Ukrainu rindā uz iestāšanos ES var apsteigt izdevīgāki kandidāti
Eiropas Savienības (ES) iestāšanās rindā parādās potenciāli "pievilcīgāki" kandidāti, kas varētu apsteigt Ukrainu.
Runa ir par valstīm, kas iepriekš bija atteikušās no dalības ES, piemēram, Islande un Norvēģija. Par to raksta "Politico".
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un šaubu par ASV uzticamību pat turīgas valstis, piemēram, Islande un Norvēģija, ir sākušas atjaunot interesi par ES.
Eiropas Savienības paplašināšanās komisāre Marta Kos norādīja, ka dalība ES nodrošina stabilitāti, labklājību un paaugstinātu drošību.
Pēc avotiem viens no pārmaiņu iemesliem ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika pēc viņa atgriešanās Baltajā namā 2025. gadā.
"Kopš šī brīža nav labākais laiks rīkoties vienatnē, Tramps visu maina," sacīja kāda Norvēģijas amatpersona.
Islande jau ir paātrinājusi gatavošanos referendumam un varētu kļūt par pirmo valsti, kas atsāk sarunas par iestāšanos ES.
Jauno kandidātu pievilcība
Esošajām Eiropas Savienība dalībvalstīm bagātāku valstu pievienošanās šķiet pievilcīgāka nekā paplašināšanās ar nabadzīgākām Austrumeiropas valstīm, tostarp Ukrainu, Moldovu, Serbiju un Melnkalni.
Finansiālie apsvērumi apgrūtina pārliecināt ES dalībvalstis uzņemt nabadzīgākas valstis, jo tas samazinātu tām pieejamo līdzekļu daļu.
Papildus ekonomiskajiem faktoriem Eiropas valdības ņem vērā arī politiskos riskus. Nenoteiktība attiecībā uz nākotni jaunajās valstīs var novest pie neprognozējamām situācijām, līdzīgām Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna politikai.
"Mēs nevēlamies atkārtot Ungārijas vai Slovākijas situāciju. Mēs nezinām, kas šajās jaunajās valstīs notiks pēc 10 vai 15 gadiem. Un tad mēs varam nonākt situācijā, kur mums būs vēl viens (Ungārijas premjerministrs Orbāns)," paziņoja kāds diplomāts.
Savukārt valstīm ar nostiprinātām demokrātiskām institūcijām, piemēram, Norvēģijas un Islandes, ir labākas iespējas ātri pievienoties.
"Protams, Islandei vai Norvēģijai būtu vieglāk pievienoties. Tās jau ir aptuveni 80 procentu apmērā pietuvojušās mērķim" attiecībā uz ES tiesību aktu iekļaušanu savās tiesību sistēmās. "Ja tās vēlēsies pievienoties — un tas ir atkarīgs tikai no viņām pašām — tas var notikt ļoti ātri," sacīja ES pārstāvis komentārā izdevumam.
ASV politikas ietekme
Tramps vairākkārt ir apšaubījis ASV gatavību aizsargāt sabiedrotos. Tas liek valstīm meklēt alternatīvas, tostarp Eiropas Savienība Līguma 42.7 panta ietvaros, kas paredz savstarpējo aizsardzību, līdzīgi NATO 5. pantam.
Norvēģija 1992. gadā pieteicās dalībai ES, taču pēc referenduma atteicās no tās. Tomēr pēdējo 18 mēnešu laikā atbalsts dalībai ir pieaudzis. Islande pieteicās 2009. gadā, bet 2013. gadā iesaldēja sarunas un 2015. gadā atsauca pieteikumu, strīdu par zvejniecības politiku un ekonomisko izmaiņu dēļ.
Iespējamie scenāriji
Kā raksta "Politico", Islande un Norvēģija varētu atteikties no pievienošanās, ja Trampa retorika mazināsies. Tajā pašā laikā Ukraina un Melnkalne varētu pabeigt savas sarunas ātrāk nekā Oslo vai Reikjavika pieņems lēmumu.
Dažas galvaspilsētas, kas bloķēja ES paplašināšanos pēc Horvātijas pievienošanās 2013. gadā, var turpināt uzlikt veto jauniem dalībniekiem.
Vienlaikus Eiropā pieaug izpratne, ka Vladimira Putina un Sji Dzjiņpina spiediena apstākļos "rīkoties vienatnē" kļūst pārāk riskanti, tāpēc uzticamu sabiedroto meklēšana Eiropas Savienība ietvaros iegūst īpašu nozīmi.
Ukrainas pievienošanās ES — kas zināms
Šobrīd ES izstrādā plānu, saskaņā ar kuru Ukraina varētu kļūt par daļēju bloka dalībnieci jau 2027. gadā. Tas ļautu Kijivai iegūt vietu pie sarunu galda vēl pirms reformu pabeigšanas. Plāns paredz piecus soļus, tostarp Ukrainas sagatavošanu, "vieglās dalības" (member-light) formāta izveidi un mehānismus iespējama Ungārijas veto apiešanai.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņoja, ka iespējamā Ukrainas pievienošanās ES varētu ievilkt Eiropu karā ar Krieviju. Viņš arī uzsvēra, ka "neviens jauns cilvēks" nedosies uz Ukrainas fronti, komentējot Budapeštas nostāju par Kijivas eirointegrāciju.
17. martā Ukraina saņēma no ES nosacījumus pievienošanai trīs noslēdzošajos klasteros. Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko norādīja, ka tagad valstij ir pilns prasību kopums dalībai ES.
ES paplašināšanās komisāre Marta Kos uzskata, ka Ukrainas iestāšanās ES līdz 2027. gadam nav iespējama un tā ir atkarīga no miera un reformu īstenošanas.
