Rīgas brīvostas valde ostas maksu nemaksā Rīgas pašvaldības budžetā
Lai arī lielākā pēc apgrozījuma un ieņēmumiem, Rīgas brīvosta iemaksā Rīgas pilsētas budžetā trīs reizes mazāk nekā Ventspils brīvosta, šovakar vēsta LTV raidījums "de facto", kurš atklāj veiklu shēmu, kā Rīgas brīvostas valde apgājusi likumu.
Likums par ostām saka, ka 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.
Ja salīdzina trīs Latvijas lielo ostu ieņēmumus 2012. gadā, tad Liepājas ostai tie ir aptuveni astoņi miljoni, Ventspils - 17 miljoni, bet Rīgai - 32 miljoni latu. Pilsētas budžetā Ventspils brīvosta ieskaitījusi miljonu, bet dīvaini - Rīga tikai 350 000 latu, apmēram tikpat, cik Liepāja.
Izrādās, 2005.gadā Rīgas brīvostas valde mainīja ostu maksu sistēmu. Valde, kura tolaik atgādināja politisku varavīksni (pašvaldību pārstāvēja Andris Ārgalis (TP), Aivars Aksenoks (JL), Jānis Birks (TB/LNNK), Andris Ameriks (LPP, tagad - GKR)), pievienojot klāt vēl loču un ledus maksas, tonnāžas maksas pārsauca par kravas maksām. Līdz ar to tām ir citādāks nosaukums nekā likumā, un vairs nebija jāiemaksā pašvaldības budžetā.
Tas tika darīts ostas attīstības vārdā, taisnojas Ameriks, kurš brīvostas valdē darbojas kopš 2001.gada. Tādējādi esot cerēts iegūt vairāk līdzekļus ostas padziļināšanas darbiem, Krievu salas projektam un citiem attīstības pasākumiem.
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, 2012.gadā 350 000 latu vietā, Rīgas pašvaldībai būtu jāsaņem 2,2 miljoni latu. Kopš 2005.gada Rīgas pašvaldības budžetam šai laikā garām aiztecējuši vismaz desmit miljoni latu.
Kā "de facto" informēja pašvaldībās, Ventspils savu miljonu tērējusi, piemēram, ostas pievadceļu rekonstrukcijai, Liepāja - pievadceļa ikdienas uzturēšanai un bedrīšu remontam.
Tas, ka Rīgā naudas ar ostu saistītai infrastruktūrai trūkst, apliecina konkrēts piemērs Bolderājā. Flotes ielas uzņēmumi - Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas, ostas termināļu pārstāvji sūdzas, - ielā nav drenāžas sistēmas, lietainā laikā cilvēkiem jārāpo pa krūmiem un automašīnu dzinēji noslāpst lietus peļķēs. Uzņēmumi raksta sūdzības un iesniegumus Rīgas Domei kopš 2005.gada. Rezultātu neesot, atbildēs skan - nav līdzekļu.
Tagad beidzot jautājums sakustējies. Brīvostas valdes priekšsēdētājs apliecina, ka Flotes ielas sakārtošana izskatīta valdes sēdē, tiesa, konkrēti lēmumi pieņemti nav. Tāpat Ameriks sola pārskatīt kārtību un apjomu, kādā ostas maksājumi nonāk pašvaldības budžetā.
Tiesa, Ameriks sapinas melos, sakot, ka maksājumus pašvaldības budžetā pārrunājis ar kolēģi Nilu Ušakovu (SC). Rīgas mērs Ušakovs, kurš jau trīs gadus strādā brīvostas valdē un pērn tur nopelnījis 35 000 latu, intervijā "se facto" apliecina, ka par ostas maksājumiem savas pašvaldības budžetā vispār neko nav dzirdējis.
Kā ziņots, saistībā ar 2014.gada budžetu ir aktualizējies jautājums par ostu nodevām. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir izteicis jaunu priekšlikumu par Latvijas lielo ostu maksājumiem valsts budžetā. Piedāvātais variants rosina maksājumu 50% apjomā no ostu ieņēmumu pārsniegumiem pār izdevumiem, bet ne mazāk par summu, kas jau patlaban tiek maksāta pašvaldībām.
Ostu maksājumos saņemtos līdzekļus paredzēts izmantot valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai. Šis priekšlikums tiek virzīts, lai iekļautu 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.
LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA
