Pilsonība kļuvusi par preci: Kipra un Malta to tirgo krievu bagātniekiem
Kipra atradusi jaunu peļņas avotu – Vidusjūras sala tirgo savu un vienlaikus arī Eiropas Savienības pilsonību Krievijas un Ukrainas miljardieriem, tostarp vainotiem korupcijā, raksta "Kas Jauns Avīze".
Kopš 2013. gada Kipra iekasējusi vairāk nekā četrus miljardus eiro, izsniedzot aptuveni 400 pasu pēc tā dēvētās zelta vīzas shēmas, raksta britu laikraksts "The Guardian". Šķiet neticami, bet viena pase izmaksājusi desmit miljonus eiro.
Izzog Krieviju, lai nopirktu Kipru
Laikraksts apgalvo, ka jaunpilsoņu vidū ir bijušais Krievijas Valsts domes deputāts un kādas lielas Ukrainas bankas dibinātājs, esot arī cilvēki ar lielu politisko ietekmi. Viņu vārdus gan nenosauc.
Programmu pilsonības maiņai pret investīcijām Kipra ieviesa 2013. gadā. Pretendentam jāiegulda divi miljoni eiro nekustamajā īpašumā vai 2,5 miljoni valsts uzņēmumos vai obligācijās. Krievijā sociālajos tīklos par to ironizē – izzog Krieviju, lai nopirktu Kipru. Šogad Eiropas Parlaments apspriedīs likuma labojumus, kas prasīs no bloka dalībvalstīm rūpīgi izvērtēt pilsonības pircējus.
Operdziedone nopērk Austrijas pasi
Kipra nav nekāda izlēcēja, Bulgārija pasi piedāvā daudz lētāk – par 100 000 eiro investīcijām, Ungārija prasa 250 000 eiro. Dārga ir Austrijas pilsonība – 10 miljonu eiro ieguldījums ekonomikā vai trīs miljonu ziedojums kādam projektam sabiedrības labā. To spējusi atļauties krievu operdziedātāja Anna Ņetrebko.
Pilsonību tirgo arī cita Vidusjūras sala – Malta. Starta cena ir 880 000 eiro, bet, jo lielāka ģimene, jo dārgāk katram no tās. Te nedarbojas princips – jo vairāk ņem, jo mazāk maksā.
Trīs ceturtdaļas no pirkuma summas jāieskaita Maltas Nacionālās un sociālās attīstības fondā, ko izmanto izglītībai, veselības aizsardzībai un jaunu darba vietu programmai. Pretendentam jāiegādājas nekustamais īpašums par vismaz 350 000 eiro vai uz pieciem gadiem jānoīrē mājvieta par vismaz 16 000 eiro gadā.
Cenas kāpj, mājokļi stāv tukši
Vairāk nekā 80% Maltas jaunpilsoņu izvēlas īri, bet daudzi mājokļi paliek tukši – acīmredzot galvenais bijis iegūt pasi, kas ļauj brīvi ceļot pa Šengenas zonu.
Britu salā Džersijā bāzētā firma "Henley and Partners" konsultē uzturēšanās atļauju un pilsonības jautājumos, tai ir biroji 25 vietās pasaulē, tostarp Rīgā.
Firmas šefs Kristiāns Keilins BBC atklāj, ka klientu vidū ir amerikānis ar lieliem ieguldījumiem Itālijā un Nīderlandē. “Katrā no šīm valstīm viņam vajadzētu saņemt darba atļauju. Bet, iegādājoties Maltas pilsonību, viņš uzreiz atbrīvojas no šīm problēmām,” stāsta Keilins.
Bagātie bēgļi no Jemenas
Pasu pircēji veicina cenu kāpumu – nekustamajiem īpašumiem tās pieaug par 7% gadā, īrei – par desmit procentiem. Tomēr par pilsonības tirgošanu atbildīgās valdības aģentūras "Identity Malta" vadītājs Džonatans Kardona iebilst, ka ir arī ieguvumi: “Kāds uzņēmējs ieguldīja Maltas ekonomikā 70 miljonus eiro. Vēl viens šeit atver farmācijas fabriku, bet vēl viens IT kompāniju.” Pilsonības tirgus devums ir vairāk nekā 220 miljoni eiro – 2,5% no Maltas iekšprodukta.
Šo pircēju vidū ir ne tikai amerikāņu multimiljonāri. Amara al Sadi (21) ir no Jemenas, pirms diviem gadiem viņas ģimenei ar ANO reisu izdevās izbēgt no pilsoņu kara un teroristu plosītās valsts.
Viņiem paveicās – Amarai, viņas vecākiem, četriem brāļiem un māsām ir Maltas pases un pašu nopirkta māja. Nav jāmitinās teltī bēgļu nometnē, var iegūt izglītību, un kaimiņi viņus ir pieņēmuši. Šie bēgļi varēja atļauties kļūt par Maltas pilsoņiem.
