Piena kari Latvijā. Vai piena vietā pērkam ar pulveri atšķaidītu ūdeni?
Kamēr vieni piensaimnieki apgalvo, ka piena kombināti piena vietā pārdod ar pulveri atšķaidītu ūdeni, otri ir svēti pārliecināti, ka pienu Latvijā ražo tikai no īsta piena.
SIA „Latvijas piens”, kurā apvienojušies vairāki Latvijas piena ražotāji un prāto par sava piena kombināta būvi Jelgavā, turpina konfrontāciju ar lielajiem piena ražotājiem. Pirms pusotras nedēļas laikrakstam „Diena” „Latvijas piena” valdes loceklis Raimonds Freimanis nāca klajā ar visnotaļ sensacionālu paziņojumu, ka pie mums piens tiek ražots arī piena pulveri atšķaidot ar ūdeni.
„Es domāju, ka noteikti. Piena deficīta brīdī, piemēram, ziemā, noteikti. Kā to patērētājs var zināt, nezinu,” tā „Dienai” teica Freimanis. „Tie uzņēmumi, kuri paši piena pulveri neražo, tā nedarīs, jo nekāda ekonomiska efekta tur nav. Bet tie, kuri paši ražo arī piena pulveri, brīžos, kad svaigpiena trūkst, var atjaukt to ar ūdeni, lai turpinātu savas piegādes veikaliem,» viņš skaidroja.
Savukārt Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks kategoriski to noraidīja un pauda viedokli, ka, iespējams, šāds „jūtīgs jautājums” pašreiz aizskarts, lai novērstu uzmanību no citām problēmām nozarē.
Šos apgalvojumus nekavējās pārbaudīt arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš nāca klajā ar paziņojumu: „Ja dzeramais piens tiek ražots no sausā piena pulvera jeb dehidrēta piena, tad šim produktam ir pavisam cits nosaukums – atjaunots piens vai rekombinēts piens. Pārtikas veterinārais dienests, veicot kontroles piena pārstrādes uzņēmumos, kontrolē arī šos jautājumus - lai nerastos tāda situācija, ka pie patērētāja nonāk produkts, kas patiesībā nav pasterizēts piens, bet ir atjaunots piens. Ņemot vērā mūsu kontroļu rezultātus, neesam konstatējuši, ka būtu gadījums, ka tiktu ražots atjaunots piens.”
Jau vēstīts, ka „Latvijas piens” ir iesniedzis tiesā prasību pret „Preiļu sieru” un LPCS par nepatiesu ziņu atsaukšanu un 20 tūkstošu latu kompensācijas piedziņu. Prasība tiesā iesniegta saistībā ar LPCS pārstāvja – akciju sabiedrības „Preiļu siers” vadītāja Jāzepa Šņepsta publiskajiem izteikumiem 15. martā, kad viņš apgalvoja, ka „Latvijas piena” jaunbūvējamā piena rūpnīca Jelgavā ir „naudas atmazgāšanas projekts”. Šis konflikts arī izraisījis „piena karus”, kuros patērētāji tiek biedēti ar „sliktajiem ražotājiem”, kuri piena vietā tirgo ar pulveri atšķaidītu ūdeni.
Šolks par „Latvijas piena” vadītāja Freimaņa paziņojumu laikrakstam „Diena” teica: „Ar šādu paziņojumu viņš ir nodarījis neiedomājamu kaitējumu nozarei. Piena nozares uzņēmumiem tagad būs jātērē milzīgi līdzekļi, lai pārliecinātu cilvēkus par pretējo. Lieta ir ļoti sensitīva. Arī pirms šāda paziņojuma cilvēkos bija neticība, kā īsti top piena produkti. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedri ir ielikuši milzīgas pūles, pierādot, ka viss ir kārtībā. Katrā piena uzņēmumā ir tā saucamā piena bilance, pēc kuras skaidri var redzēt, lūk, šeit ir piens, lūk, ir patēriņa normas. Ražojot jebkuru produktu, bet galā ir jāsanāk loģiskam rezultātam, kas tiek kontrolēts. Tikko pienu atšķaida ar ūdeni, tā garša absolūti izmainās, ja kāds tādu pienu nopirktu, tad viņš pēdējo reizi to darītu."
Viņš atzīst, ka tik tiešām no zemnieka tiek iepirkts piens ar vidējo tauku procentu 4%, bet veikalā pienu pārdod ar dažādiem tauku saturiem - 2% vai 2,5%, 3,5%. „Notiek ļoti vienkārši. Svaigu pienu vispirms atdzesē, pēc tam pienu uzsilda un separē. Separēšanas procesā piens tiek sadalīts divās daļās - vājpiens un saldais krējums. Saldajā krējumā tīri tehnoloģisku iemeslu dēļ ir vairāk par 40% piena tauku. Tātad, no vienas puses, mums plūst vājpiens un, no otras, - saldais krējums, kurus ar automātisku ierīču palīdzību jaucam kopā ar tādu aprēķinu, lai maisījumā mums sanāktu nepieciešamais tauku daudzums. Mēs šajā procesā neko ne pielejam, ne tvaicējam. Tas ir tas pats piens, kura frakcijas ir sajauktas kopā, tikai un vienīgi lai iegūtu noteiktu tauku saturu.”