Neparedzētām vajadzībām valstī iztērēti jau 40 miljoni
Lai arī dažāda veida neparedzētiem gadījumiem šogad bija atvēlēti 40 miljoni latu, tie faktiski jau ir iztērēti un iesniegtie pieprasījumi pārsniedz pieejamo naudu, šovakar ziņo Latvijas televīzijas raidījums ''de facto''.
Kamēr valdības sēdē ministri iestājas par fiskālās disciplīnas likumprojekta īstenošanu un jaunu, atbildīgu un ilgāka termiņa pieeju budžeta plānošanai, ministrijas būtībā visai vieglu roku un ar radošu pieeju savu budžetu robus mēģinājušas lāpīt ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Latvija šogad bija ieplānojusi, ka neparedzētiem gadījumiem pietiks ar 13 919 994 latu, plus vēl 26 831 800 latu, kurus piešķir ar Saeimas komisijas lēmumu. Tomēr, pētot, kam un kāpēc šī nauda dota, jāsecina, ka liela daļa atvēlēta nevis, piemēram, plūdu seku novēršanai vai trīnīšu māmiņām, bet gan lai atgūtu konsolidācijas procesā noīsinātos budžeta līdzekļus.
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nedrīkst būt kā kompensācijas mehānismam pēc budžeta konsolidācijas, atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne. ''Finanšu ministrija, vērtējot pieprasījumus, ir bieži norādījusi, ka ministrijām jāmeklē resursi savu budžetu ietvaros, lai finansētu vienu vai otru pasākumu, vai arī jāmeklē citas iespējas, kā optimizēt savus izdevumus,'' raidījumam saka Bāne.
Tā, piemēram, Latvijas Basketbola savienības izdevumu finansēšana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jau kļuvusi teju par Izglītības un zinātnes ministrijas tradīciju. Pērn savienībai tika 50 000 lati ikdienas tēriņiem, šogad - 50 000 lati, lai segtu nepareizi aprēķinātos izdevumus pasaules čempionāta rīkošanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Štāla skaidro, ka ''basketbola čempionāta U 19 rīkošanai līdzekļi bija piešķirti, bet, lai segtu faktiskās čempionāta izmaksas, kas tika apjaustas tikai uz čempionāta beigām, pietrūka 50 000 latu un tad mēs gājām pēc līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem''. Tomēr uz jautājumu, ko ministrija darītu, ja likums šādu iespēju nepieļautu, Štāla atbild: ''Tad viņi paši meklētu.''
Iepriekš atlikts, līdz kļuvis par neplānotu izdevumu Siguldas bobsleja trases aprīkojums un Rēzeknes augstskolas nepabeigtās ēkas konservācija. Šī ministrija prasījusi, bet valdība atteikusies no neparedzēto izdevumu kases ņemt naudu skolās lietoto programmatūru licencēšanai.
Pagājušā gada pieprasījumu līdere – Iekšlietu ministrija (IeM) kļuvusi pieticīgāka. Ja pērn miljoni aizgāja kārtējo izdevumu segšanai, tad tagad liela daļa naudas prasīta tiesas spriedumu izpildei un robežas demarkācijas darbiem. Piepeši meklēts un arī atrasts risinājums gadiem ilgajai problēmai ar kravas automašīnu rindas numurēšanu uz Latvijas Krievijas robežas. IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane ''de facto'' pauž viedokli: ''Tā īpaši mēs ļaunprātīgi nekad neesam gājuši prasīt, aizbildinoties ar to, ka tā ir pamatfunkcija, kurai vienkārši pietrūkst naudas. Ja ir šādas ārkārtas situācijas – tad mēs to pieprasām.''
Līdzekļi prasīti arī pamatfunkcijām, piemēram, lai varētu nopirkt skābekļa balonus ugunsdzēsējiem. Tomēr galu galā nauda iedota, tikai nevis no neparedzētiem gadījumiem, bet citas budžeta ailes - vairāk nekā 800 000 latu.
''Ministrijas ir radošas savos līdzekļu pieprasījumos, bet tas apjoms, kuru var pieprasīt neparedzamu pasākumu finansēšanai ir samazinājies, un lēmumi vairāk tuvojas tiem mērķiem, kas ir noteikumos," uzskata Bāne.
Ja sastādītu sava veida topu, kam no nezināmai vajadzībai noliktās valsts naudas ticis visvairāk, tad līderis būtu Labklājības ministrija. Tā uz šī rēķina saņēma 11 miljonus latu ģimenes valsts pabalstu izmaksāšanai. Pabalsti neparedzēti kļuva tai mirklī, kad nespēja vienojoties par iepriekš daudz apspriesto reformu.
Otro vietu ieņem Satiksmes ministrija. Arī tā pagājušajā rudenī sūkstījās par līdzekļiem, kas nokonsolidēti uz ceļu remonta rēķina. Bet tā bijusi gluži kā ieplānota izrāde ar laimīgām beigām, jo šogad vairāk nekā deviņi miljoni kompensēti ar naudu no neparedzētiem gadījumiem. Pirmajā trijniekā arī Veselības ministrija, kurai kompensēti seši miljoni latu, kas pietrūka slimnieku ārstēšanai.
Ar plānošanu gan tagad ministrijām jākļūst prātīgākām, jo nākamgad rezerve neparedzētiem izdevumiem būs ievērojami mazāka – tikai 17 miljoni latu. Bet no budžeta plāniem pilnībā ir izņemta krīzes gados ieviestā iespēja piešķirt vēl papildu naudu, lai mīkstinātu konsolidācijas kritienus.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
