96 gadu vecumā mirusi Annas Frankas pusmāsa Eva Šlosa

Līdz pat vecumdienām Šlosa regulāri uzrunāja jauniešus un sabiedrību, brīdinot par antisemītisma un nacisma bīstamību. 2019. gadā Šlosa nonāca mediju uzmanības centrā, kad tikās ar ASV skolēniem, kuri bija pozējuši ar nacistu sveicieniem. “Viņi domāja, ka tas ir joks,” toreiz sacīja Šlosa, uzsverot, cik svarīgi ir izglītot jauniešus par vēstures jautājumiem.

Eva Šlosa, dzimusi Eva Geiringere 1929. gadā Vīnē ebreju ģimenē. Kad Vācijā pie varas nāca nacisti, viņa kopā ar vecākiem un brāli bēga uz Nīderlandi, kur sadraudzējās ar Annu Franku. Kad sākās ebreju vajāšana abas ģimenes slēpās Amsterdamā, taču tika nodotas un deportētas uz koncentrācijas nometnēm.

Anna Franka nomira Bergenes–Belsenes nometnē 1945. gadā, bet Evas brālis gāja bojā Aušvicā. Pēc kara Annas Frankas tēvs Otto Franks apprecējās ar Evas māti Elfrīdi, padarot Šlosu par viņa audžumeitu. Pēc kara Eva Šlosa apmetās uz dzīvi Lielbritānijā, kur apprecējās un izveidoja ģimeni – viņai palikušas trīs meitas, mazbērni un mazmazbērni.

Par Šlosas nāvi līdzjūtību paudis Lielbritānijas karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla. “Mana sieva un es esam dziļi apbēdināti, uzzinot par Evas Šlosas nāvi. Šausmas, ko viņai nācās pārciest jaunībā, ir neaptveramas,” teikts Bekingemas pils paziņojumā. Tajā uzsvērts, ka, neraugoties uz pārdzīvoto, Šlosa visu atlikušo mūžu veltījusi cīņai pret naidu un aizspriedumiem. “Mēs abi esam pagodināti un lepni, ka viņu pazinām, un dziļi apbrīnojam viņas spēku,” norādījis karalis.

Anna Franka sapņoja kļūt par rakstnieci

Anna Franka jau bērnībā sapņoja kļūt par rakstnieci vai žurnālisti, taču viņas dzīvi nežēlīgi pārtrauca antisemītiskā vajāšana holokausta laikā. Anne, pilnā vārdā Annelīze Marija Franka, dzimusi 1929. gada 12. jūnijā Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas viņas ģimene 1933. gadā bija spiesta bēgt uz Nīderlandi, cerot uz drošāku dzīvi. Tomēr arī tur situācija krasi mainījās, kad nacistiskā Vācija okupēja Nīderlandi un sāka ieviest diskriminējošus likumus pret ebrejiem. 1942. gadā, saņemot pavēsti par došanos uz "darba nometni", Franku ģimene nolēma slēpties slepenā piebūvē Amsterdamā, kur Anna savas 13. dzimšanas dienā saņemtajā dienasgrāmatā sāka pierakstīt savas domas, izjūtas un ikdienu, atrodoties nebrīvē.

1944. gada augustā ģimenes slēptuve tika atklāta, un Anna kopā ar tuviniekiem tika deportēta uz koncentrācijas nometnēm. Pēc uzturēšanās Aušvicā viņa un māsa Margota nonāca Bergenes–Belsenes nometnē, kur abas 1945. gada martā mira no tīfa, tikai dažas nedēļas pirms nometnes atbrīvošanas. Vienīgais no ģimenes izdzīvoja Annas tēvs Otto Franks, kurš pēc kara atgriezās Amsterdamā un uzzināja, ka Annas dienasgrāmata ir saglabāta. 1947. gadā viņš to publicēja, piepildot meitas sapni kļūt par rakstnieci. Dienasgrāmata kļuva par vienu no nozīmīgākajām Otrā pasaules kara liecībām, tulkota vairāk nekā 70 valodās, bet ģimenes slēptuve vēlāk tika pārveidota par Annas Frankas muzeju.