Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā 1445 latus atvēl valsts iestāžu uzturēšanai

Valsts budžeta miljoni šķiet abstrakta lieta - tik ilgi, kamēr nepaskatāmies, cik katra lieta izmaksā mums personīgi. Kamēr politiķi mēģina izveidot valdību, kas gatavotu nākamā gada budžetu un meklētu, kur griezt, lai nodrošinātu konsolidāciju, žurnāls „Lietišķā Diena” pēc Finanšu ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem aprēķinājis, cik vienam Latvijas iedzīvotājam šogad izmaksā valsts iestāžu un to funkciju uzturēšana (neieskaitot valsts speciālo budžetu). Lūk, aprēķinu rezultāti;

Valsts iestādes (latos gadā)

Valsts Prezidenta kanceleja – 1,03;

Saeima – 5,14;

Ministru kabinets – 2,09;

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – 1,08;

Tiesībsarga birojs – 0,25;

Valsts kontrole – 1,20;

Augstākā tiesa – 1,30;

Satversme tiesa – 0,32;

Prokuratūra – 6,36;

Centrālā vēlēšanu komisija – 0,03;

Radio un televīzija – 5,00.

Aizsardzības ministrija – 66,20;

Ārlietu ministrija – 11,36;

Ekonomikas ministrija – 48,48;

Finanšu ministrija – 232,23;

Iekšlietu ministrija – 67,25;

Izglītības un zinātnes ministrija – 140,30;

Zemkopības ministrija – 166,58;

Satiksmes ministrija – 125,49;

Labklājības ministrija – 93,93;

Tieslietu ministrija – 47,89;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 57,32;

Kultūras ministrija – 39,60;

Veselības ministrija – 201,50.

Dotācijas pašvaldībām – Ls 103,85.

Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotājs, pēc Kasjauns.lv aprēķiniem, valsts iestāžu uzturēšanai atvēlējis 23,80 latus, ministriju darbības nodrošināšanai – 1318,78 latus, bet pašvaldības dotējis ar 103,85 latiem. Visdārgāk izmaksā Finanšu ministrijas uzturēšana (Ls 232,23), bet vislētāk Centrālās vēlēšanu komisijas darba nodrošināšana – tikai trīs santīmi gadā.