Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

„Parex bankas" slēgšana valstij izmaksātu trīs miljardus latu

Bizness un ekonomika
2009. gada 30. septembrī 08:53 2009. gada 30. septembrī 08:53
 
"Parex bankas" slēgšana valstij būtu izmaksājusi trīs miljardus latu. Aizverot banku, Latvijas valstij uzreiz būtu saistības pret noguldītājiem 660 miljonu latu apmērā.

"Parex bankas" slēgšanas gadījumā turpinātos noguldījumu izņemšana no pārējām bankām un, iespējams, būtu jāslēdz vēl četras līdz piecas no citām bankām.
Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka, sizverot "Parex banku", Latvijas valstij uzreiz būtu saistības pret noguldītājiem 660 miljonu latu apmērā, jo to paredz noguldījumu aizsardzības prasības.

"Parex bankas" slēgšanas gadījumā turpinātos noguldījumu izņemšana no pārējām bankām un, iespējams, būtu jāslēdz vēl četras līdz piecas no citām bankām, kuras šobrīd Latvijā turpina sekmīgi darboties. Savukārt šo banku aizvēršana no noguldījumu garantiju fonda izmaksātu vēl 700 miljonus latu, iespējamo situāciju raksturoja centrālās bankas vadītājs.

Sešās aizvērtajās bankās varēja būt arī apmēram 250 miljoni latu valsts un pašvaldību naudas. Turklāt šajās bankās būtu iesaldēti Latvijas valsts un uzņēmumu līdzekļi, skaidroja Rimšēvičs. Rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts būtu krities vēl par vairākiem procentiem un nodokļu ieņēmumi valstī kristos vēl straujāk. Tādējādi zaudējumi no "Parex bankas" slēgšanas būtu trīs miljardi latu, secināja Rimšēvičs.

Viņš akcentēja, ka bankas pārņemšana nekādā gadījumā nenotika tās bijušo īpašnieku labā.

Viņš piebilda, ka ieguvums no bankas pārņemšanas ir acīmredzams, proti, ir stabilizēta banku sistēma, finanšu sistēma un ekonomiskā situācijā, pretējā gadījumā Latvijas ekonomikas kritiens būtu nekontrolējams un daudz dziļāks.

Savukārt, runājot par Valsts kontroles pārbaudi par "Parex bankas" pārņemšanu, Rimšēvičs atzina, ka ziņojumā ir atspoguļotas arī nekompetentas lietas.

Pēc centrālās bankas vadītāja domām, nebija kļūda, ka pērn pēc bankas pārņemšanas uzreiz netika noteikti ierobežojumi naudas izņemšanai no bankas.

Valstij pārņemot banku, ierobežojumi uzreiz netika uzlikti, jo tā bija kļuvusi par valsts banku, un "kur vēl lielāka uzticība kā valsts bankai", teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas valsts, noguldot bankā naudu, nav neko zaudējusi, jo šiem noguldījumiem pretī ir ķīla kredītu veidā. Nauda tika ieguldīta, lai banku darbinātu un lai banka turpinātu operācijas.

Rimšēvičs arī piebilda, ka Latvijas Banka nebija klāt, kad līgumā par bankas pārņemšanu tika iestrādāti jautājumi par bijušo akcionāru depozītiem. Pēc Rimšēviča teiktā, šajā jautājumā Latvijas valdība "algoja advokātu kantori bez mums".

LETA/Foto:LETA

Citi šobrīd lasa

Kā Jāņu dienu svin citas tautas pasaulē? 2
Pasaulē populāri sportisti, kas "iznākuši no skapja" 5
Latvijas novadu cīņas: "Deviņvīri" testē, kādu alu izvēlēties Jāņu galdam 1
Pievienot komentāru

"За что ее жалеть? Борзая баба": зрители не прониклись откровениями экс-жены Аршавина 2

Агата Муцениеце в мини-шортах и тонкой майке подразнила округлым бюстом