek nozīmētas psiholoģiskās pārbaudes.
Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums gluži vienkārši aizliedz šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju aizliegt personām, kurām diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas “dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus.”
“Ir gan specifiski gadījumi, kuros atsevišķām personām tomēr var tikt nozīmēta šāda pārbaude, taču pamatā psiholoģisko pārbaudi neveic arī tad, ja tiek pagarinātas iepriekš izsniegtās atļaujas,” skaidroja RPNC speciāliste.
Jāpiebilst, ka ievērojami stingrāki nosacījumi atļauju iegūšanai ir izstrādāti tiem, kuri reiz jau kādu iemeslu dēļ tās zaudējuši – šādus potenciālos ieroču nēsātājus rūpīgi izvērtē speciāla komisija, taču atgūt zaudētās tiesības tomēr ir iespējams.
Testos klīniskie psihologi veic stresa mērīšanas testus un izmanto dažādas metodes, lai izvērtētu personas asociāciju veidošanas paradumus, izdarītu secinājumus par cilvēka atmiņu, koncentrēšanās spējām un – kas svarīgi – emociju regulēšanas spējām. Šādas pārbaudes tipiski aizņem no 50 minūtēm līdz pusotrai stundai.
Latviešus interesē stroķi cenās no 600 līdz 1000 eiro
Viens no Latvijas visvairāk pieredzējušajiem praktiskās šaušanas profesionāļiem, Latvijas Praktiskās Šaušanas Centra (LPSC) instruktors un valdes loceklis vienā no vietējiem ieroču tirgošanas uzņēmumiem Ēriks Kaufmanis portālam Jauns.lv pauž, ka prasības, kuras uzliek ieroču un speciālo līdzekļu komerciālo apriti regulējošie likumi un normatīvie akti, ir diezgan stingras, bet nav neizpildāmas.
Runājot par ieroču pirkšanas tendencēm Latvijā, Kaufmanis norāda, ka ekonomisko un citu apstākļu dēļ ir iestājusies stagnācija: “Tendence ir viena – krīt iedzīvotāju pirktspēja. Interese par pašaizsardzības ieročiem nezūd, bet arī pirkšanas apjomi nepieaug.”
Ieročus visvairāk pērkot vīrieši. Pašaizsardzība kā iemesls šaujamā iegādei ierindojas starp medību vajadzībām un sportu.
Ļoti populāras esot Austrijas firmas “Glock”, vācu “Walther” un ASV “Smith&Wesson” ražojuma pistoles. Visvairāk tiek pirkti ieroči, kuri ir cenu kategorijā no 600 līdz 1000 eiro.
Munīcijas cenas mēdz pat ļoti atšķirties. Pistolēm, revolveriem, karabīnēm, bisēm, pneimatikai un gāzes ieročiem ir pieejamas patronas iepakojumos no 0,16 centiem līdz pat 3 eiro.
Šaujamos piedāvā arī interneta sludinājumos
Taču ieroči nopirkšanai ir pieejami arī interneta sludinājumu portālos. Tā, piemēram, ar gana lielu un daudzveidīgu izvēli izceļas populārais sludinājumu portāls "ss.com", kurā atrodama sadaļa “Civilieroči”.
Nekāda tirgošanās ar revolveriem “mežonīgo rietumu” stilā gan šeit nenotiekot. Kā skaidro LPSC speciālists, likumdošana paredz, ka fiziski ieroči internetā tirgoti netiek, tiek izvietoti tikai sludinājumi: “Kad atrodas pircējs ar ieroča iegādāšanās atļauju, ierocis tiek pārrakstīts policijā pie atļauju sistēmas inspektora”.
Latvijas ieroču likumi debates neizraisa
Latvija, par laimi, tik tiešām ir to valstu saimē, kuras nesaskaras ar nepietiekami kontrolētas šaujamieroču aprites radītajām problēmām un sekām. Arī tā dēvētā ieroču kultūra un tās izplatība vēsturiski, kā arī dažādu citu iemeslu dēļ nav sevišķi liela, salīdzinot, piemēram, ar ASV, kur vairākos štatos ir pieļaujams publiskās vietās nēsāt ieroci neaizsegtā veidā (Open Carry: kad personai piederošais ierocis ir iestiprināts makstī/turētājā tā, lai ir redzams apkārtējiem).
Jāpiebilst arī, ka vietējie ieroču entuziasti, atšķirībā no ASV domubiedriem, traci par salīdzinoši stingro likumdošanu neceļ.
Kaufmanis norāda, ka, runājot par drošības apsvērumiem, ieroču un speciālo līdzekļu aprites kontrole Latvijā ir pietiekoši korekta un stingra, taču vienlaikus ļauj interesentiem iegādāties dažādu veidu ieročus. “Vienmēr gan ir vieta uzlabojumiem,” piebilst speciālists.
