Valsts un pašvaldību iestādes joprojām izšķērdīgas mobilo sakaru jomā

Latvijā kopumā ir gandrīz 1000 valsts un pašvaldību iestāžu, tomēr pērn un šogad mobilo sakaru jomā tās ir izsludinājušas vien 23 iepirkumus.

Telekomunikāciju nozare ir joma, kurā arī inflācijas pieauguma laikā tarifi nevis pieauga, bet samazinājās, atgādina Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā operatoru akciju piedāvājumus, Latvijā tarifi vidēji ir samazinājušies par 30%.

Patlaban valsts un pašvaldību iestādes ļoti gausi izsludina iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, līdz ar to vēl joprojām liela daļa no tām par sakariem pārmaksā, laikrakstam akcentē "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Turklāt Latvijā vēl aizvien ir valsts un pašvaldību iestādes, kuras līgumus par mobilo sakaru pakalpojumiem ir slēgušas 90.gadu laikā.

"Tele2" aprēķini liecina - ja visas valsts un pašvaldību iestādes sāktu izmantot mobilo sakaru pakalpojumus par pašreizējām tirgus cenām, divu gadu laikā būtu iespējams ietaupīt vismaz 3,5 miljonus latu.

Par to, ka valsts un pašvaldību iestādes var ietaupīt šajā jomā, "Tele2" pārliecinājās šā gada laikā. Pavasarī operators izsūtīja 350 vēstules valsts un pašvaldību uzņēmumiem ar aicinājumu rīkot mobilo sakaru iepirkumu procedūru, kopumā atsaucību izrādīja 98 valsts un pašvaldību iestādes. Rezultātā attiecīgās iestādes izmaksas par mobilo sakaru pakalpojumiem ir samazinājušas par 30%-50%. Piemēram, Rojas novada dome un Engures novada dome, rīkojot iepirkumus, ietaupīja 50% un vairāk par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Pēc "Tele2" aprēķiniem, 98 valsts iestādes nākamo divu gadu laikā kopumā ir ieguvušas ietaupījumu 355 000 latu apmērā. Turklāt 80% gadījumu šīs iestādes izdevumus par sakariem, pēc "Tele2" komercdirektora Jāņa Spoģa teiktā, samazināja, sazinoties ar vēsturisko operatoru - "Latvijas Mobilo telefonu" (LMT) - un spējot panākt zemākas cenas.

Kopumā līgumus ar mobilo sakaru operatoriem vajadzētu pārskatīt pēc 2-3 gadiem, aicina Lelis.

"LMT vienmēr ir atbalstījis godīgu konkurenci un piedalījies arī valsts uzņēmumu izsludinātajos konkursos. LMT kā tirgus dalībnieks un mobilo sakaru pakalpojuma sniedzējs aktīvi seko līdzi visiem izsludinātajiem iepirkumiem, katru no tiem izvērtējot individuāli un veidojot piedāvājumu. Tendence, ko redzam - aizvien nozīmīgāks ir nevis cenas jautājums, bet gan saimnieciskais izdevīgums un kvalitāte," laikrakstam uzsver LMT Klientu apkalpošanas dienesta direktors Viktors Locāns, vēršot uzmanību uz lielajām LMT investīcijām infrastruktūrā. "Atšķirībā no konkurentiem, LMT sakaru un pakalpojumu kvalitāte vienmēr bijusi pirmajā vietā."

Locāns norāda, ka LMT ir vislielākais bāzes staciju skaits Latvijā (1880), kas nodrošina tīkla pārklājumu vairāk nekā 99%, bet ātrgaitas interneta pārklājums pieejams 88% Latvijas teritorijas.

"LMT investīcijas tīkla attīstībā ievērojami pārsniedz citu Latvijas mobilo sakaru operatoru ieguldījumu," apgalvoja LMT Klientu apkalpošanas dienesta direktors.

Patlaban LMT kapitālieguldījumi pārsniedz 300 miljonus latu, šogad plānotās investīcijas ir 18 miljoni latu, no tām desmit miljoni latu investēti pirmajā pusgadā.

Valsts un pašvaldību iestādēm vienmēr jābūt ieinteresētām iegūt tām piemērotāko un lētāko telekomunikāciju risinājumu, uzskata trešā mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" sabiedrisko attiecību menedžere Lita Grafa.

Pēc "Bite Latvija" novērojumiem, mobilo sakaru publiskajos iepirkumos būtu jāveic trīs būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, līgums piecu gadu vietā būtu jāslēdz uz gadu. "Skaidri redzams, ka bieži vien rēķins, kas jāapmaksā daudzām pašvaldības vai valsts iestādēm, ir "kosmisks" - neadekvāti liela summa par mobilajiem sakariem, kas neatbilst šodienas tirgus situācijai," pamato Grafa.

Otrkārt, operators vēlas redzēt lielāku caurspīdīgumu publiskajos iepirkumos, lai, tajos piedaloties, ir pilnīga pārliecība, ka tiek ievēroti godīguma principi.

Treškārt, uzraudzības iestādei - Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) - būtu jāpievērš lielāka uzmanība prasību pamatojumam, kas iestrādātas konkursu nolikumos. "Piemēram, lai nerodas situācija, kad konkursa nolikumā par mobilo sakaru iepirkumu lauku bērnudārzam iekļauta kāda dziļi specifiska tehnoloģijas nianse, kas šim bērnudārzam nebūt nav nepieciešama, toties šis šķērslis un nolikums atsijā daļu pretendentu, kas mobilos sakarus varētu nodrošināt," skaidro Grafa.

Līdzīgus novērojumus konkursa nolikumos atzīmē "Tele2". Piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvaldes konkursa prasībās bija iekļauts punkts nodrošināt viesabonēšanu uz Dominiku, Venecuēlu un Haiti. "Varbūt ir apmaiņas pieredze Eiropas Savienības teritorijā, bet uz Haiti? Varbūt kāds uz turieni ir jāuzsūta uz pāris gadiem atpūsties," ironizē Spoģis.

Lai valsts iestādēm palīdzētu izstrādāt adekvātas prasības, kuras iekļaut mobilo sakaru iepirkumos, 2009.gada rudenī, sadarbojoties ar LTA, tika izstrādāts standarta iepirkuma nolikums "mobilo sakaru pakalpojumi", atgādina Spoģis. Tie publiskošanai tika iesniegti IUB, taču divu gadu laikā birojs nav radis iespēju nolikumu publicēt.

Lai mainītu līdzšinējo situāciju, "Tele2" tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadību un tās Elektronisko iepirkumu departamentu par mobilo sakaru pakalpojumu iekļaušanu Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). "VARAM pret "Tele2" ierosinājumu attiecās pozitīvi, un šobrīd "Tele2" plāno tikties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai tos pārliecinātu par šāda kataloga nepieciešamību EIS," informēja Vancovičs.

Vienlaikus operators aicina veikt citas izmaiņas, lai nodrošinātu, ka mazajos iepirkumos no 3000 līdz 20 000 latu vērtējamie rādītāji tiktu publiskoti, tiktu nodrošināta publiska piedāvājumu atvēršanas norise, kā arī pretendentiem būtu liegta finanšu piedāvājumu pasludināšana par komercnoslēpumu. Tāpat "Tele2" rosina mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumus nodalīt no mobilo tālruņu iepirkumiem.