Medijs: Irāna saglabājusi lielāko daļu sava raķešu arsenāla
Laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz klasificētiem ASV izlūkdienestu vērtējumiem, ziņo, ka Irānai joprojām ir aptuveni 70% mobilo palaidējiekārtu un apmēram 70% no raķešu pirmskara uzkrājumiem.
Teherāna atguvusi arī piekļuvi saviem pazemes raķešu objektiem, un tās rīcībā tagad ir aptuveni 90% pazemes pozīciju un palaidējiekārtu. Laikraksts arī ziņoja, ka Irānas vadībai izdevies atjaunot gandrīz visu pazemes objektu darbību, salabot daļu sašauto raķešu un pat saražot zināmu skaitu jaunu raķešu.
Kā norāda "The New York Times", ASV amatpersonas īpaši satrauc tas, ka Irāna atguvusi piekļuvi vairumam savu raķešu objektu Hormuza šauruma piekrastē. Laikrakstu ziņas ir krasā pretrunā ar ASV administrācijas apgalvojumiem, ka Irānas armija februāra beigās uzsāktajā karadarbībā faktiski ir sagrauta.
Jau ziņots, ka ASV Kongresa budžeta debašu laikā Pentagons otrdien paziņoja, ka Irānas kara izmaksas sasniegušas gandrīz 29 miljardus dolāru.
Tas ir aptuveni par četriem miljardiem vairāk, nekā pirms divām nedēļām paziņoja kara ministrs Pīts Hegsets. Hegsets, Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Dens Keins un ministra vietnieks resursu jautājumos Džūlzs Hērsts III izklāstīja 2027. gada budžeta pieprasījumu, kas paredz 1,5 triljonus dolāru lielus izdevumus.
Jauns.lv jau vēstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps svētdien nodēvēja Irānas priekšlikumu kara izbeigšanai par "pilnīgi nepieņemamu". Teherānas prasības ietvēra kara izbeigšanu reģionā, kā arī, kā sacīja Bagaei, "jūras pirātisma pret Irānas kuģiem" izbeigšanu un Irānas aktīvu, kas "ASV spiediena dēļ iesaldēti ārvalstu bankās", atbloķēšanu. Irānas mediji ziņoja, ka Irānas pretpriekšlikumā iekļautās prasības ietver arī suverenitātes atzīšanu pār bloķēto Hormuza šaurumu un kompensāciju par kara nodarītajiem zaudējumiem.
