Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

ASV ekonomists: SVF nosacījumi situāciju tikai pasliktina

Bizness un ekonomika
2010. gada 15. janvārī 09:03 2010. gada 15. janvārī 09:03
 
Vairumā gadījumā Starptautiskā Valūtas fonda nosacījumi situāciju ir tikai pasliktinājuši. Izpētīts 41 līgums, vairums no tiem bijuši apšaubāmi.

Ekspertiem ir šaubas, vai Starptautiskā valūtas fonda ieteikumi vienmēr balstās uz nopietnu analīzi.

Tā intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" sacīja ASV Ekonomikas politikas izpētes centra direktors Marks Veisbrots.

SVF ir bijuši aptuveni 50 līgumi, un lielākā daļa no šīm valstīm atgūsies no lejupslīdes. Jautājums ir, vai SVF tiešām palīdzējis viņiem atkopties, vai viņi izvirzīja tādus nosacījumus, kas krīzi tikai paildzināja, norāda Veisbrots.

"Mēs izpētījām 41 līgumu, un mūsu secinājums bija, ka vairumā gadījumu SVF nosacījumi situāciju tikai pasliktināja," sacīja Veisbrots, uzsverot, ka SVF arī mēdzot turēties pie dubultiem standartiem.

Kad ASV, Eiropa un Japāna piedzīvo recesiju, SVF aicina viņus tērēt vairāk, pazemināt likmes un palielināt budžeta deficītu. Taču viņi nekad neīsteno to pašu politiku attiecībā uz vidēja un zema ienākuma valstīm, tur parasti viss ir otrādi, norāda Veisbrots.

"Šādi dubultstandarti ir nopietna problēma, pietiek paskatīties uz Latviju," secina Veisbrots.

Viņš arī norāda, ka Latvijas valdībai joprojām būtu jāizskata citas iespējas, tajā skaitā arī lata devalvācija.

"Iekšējās devalvācijas ideja ir brutāla. Tas var prasīt gadus, lai tiktu galā ar šiem zaudējumiem," uzskata Veisbrots. "Tas nav iespējams. Precīzāk, tas ir iespējams, taču kaut kādā brīdī sabiedrībā to vairs nevarēs akceptēt."

Kā ziņots, Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem šogad plānojusi saņemt 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu), kas ir krietni mazāk nekā iepriekš prognozētie četri miljardi eiro (2,8 miljardi latu).

Par to liecina Finanšu ministrijas šodien sniegtā informācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Tiek plānots, ka Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijai sniegs atbalstu 700 miljonu eiro (490 miljoni latu) apmērā, bet Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piešķirs 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).

Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija - kopumā piešķirs vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu).

Pasaules Banka Latvijai piešķirs 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), bet Čehija, Polija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) - 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

Savukārt 2011.gadā EK Latvijai aizdos 200 miljonus eiro, Ziemeļvalstis piešķirs 900 miljonus eiro (630 miljonus latu), bet SVF - 400 miljonus eiro (280 miljonus latu).

Līdz šim Latvija jau ir saņēmusi atbalstu 3,3 miljardu eiro (2,3 miljardu latu) apmērā.

Tā 2008.gada nogalē Latvija no SVF jau saņēma 600 miljonus eiro (420 miljonus latu) ar atmaksas termiņu 2013.gada 27.decembris. Bet pērn augusta beigās Latvija saņēma vēl 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), kas jāatdod līdz 2014.gada 28.augustam. Aizdevumu procentu likme ir 2,352%.

EK Latvijai piešķīrusi jau 2,2 miljardus eiro (1,54 miljardus latu), kuri jāatmaksā līdz 2015.gada janvārim.

ERAB jau piešķīrusi 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Tiek uzsvērts, ka ERAB atbalsts nav aizdevums Latvijai, bet ieguldījums AS "Parex banka" akciju un subordinētajā kapitālā.

Savukārt Pasaules Banka pārskaitījusi 200 miljonus eiro (140 miljonus latu) ar sešu mēnešu LIBOR+2% likmi un atdošanas termiņu 2019.gada jūlijs.

LETA\

Citi šobrīd lasa

Kāpēc atkal uzrodas cistīts? Atbild urologs
"Cik var mani ķengāt!" - dziedātāja Samanta Tīna pukojas, ka viņu apvaino Lukašenko atbalstīšanā
Šausminoši video no Londonas: "Zirnekļcilvēks" piekauj veikala darbiniekus
Pievienot komentāru

Племянница принцессы Дианы вышла замуж за миллиардера

ФОТО: Дженнифер Лопес подтвердила воссоединение с Беном Аффлеком