Norvēģija pievienojas Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai
Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Stēre pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Parīzē paziņoja, ka Oslo iesaistīsies Francijas vadītajā Eiropas kodolatturēšanas iniciatīvā.
“Līdzās vēl deviņām Eiropas valstīm arī Norvēģija iesaistīsies Francijas iniciatīvā, kas paredz to, ka Francijas kodolieroči var veicināt Eiropas drošību un atturēšanas spējas,” preses konferencē Makronam apstiprināja Stēre.
“Krievijas lielākais kodolarsenāls atrodas ziemeļos, tikai dažu kilometru attālumā no Norvēģijas,” uzsvēra Stēre, piebilstot, ka Norvēģija arī turpmāk plāno paļauties uz NATO kolektīvo drošību.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau martā paziņoja, ka vairākas Eiropas valstis — Vācija, Polija, Grieķija, Nīderlande, Beļģija, Dānija un Zviedrija — piekritušas sākt sarunas ar Parīzi par ciešāku sadarbību kodolatturēšanas jomā. Šāda sadarbība varētu ietvert kopīgas kodolmācības, informācijas apmaiņu, kā arī iespēju sabiedroto valstīs uz laiku izvietot Francijas kodolieročus nestspējīgās “Rafale” kaujas lidmašīnas. Kā vēsta medijs “Politico”, vairākās valstīs jau sākušās slepenas sarunas par konkrēto sadarbības modeli.
Vienlaikus Francija un Norvēģija, kas nav ES alībvalsts, trešdien parakstīja plašu divpusēju aizsardzības un drošības vienošanos, kas nodēvēta par "Narvikas līgumu". Tas paredz savstarpējās palīdzības klauzulu, ciešāku abu valstu bruņoto spēku sadarbību, kā arī kopīgus projektus gaisa aizsardzības, kosmosa un Arktikas drošības jomās.
Norvēģijas premjers iepriekš pauda, ka šādu lēmumu ietekmējusi drošības situācija Eiropā un Krievijas straujā bruņošanās. “Mēs to darām, ņemot vērā drošības situāciju Eiropā, tostarp Krievijas masīvo bruņošanos arī kodolieroču jomā un tās izvērsto pilna mēroga karu pret citu Eiropas valsti,” sacīja Stēre. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka miera laikā Norvēģijas teritorijā kodolieroči netiks izvietoti.
