foto: LETA
"Latvijas Banku" pagaidām vadīs Rimšēviča vietniece
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
2018. gada 18. februāris, 13:51

"Latvijas Banku" pagaidām vadīs Rimšēviča vietniece

Jauns.lv/LETA

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prombūtnes laikā viņa darba pienākumus pildīs viņa vietniece Zoja Razmusa, norādīja bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Pēc viņa teiktā, atbilstoši likumam Latvijas Bankas darbību nodrošina bankas valde un padome sešu cilvēku sastāvā, kurā ir arī bankas prezidents. "Prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viņa vietnieks - šajā gadījumā viņa vietnieces Zoja Razmusa," sacīja Silakalns.

Latvijas Bankas padomē bez Rimšēviča un Razmusas darbojas arī Edvards Kušners, Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.

Viņš atzīmēja, lai arī ir svētdiena, šobrīd bankā jau no rīta puses darbojas Latvijas Bankas padome un valdes locekļi, lai nodrošinātu bankas operatīvo darbību. Vienlaikus viņš atgādināja, ka prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas padome ir lemtspējīga.

Silakalns uzsvēra, ka Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu u.c. uzdevumus.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.

Viņš nekomentēja KNAB veiktās izmeklēšanas darbības. "Vienlaikus uzsveram, ka savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, un esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā," norādīja Silakalns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros Rimšēvičam piemērojis aizturētā statusu.

"Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu," paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā sekojot līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus.

"Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai," apgalvo premjers.

Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

Jau vēstīts, ka naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām. Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.

KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no "Norvik bankas" lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.