Ekonomikas ministrija nākamā gada pirmajā pusgadā plāno veikt OIK sistēmas auditu

Viņš informēja, ka ministrija 18.decembrī sākusi publiskā iepirkuma procesu auditam par EM lēmumu pieņemšanas procesa atbilstības izvērtējumu, kuru plānots pabeigt divu mēnešu laikā. Savukārt līdz šā gada decembra beigām EM plāno sākt publiskā iepirkuma procesu pētījumam par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm, kuru plānots paveikt sešu mēnešu laikā.

Savukārt 2018.gada pirmajā pusē tiks veiks visu vairāk nekā 400 OIK saņēmēju audits, kura laikā tiks identificētas riska jomas un tiks izstrādāti ieteikumi normatīvu pilnveidošanai. Ašeradens norādīja, ka EM sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Būvniecības valsts kontroles biroju jau ir sākusi izstrādāt sistēmisku risinājumu OIK staciju auditam.

Uz komisijas sēdes vadītāja Ingmāra Līdakas (ZZS) jautājumu, cik šie auditi izmaksās, Ašeradens atturējās nosaukt konkrētu summu, vienīgi norādīja, ka tas nebūs lēti. "Tomēr jāsaprot, ka šīs izmaksas ir samērojamas salīdzinājumā ar tiem 234 miljoniem eiro, ko sabiedrība katru gadu maksā par OIK. Tāpēc ieguldījums auditā ir svarīgs, lai saprastu, kāda ir OIK sistēmas atdeve un vai sabiedrībai tas ir nepieciešams. Jau tagad skaidrs, ka esam obligāto iepirkumu veikuši neizdevīgi un dārgāk nekā citās valstīs. Jātiek skaidrībā, vai tiešām sabiedrībai katru gadu jāmaksā vairāk nekā 230 miljoni eiro," sacīja Ašeradens.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir veikusi dokumentu pārbaudi par 50 pieslēgumiem, pārbaudēs konstatējot neatbilstību noteikumu prasībās, bet tās nav sistemātiskas un sistēmas drošība nav negatīvi ietekmēta.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka, izvērtējot sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu, lai kontrolētu un uzraudzītu sistēmu. Tādējādi EM virzīs grozījumus noteikumos, lai šo situāciju mainītu.

Grozījumos paredzēts noteikt, ka termiņš obligātā iepirkuma sākšanai ir trīs mēneši. Tāpat paredzēts noteikt, ka uzstādāmās jaudas slieksnis ir 50% no sākotnēji piešķirtās. Plānots arī ražošanas kvotas samazinājums atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai 2018.gada beigās.

Grozījumos paredzēts arī paplašināts regulējums OIK saņēmēju staciju kontrolē - trīs reizes saīsināts pārkāpumu novēršanas termiņš, tiesības EM lemt par atļaujas atcelšanu pēc atkārtotiem brīdinājumiem un par būtiskiem pārkāpumiem, kā arī kontrole bez iepriekšēja brīdinājuma.

Plānotos grozījumus plānots izsūtīt starpinstitūciju skaņošanai līdz 29.decembrim, piebilda Ašeradens.

Ekonomikas ministrs Saeimas komisijas deputātus arī informēja par AS "Latvenergo" uzdevumā auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" veikto pieslēgumu izveidošanas kārtības auditu. Tajā secināts, ka AS "Sadales tīkls" darba organizācijā izmantota atšķirīga dokumentu lietvedības prakse, iekšējo normatīvo aktu prasības pildītas nekonsekventi, bet faktiskā darbība nereti atšķīrusies no iekšējo kontroļu prasībām.

Tāpat auditā konstatēts, ka arī pieslēgumu izveidošanas kārtības ārējais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, nav savstarpēji harmonizēts un rada interpretācijas iespējas par "Sadales tīkla" lomu un kompetenci. Arī SPRK noteikumu skaidrojums rada jaunu interpretāciju.

Audita rezultātā tapuši prioritārie ieteikumi "Sadales tīkla" darbības uzlabošanai. Tiek rosināta pārvaldības un lēmumu pieņemšanas centralizācija - centralizēta struktūra plānošanai, darbu vadībai un izpildei. Tāpat tiek rosināta stratēģisko kontroles procesu pilnveidošana, procedūru, procesu un dokumentu formu unifikācija.

Pēc veiktā audita "Sadales tīklā" tiek rosināta arī vienotas uzraudzības ieviešana, iekšējo normatīvo dokumentu aktualizēšana, lai nodrošinātu atbilstību ārējam regulējumam, kā arī procedūru digitalizācija, lai visi dokumenti un akti būtu tikai digitālā vidē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komisijas sēdē norādīja, ka valstij jābūt skaidrībai, kādi ir OIK sistēmas stratēģiskie mērķi. "Valstij jāpasaka uzņēmējiem, kurā brīdī un kā nonāksim pie konkurētspējīga elektrības rēķina, vai ir redzējums, kā piecos gados panākt, lai rēķins uzņēmējiem ir tāds, kā citur Eiropā. Patlaban nav sajūtas, ka OIK sistēmā ir darīts viss, lai "izķertu" neadekvātos gadījumus. Svarīgi ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai būtu nevis izlases kārtības pārbaudes, bet rūpīgs visa OIK segmenta izvērtēšanas darbs. Tāpat jābūt caurspīdībai par visiem pieņemtiem lēmumiem - kādas ir izsniegtas atļaujas, kāpēc tās ir izsniegtas, kāpēc tās pagarinātas," sacīja Endziņš.

Ašeradens piebilda, ka nākamgad un 2019.gadā tiks sasniegts spēkā esošo izsniegto atļauju maksimums, bet sākot no 2020.gada tas samazināsies un arī OIK ietekme uz tautsaimniecību būtiski mazināsies.

Jau ziņots, ka Ašeradens trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" teica pēc EM izveidotās Kontroles grupas veiktajām pārbaudēm OIK saņēmējiem trijām atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijām anulētas atļaujas. Atļaujas anulētas SIA "E Strenči" Strenčos, SIA "Elektro Rīdzene" Cēsu novadā un SIA "Energo Fortis" Līvānos.

Ministrs informēja, ka kopumā no 400 Latvijā darbojošām stacijām, 40 stacijas identificētas kā problemātiskas.

Saeimas komisijas sēdē Ašeradens informēja, ka septiņos gadījumos konstatēts, ka izsniegtā atļauja ir saglabājama, jo būvvalžu ekspluatācijā nodošanas akti ir izsniegti noteiktajos termiņos, "Sadales tīkla" akti izsniegti noteiktajos termiņos un šīs septiņas stacijas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Savukārt 29 stacijās EM vēl turpina izvērtēšanu, jo būvvalžu sniegtā informācija neapliecina šo staciju nodošanu ekspluatācijā. Šiem komersantiem ir pieprasīti skaidrojumi par faktisko situāciju un pēc atbilžu saņemšanas EM lems par izsniegto atļauju atcelšanu. Plānots, ka vairumā gadījumu EM šo izvērtēšanu pabeigs līdz 2018.gada februārim.

Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību, norādīja Ašeradens. Nepieciešamības gadījumā noteikti tiks piesaistītas arī tiesībsargājošās iestādes, kas jau šobrīd konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir piesaistītas.