Uzplēstās brūces: “Estonia” katastrofā meitu zaudējušais igaunis jau 26 gadus jūt netaisnīgumu
Liktenīgajā septembra rītā pirms 26 gadiem vīlandietis Ants Hāss nespēja noticēt tam, ko dzirdēja ziņās. Tā nevarēja būt taisnība, tik lieli un vareni kuģi negrimst, raksta igauņu medijs “Sakala”, kuram “Estonia” katastrofā meitu un viņas līgavaini zaudējušais vīrietis uzticējis savu sāpi par izmeklēšanas gaitu un daudziem neatbildētajiem jautājumiem.
Kā zināms, pēc telekanāla “Discovery” piecu sēriju filma ""Estonia" - atradums, kas mainīs visu" pamatīgi sašūpoja sabiedrību, turklāt pēc filmā atklātā četrus metrus lielā cauruma kuģa korpusā Igaunija uzņēmusies vadīt jaunu izmeklēšanu.
Prāmja "Estonia" traģēdija
Hāsa meita Anneli gāja bojā kopā ar savu līgavaini Janeku Tammu. Brauciens ar “Estonia” bija atalgojums par labu darbu – Anneli biļetes uz un no Stokholmas varēja iegādāties par puscenu, tāpēc paņēma līdzi līgavaini, un abi kopīgi devās ceļojumā.
“Man vienmēr ir bijusi sava nostāja šajā jautājumā. Ja jūs kaut ko sākāt, tad novediet līdz galam. Grūti pateikt, kas un kā tieši notika, taču iepriekšējās versijas gluži vienkārši neiztur nekādu kritiku. Visas valdības [Igaunijas, Somijas, Zviedrijas] nodarbojas ar demagoģiju. Es visu dzīvi neesmu redzējis nevienu tādu katastrofu, kuras pēdas uzreiz censtos slēpt, bet kuģi aizcementēt. Ko slēpt? Kāpēc notikušā aina nevar būt skaidra?” – sašutis ir Hāss.
Viņš atzīst, ka patiesību nezina neviens, tāpēc uzskata, ka kuģis būtu jāizceļ no Baltijas jūras dzelmes, lai noskaidrotu, kas tieši notika. “Uzreiz pēc katastrofas parādījās dažādas versijas. Piemēram, ka kuģis izgāja jūrā tādā vētrā... bet tas taču ir domāts iešanai atklātā jūrā,” iepriekš izskanējušo apšauba bojāgājušās sievietes tēvs.
"Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta, tomēr Hāss norāda, ka tuvinieki grib zināt patiesību. “Par kādu apbedījumu mēs runājam, ja tas miers jau ir sen iztraucēts. Daudzi cilvēki ir apmeklējuši kuģa avārijas vietu, es runāju par amatieriem. Dziļums, kādā šobrīd atrodas “Estonia”, nav nesasniedzams. Pat bez īpaša aprīkojuma profesionālis var nolaisties līdz simts metru dziļumam,” viņš pauž.
“Par kādu bojāgājušo mieru mēs varam runāt, ja mēs nezinām, kas notika. Acīmredzot aiz tā ir kaut kas, kas traucē viest situācijas skaidrību. Un tā tas arī paliek. Viena valdība saka, ka kaut kas jādara. Otra, ka nē, nē, nē, nav vērts,” viņš saka, pieminot, ka Zviedrija ļoti vēlējusies “likt mierā” katastrofas vietu, bet tagad pat parādījušās versijas par sadursmi ar zviedru zemūdeni. “Kā radās šis caurums? Neviens līdz šim brīdim neko nezina,” sašutis ir vīrietis.
“Jau esmu tajā vecumā, kad manas ausis var nepagūt dzirdēt patiesību, ja tā vispār kādreiz tiks atklāta,” viņš saka.
Vīrietis norāda: “Ir caurums. Kā tas radās? Jūras gultnei jābūt gludai, taču no kurienes pēkšņi ir parādījusies klints? Tie ir suņu murgi,” viņš uzskata, norādot: “Esmu par bojāgājušo mieru, tas tiesa. Vrakā atdusas cilvēki... Bet patiesībai ir jānāk gaismā. Kriminālpārkāpumu gadījumā ne par kādu atdusas vietas mieru nevar būt ne runas. Cilvēkus taču izrok no kapiem, lai noskaidrotu patiesību. Pat pēc daudziem gadiem,” saka sērojošais kungs.
Jauna izmeklēšana
Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.
Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".
"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."
Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.
Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.
"Jaunā tehniskā izmeklēšana nenozīmē, ka 1997.gada ziņojums tiks atcelts, bet mēs arī nedomājam tikai pievienot tam dažas lappuses. Gadījumā, ja tiks atrasta jauna svarīga informācija, valstis to izskatīs kopā,” viņš sacījis.
Runājot par izmeklēšanas izmaksām, ministrs uzsvēris, ka valstis tajā ieguldīs "tieši tik līdzekļu, cik būs nepieciešams".
Kā pastāstījis Ārlietu ministrijas pārstāvis Marts Luiks, filmas veidotāji sazinājušies ar Igaunijas varas iestādēm jau ap koronavīrusa krīzes sākuma laiku un paziņojuši, ka pērnruden filmēšanas gaitā atklājušies jauni apstākļi.
"Mēs šos kadrus noskatījāmies 12.augustā un, lai gan neesmu kuģniecības speciālists, bija skaidrs, ka caurums "Estonia" labajā bortā ir kaut kas jauns," viņš sacījis.
Septembrī šos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.
"Nevar izslēgt iespēju, ka šiem bojājumiem bijusi nozīme kuģa bojāejā," atzinis norvēģu jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amdals no Tronheimas.
Piecu sēriju dokumentālā filma ""Estonia" - atradums, kas mainīs visu", uzņemta pēc "Discovery" kanāla Norvēģijā "Discovery Norway" pasūtījuma, tās režisors ir Henriks Evertsons.
Kas notika liktenīgajā naktī
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.
Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.
Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.