Sazvērestības teorijas par "Estonia" katastrofu: ko atklāj jaunā izmeklēšana?
Jaunā izmeklēšana par prāmja "Estonia" katastrofas cēloņiem (prāmis nogrima 1994. gada 28. septembra naktī) nav apstiprinājusi sazvērestības teorijas par caurumu kuģa korpusā, kas it kā būtu radies pirms nelaimes. Ziņojumā norādīts, ka bojājumi kuģa labajā bortā radušies saskarē ar jūras gultni.
"Igaunijas Drošības izmeklēšanas centrs (OJK), Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvalde (SHK) un Somijas Drošības izmeklēšanas iestāde (OTKES) publicējušas provizoriskā novērtējuma gala ziņojumu, kurā secināts, ka nav nepieciešams atsākt prāmja "Estonia" katastrofas drošības izmeklēšanu, ko 1997. gadā veica kopīgā Igaunijas, Somijas un Zviedrijas komisija (JAIC).
Nogrimušā kuģa labā borta bojājumi radušies saskarē ar jūras gultni. Mūsu darbs sniedz arī visaptverošu un līdz šim aktuālāko pārskatu par vraka stāvokli, notikumu secību un plašākiem sistēmiskiem faktoriem, kas noveda pie katastrofas,” sacīja OJK vadītājs Merts Ots.
Ziņojumā ietverti vairāki secinājumi, kas balstīti uz jūras pētījumiem, izdzīvojušo intervijām, tehniskajām ekspertīzēm, kā arī zinātniskiem aprēķiniem un datoru modelēšanu, vēsta "Postimees.ee".
"Mēs sadarbojāmies ar daudziem dažādu jomu ekspertiem un veicām sešus pētījumus katastrofas vietā. Jūras gultne vraka atrašanās vietā ir ļoti labi dokumentēta. Kuģa centrālā daļa balstās uz 1,8 miljardus gadu veca gnēisa izvirzījuma — cieta pamatieža, kas gandrīz pa diagonāli stiepjas zem vraka. Tas, ka vraks atrodas nogāzē, izskaidro tā ievērojamo pārvietošanos šo gadu laikā," skaidroja SHK izmeklēšanas vadītājs Jūnass Bekstrands.
Nav nekādu norāžu uz sadursmi ar citu kuģi
Kuģa vraks ir nopietni bojāts un gadu desmitu laikā būtiski pārvietojies pa jūras gultni. Labā borta bojājumu forma labi atbilst tuvumā esošā pamatieža atseguma formai. Vraka stāvoklis laika gaitā pasliktinās, kas padara iespējamu jaunu deformāciju rašanos.
"Lai gan 1990. gadu vidū veiktie darbi vraka apbēršanai tika asi kritizēti, šo pētījumu arhīva dokumenti izrādījās vērtīgs pierādījumu materiāls provizoriskajam novērtējumam. Balstoties uz šiem dokumentiem, mums izdevās rekonstruēt vraka atrašanās vietas un stāvokļa izmaiņas jūras gultnē. Tas izskaidro, kāpēc iepriekš nezināmie labā borta bojājumi 1990. gados nebija redzami, bet atklājās vēlāk vraka pārvietošanās dēļ," sacīja OJK vadošais izmeklētājs Tauri Rosiipū.
Nav nekādu norāžu uz sadursmi ar citu kuģi vai objektu laikā, kad prāmis atradās uz ūdens, tāpat nav konstatētas sprādziena pazīmes labā borta vai priekšgala rajonā.
No jūras dzelmes izceltās priekšgala rampas izpēte un datoru modelēšana par priekšgala konstrukcijas sabrukumu saskan ar JAIC 1997. gada secinājumiem: priekšgala vizors sabruka viļņu slodzes ietekmē, kā rezultātā atvērās priekšgala rampa un sākās ūdens ieplūšana automobiļu klājā.
