Pabriks: ar sankcijām nevar uzvarēt karu - tās ir tikai papildu elements
Ar sankcijām nevar uzvarēt karu - tās ir tikai papildu elements, trešdien Rīgā notiekošajā uzņēmēju forumā par drošību, noturību un izaugsmi nenoteiktības apstākļos, kas norisinās "Rīgas konferences" programmas laikā, pauda Ziemeļeiropas politikas centra vadītājs un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš norādīja, ka no vienas puses var teikt, ka sankcijas pret Krieviju tās sāktā kara Ukrainā dēļ darbojas. Tajā pašā laikā tās tomēr nedarbojas, jo bieži vien ir jautājums par efektivitātes līmeni.
Pabriks pauda, ka ne visām valstīm viedoklis par Krievijas agresiju Ukrainā ir vienots. "Mēs redzam, ka ir tādas valstis kā Ķīna, Irāna, protams, Ziemeļkoreja. Būtībā mēs redzam arī virkni valstu, sākot ar Indiju, kuras to vienkārši neredz no tāda aspekta, kā mēs Polijā, Baltijas valstīs, Somijā vai pat visā Eiropā," viņš sacīja.
Vienlaikus arī Eiropas partneru uztvere pret draudiem ir atšķirīga, lemjot par sankciju piemērošanu pret Krieviju, vērtēja Pabriks. Viņš pauda, ka joprojām atceras, kā bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele reiz paudusi, ka gāzesvads "Nord Stream" ir tīri biznesa projekts un tam nav nekādas ietekmes uz politiku vai ko citu.
Pabriks plaši nekomentēja Merkeles pēdējos izteikumus par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, vien norādīja, ka viņa aizgājusi pa kādreizējā kanclera Gerharda Šrēdera ceļu. Pabriks to nosauca par "šrēderizāciju".
"Par sankcijām es gribētu teikt, ka tad, kad mēs tās ieviešam, ir jāsaprot, ka ar sankcijām mēs nevaram uzvarēt karu. Tas ir papildu elements, ko mēs varam pastiprināt vai vājināt," sacīja Pabriks.
Vienlaikus Eiropas valdības, domājot par sankcijām, vienmēr skatās, cik ļoti tās kaitēs katrai valstij pašai. Un tad dažādi sankciju punkti tiek izņemti, novērojis Pabriks.
Viņš atzīmēja, ka, piemēram, Latvija nepērk gāzi vai naftu no Krievijas, bet tai pašā laikā citviet Eiropā no tā pilnībā ir gatavi atteikties tikai 2027.gadā. Pabriks uzsvēra - ja to spēja izdarīt Latvija, tad ir skaidrs, ka to var arī citas valstis, tomēr tas ietekmētu iekšpolitiku, politiķu vēlēšanas. "Un mēs redzam, kas tagad notiek vēlēšanu procesā Francijā un Vācijā," teica Pabriks.
Vienlaikus ļoti svarīgi ir arī sekot līdzi, lai pieņemtās sankcijas tik tiešām tiktu īstenotas, piebilda Pabriks.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība (ES) pārskata savu sankciju stratēģiju pret Krieviju - tā gatavojas nevis pakāpeniski palielināt spiedienu, bet gan ieviest krietni stingrākus ierobežojumus, pēc oktobra sākumā notikušā ES līderu neoficiālā samita Kopenhāgenā pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"Tagad ir pienācis laiks vēl vairāk palielināt spiedienu uz Krieviju. Mēs vairs nepiedāvājam pakāpeniskas sankcijas, bet gan daudz stingrākus pasākumus - enerģētikas, finanšu pakalpojumu un tirdzniecības jomā. Un tas viss jau ir iekļauts 19.sankciju paketē, kas pašlaik tiek apspriesta," pauda EK prezidente.
Jaunā pakete ir saskaņota ar ASV un tiks pieņemta tuvākajā laikā.
Galveno pasākumu vidū ir Krievijas naftas cenu griestu pazemināšana, maksājumu sistēmas "Mir" ierobežojumi, vairāku rūdu, metālu, ķīmisko vielu un sāļu eksporta aizliegums, sankcijas pret 45 Krievijas un ārvalstu uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krievijas militāro sektoru.
Turklāt ES plāno līdz 2027. gadam atteikties no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes un piemērot sekundārās sankcijas pret trešajām valstīm, kas palīdz Kremlim apiet ierobežojumus
