Apšauba lietderīgumu valsts līdzdalībai LMT un vairākās citās kapitālsabiedrībās

Kā informēja PKC pārstāvis Vladislavs Vesperis, pie šāda secinājuma darba grupa nākusi, izvērtējot līdz šim iesniegtās anketas un uzklausot ministriju pārstāvju sniegto informāciju.

LMT, "Liepājas sērkociņos" un "Nagļos" valsts kapitāla daļu turētāja ir VAS "Privatizācijas aģentūra". Taču lietderīga neesot arī valsts līdzdalība tādos uzņēmumos kā AS "Rīgas kinostudija", kuras akcionāre ir Kultūras ministrija (KM), un SIA "Piensaimnieku laboratorija", kuras valsts kapitāla daļas tur Zemkopības ministrija (ZM).

Savukārt, izvērtējot gadījumus, kad kapitālsabiedrības darbība lielākoties vai pilnībā pēc būtības nav komercdarbība vai tā pamatā tiek dotēta no valsts budžeta un nodrošina valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, darba grupa secinājusi, ka ir pamatoti atteikties no kapitālsabiedrības statusa un turpināt līdzšinējo darbību publiskās aģentūras vai nodibinājuma statusā.

Minētais attiecināms, piemēram, uz tādām kapitālsabiedrībām kā SIA "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja", kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir KM, un SIA "Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs", kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir ZM.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) turējumā esošajām kapitāla daļām SIA "Sporta centrs "Mežaparks"" un SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" darba grupa kā risinājumu piedāvā iegūt kapitāla daļas pašvaldībām un privātajam sektoram. Tas ļautu saglabāt valsts izšķirošo ietekmi, bet vienlaicīgi mazinātu valsts daļu nepieciešamajos ieguldījumos rekonstrukcijas veikšanai, informēja Vesperis.

Šodien notika ceturtā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas darba grupas sēde, kurā tika apspriests vēl trīs kapitālsabiedrību turpmākais statuss un kapitāla daļu iespējamie turētāji. Šie trīs uzņēmumi bija Labklājības ministrijas turējumā esošā VSIA "Šampētera nams", Iekšlietu ministrijas turējumā esošā VSIA "Iekšlietu ministrijas poliklīnika", kā arī IZM turējumā esošās kapitāla daļas SIA "Latvijas Olimpiskā vienība".

Tāpat šodien tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas pārstāvju ziņojums par sagatavotajiem tiesību aktu projektiem valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas turpmākai virzībai, pastāstīja Vesperis.

Līdz šim darba grupa izvērtējusi valsts līdzdalību 14 kapitālsabiedrībās, vienojoties par turpmākas rīcības ieteikumiem Reformu vadības grupai un Ministru kabinetam. Līdz vakardienai no nozaru ministrijām bija saņemti priekšlikumi par rīcību attiecībā uz valsts turpmāko līdzdalību 24 kapitālsabiedrībās.

Ministriju iesniegtie priekšlikumi tiek izmantoti kā informatīvs materiāls turpmākajai diskusijai un darba grupas viedokļa un ieteikumu formulēšanai. Darba grupas viedoklis un ieteikumi tiks iesniegti Reformu vadības grupai un Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību ar valsts kapitāla daļām.

PKC vadītā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas darba grupa ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota šā gada 19.jūnijā. Tās uzdevums ir nodrošināt valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas kopējo virzību un izvērtēt nepieciešamību saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās. Valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanas nepieciešamību nosaka valdībā apstiprinātā Publisku personu komercdarbības koncepcija.

PKC vadītajai darba grupai līdz šā gada 31.decembrim ir jāizvērtē nozaru ministriju sniegtā informācija un priekšlikumi par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās nepieciešamību, ņemot vērā, ka publiskas personas līdzdalība komercdarbībā ir pamatojama ar tirgus nepilnības esamību vai svarīgām sabiedrības interesēm stratēģiski svarīgā nozarē.

Darba grupai ir jāsniedz priekšlikumi par kapitālsabiedrību turpmāko pārvaldītāju, ievērojot šā gada jūnija sākumā apstiprinātajā Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā ietvertos kritērijus.

LETA