Prāmis "Estonia" nebija kuģošanai drošs
Atjauninātā datoru modelēšana apstiprina iepriekšējo scenāriju: straujā ūdens ieplūšana caur priekšgala rampu izraisīja kuģa apgāšanos. Alternatīvie scenāriji, tostarp ūdens ieplūšana caur caurumu labajā bortā, neatbilst aprēķiniem, liecinieku liecībām un citiem savāktajiem pierādījumiem.
Saskaņā ar OJK un SHK kopīgo novērtējumu prāmis "Estonia" nebija kuģošanai drošs, jo uz tā bija nepārbaudīti un līdz ar to neatklāti konstrukcijas trūkumi, kā arī sertifikātos neietverti izņēmumi no noteikumiem.
"Uz kuģa visā tā ekspluatācijas laikā pastāvēja slēpti konstrukcijas defekti, un tehniski tas nebija drošs ekspluatācijai šajā maršrutā. Atbildīgās puses — ne uz kuģa, ne krastā — to neapzinājās," piebilda Bekstrands.
Papildu izmeklēšanas gaitā tika apkopotas 68 izdzīvojušo liecības. "Intervijas liecina, ka noteikts ūdens daudzums no automobiļu klāja nokļuva zemāk esošajās kajītēs. Tās arī apstiprina, ka uz klāja netika iekrauta militārā tehnika. Daudzi liecinieki iebilda pret ideju apbērt vraku un nesaprata, kāpēc bojāgājušo mirstīgās atliekas netika izceltas," sacīja SHK vadošais izmeklētājs Jergens Zahau.
"Gala ziņojumā uzsvērts, ka prāmja "Estonia" bojāeju neizraisīja viens galvenais iemesls vai atsevišķas apkalpes darbības. Tā bija sarežģīta, sistēmiska kļūme kuģniecības nozarē, kas ietvēra daudzus trūkumus. Diemžēl šī katastrofa kļuva par trauksmes zvanu visai nozarei, jo ar priekšgala vizoriem saistīti negadījumi bija notikuši arī iepriekš, taču informācija par tiem nebija plaši izplatīta," uzsvēra Rosiipū.
Katastrofa - sistemātisku kļūdu uzkrāšanās
Kļūdu ķēde, kas sākās ar nepilnīgu normatīvo regulējumu, turpinājās kuģa projektēšanas un būvniecības procesā, saasinājās nepietiekamas uzraudzības un atkāpju no sertifikācijas prasībām dēļ, kā arī bija saistīta ar darba praksi un drošības kultūru jūras nozarē, radīja situāciju, kurā pēc pirmo trūkumu parādīšanās katastrofu novērst bija praktiski neiespējami.
Gala ziņojumā norādīts, ka sabiedriskā diskusija bieži koncentrējās uz atsevišķiem faktoriem, piemēram, kuģa ātrumu vai tehniskās apkopes kvalitāti. Provizoriskajā novērtējumā skaidrots, ka ar šiem faktoriem vien nepietiek, lai izskaidrotu kuģa bojāeju; katastrofa bija sistemātisku kļūdu uzkrāšanās un nepietiekamas riska pārvaldības rezultāts visā nozarē.
Lai gan prāmja "Estonia" katastrofa bija ārkārtīgi traģiska, tā veicināja jaunu vienotu noteikumu izstrādi un ieviešanu — galvenokārt attiecībā uz priekšgala konstrukcijām un kuģu stabilitāti —, esošo kuģu konstrukciju nostiprināšanu un glābšanas līdzekļu attīstību. Gandrīz trīs gadu desmiti drošas prāmju satiksmes Ziemeļu un Baltijas jūras reģionā pēc katastrofas liecina, ka no traģēdijas tika gūtas vērtīgas mācības, kas uzlaboja drošību jūrā.
Ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, var secināt, ka prāmis "Estonia" nogrima priekšgala konstrukcijas sabrukuma dēļ, bet jaunie labā borta bojājumi radās saskarē ar jūras gultni. Tādēļ nav nepieciešams atsākt prāmja "Estonia" katastrofas apstākļu izmeklēšanu.
