Elektrifikācija pozitīvi ietekmēs Latgales reģionu, vidi un Latvijas konkurētspēju pasaulē
Dzelzceļa tīkla modernizācija Latvijai nākotnē sniegs plašākus līdzekļu ietaupījumus un lielāku konkurētspēju, kā arī uzlabojumus vides sfērā un jaunas darbavietas. Elektrifikāciju atbalstījis satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas ietekmīgākās nozares un uzņēmēju organizācijas.
Pēc vairāku gadu plānošanas un pārrunām Ministru kabinets 25. oktobrī izskatīs projektu, ar kuru tiks uzsākta dzelzceļa elektrifikācija. Projekta ietvaros notiks dzelzceļa modernizācija, ieviešot maiņstrāvas elektrifikācijas sistēmu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzskata, ka elektrifikācijas projekts Latvijā ir nepieciešams. Savu viedokli viņš balstījis uz auditorfirmas Ernst and Young izstrādāto pētījumu, kura rezultāti norāda, ka projekts sasniegs vēlamos rezultātus. Šo viedokli atbalsta arī nozares un uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba Devēju Konfederācija.
Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs Edvīns Bērziņš uzsver, ka veiktā detalizētā izmaksu/ieguvumu analīze apliecina, ka pārvadātāji ietaupīs apmēram vienu eiro uz pārvadāto tonnu, jo elektrovilce ir krietni lētāka ekspluatācijai, un tas ir ļoti daudz. Turklāt LDz piedāvā arī ievērojami lētāka "zaļā transporta koridora" veidošanu posmā Jelgava-Liepāja. Bērziņš arī kā Latvijas iedzīvotājiem svarīgus aspektus par labu elektrifikācijai izceļ vides aizsardzību un Latgales reģiona attīstīšanu, kur plānots ieguldīt 340 miljonus eiro. Tiek lēsts, ka elektrifikācijas projekts palielinātu IKP par 256 miljoniem eiro, radītu 220 miljonus eiro netiešos ieguvumos tautsaimniecībai, kā arī ietaupītu 405 miljonus enerģijas izmaksās.
Elektrifikācija Latvijā bija nepieciešama jau sen - pašlaik elektrificētā dzelzceļa līmenis Eiropas Savienībā ir vidēji 55%, bet Latvijā tikai 14%. Tas ir pat zemāks nekā Baltkrievijā, kur elektrificēti 16% dzelzceļa posmu. Sasniedzot Latvijas Dzelzceļa ieplānotos 59%, Latvija būtu virs vidējā Eiropas līmeņa. Tas ievērojami ietekmēs Latvijas konkurētspējīgumu tranzīta un loģistikas uzņēmumu tirgū.
Rēzeknes pašvaldības vadītājs Aleksandrs Bartaševičs paudis pilnīgu atbalstu projektam. Viņš uzskata, ka elektrifikācija ir vienīgais nosacījums, ar kuru iespējama dzelzceļa transporta jomas attīstība, jo tā nozīmēs Eiropas tirgū konkurētspējīgus tarifus. Viņš pozitīvi izsakās arī par elektrifikācijas ietekmi uz reģionu: “Elektrifikācijas gadījumā būs konkurētspējīgi tarifi. Un mēs esam tajā ieinteresēti, jo daudzi cilvēki Rēzeknē strādā uz dzelzceļa, maksā nodokļus pašvaldības budžetā.” Savukārt Jēkabpils mēra aizvietotājs Aivars Kraps cer, ka elektrifikācija veicinās jaunu darba vietu veidošanos, minot pilsētas nozīmīgo atrašanās vietu dzelzceļa posmā starp Krieviju un Baltkrieviju.
LDz prezidents arī norādījis, ka Eiropas Kohēzijas fonds būtu gatavs projekta attīstībai sniegt 347 miljonus eiro. Līdz 2023. gadam nepieciešami 1,3 miljardi eiro, bet jāņem vērā, ka šīs izmaksas tiks segtas pakāpeniski un, visticamāk, ar ārēju finansiālu palīdzību. Tāpat šis projekts radītu darbavietu skaita pieaugumu, jo būvizstrādes veikšanai un līniju apkalpošanai tiks piesaistīti dažādi uzņēmumi.
Ja projekts tiks apstiprināts, pirmais elektrifikācijas periods notiks no 2019. līdz 2023. gadam no Rēzeknes un Daugavpils līdz Krustpilij, pēc tam - caur Jelgavu līdz Ventspilij. No 2020. līdz 2025. gadam notiks Krustpils - Rīgas posma elektrifikācija, bet no 2025. līdz 2030. gadam notiks elektrifikācija posmos ap Rīgu, kā arī jaunās Rail Baltica trases izbūve. Turklāt pēc dzelzceļa elektrifikācijas LDz varētu kļūt par Latvijas lielāko elektrības patērētāju, kas samazinātu iedzīvotāju izmaksas.
