Zaharjins ir gatavs atdot valstij savas "Liepājas metalurga" akcijas

Intervijā laikraksta "Vesti Segodņa" pielikuma "Delovije Vesti" Zaharjins norāda, ka pagaidām par šādu iespēju nav bijis runas, taču viņš to pieļauj un būtu gatavs atdot savas LM akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam.

"Es pret to izturos ļoti mierīgi, jo nav svarīgi, cik liela akciju pakete man pieder. Galvenais patlaban ir izglābt un saglabāt uzņēmumu, bet laika ir palicis pavisam maz," intervijā norāda Zaharjins.

Viņš piebilda, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu (OIK) maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS "Latvenergo" saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu LM sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku "Unicredit". "Šogad LM pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi," intervijā norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu LM aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta LM administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Jau ziņots, ka LM tālākās darbības nodrošināšanā primāri jāiesaistās pašiem uzņēmuma akcionāriem, uzskata Finanšu ministrijas (FM) speciālisti.

Lai risinātu izveidojošos finansiālo situāciju "Liepājas metalurgā", īpaši svarīgi ir uzņēmuma akcionāriem sadarbībā ar kreditoriem izstrādāt detalizētu turpmākas rīcības plānu un piedāvāt risinājumus, par šādu ministrijas speciālistu nostāju biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

FM un Valsts kase jau pērn sāka sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju - aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām. Līdz šim uzņēmums izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem. Valsts interešu aizsardzību nākotnē nodrošina valsts galvotā aizdevuma ķīlas, ko, sākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā, varētu realizēt, norāda FM.

FM un Valsts kase ir panākušas vienošanos ar vairākiem lielākajiem uzņēmuma kreditoriem par savstarpēju sadarbību situācijas risināšanai, informēja Jarockis.

Ievērojot LM ietekmi uz valsts tautsaimniecību, kā arī to, ka uzņēmums ir lielākais darba devējs Liepājā, valdība rūpīgi izvērtēs jautājumu par finanšu situāciju uzņēmumā un pieņems lēmumu par turpmāko rīcību, atzīmēja FM pārstāvis.

Situācija ir komplicēta, tāpēc vēl pāragri runāt par valsts iespējamo iesaistīšanos uzņēmuma finansiālo grūtību risināšanā, kamēr valdība nav rūpīgi un detalizēti iepazinusies un izvērtējusi finansiālo situāciju uzņēmumā un apstākļus, kāpēc uzņēmums nonācis grūtībās.

Rītdienas, 26.marta, Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā iekļauts informatīvais ziņojums par finanšu situāciju rūpniecības uzņēmumā un tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Plašāka informācija par ziņojuma saturu pašlaik nevar tikt sniegta, jo tas satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Valdība rīt iepazīsies arī ar "Ernst&Young Baltic" veiktā audita ziņojuma secinājumiem. Pēc tam, kad Ministru kabinets būs iepazinies ar audita ziņojuma saturu, būs zināms arī publiskojamās informācijas apjoms.

Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme iepriekš informēja, ka "Ernst&Young Baltic", veicot padziļināto finanšu auditu LM, nav konstatējusi tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.

"TV3" raidījums "Nekā personīga" vakar ziņoja, ka LM vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā. Esot arī prasība valstij izbeigt kriminālprocesu, ko policija ierosinājusi pēc uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana iesnieguma.

Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai "Unicredit", kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu.

Jau ziņots, ka kredītu Itālijas bankai "Unicredit" garantējusi valsts.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp "Liepājas metalurgu" un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

Biržā "NASDAQ OMX Riga" publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka "Liepājas metalurga" konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latus, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni lati.

"Liepājas metalurga" mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni lati.

LETA/Foto: Dāvis Gūtmanis/LETA